Rakstu, lai vērstu jūsu uzmanību uz kādu problēmu, par kuras eksistenci, manuprāt, netiek pienācīgi runāts.
Tikko kā iepazinos ar LR Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par Eināra Repšes tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadību, kurā, kā teikts paziņojumā, tika meklēti risinājumi uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai. Raksta nosaukums - Repše: Prioritāri ir jāatbalsta sekmīgie uzņēmumi - jau sākotnēji radīja neizpratni par to, ko īsti finanšu ministrs saprot ar vārdiem sekmīgie uzņēmumi un vai viņam vispār ir kāda izpratne par šī brīža situāciju valstī.
Pagaidām nesaskatu nekādu valstisku atbalstu Latvijas uzņēmējdarbībai, tāpēc cerēju, ka viss vēl mainīsies. Kā nekā jauna valdība. Tomēr laikam kļūdījos, par ko pārliecinājos, uzzinot Repšes domas par situācijas risināšanas iespējām.
Spriežot pēc Repšes izteikumiem, tātad valsts atbalstu saņems Latvijas sekmīgie uzņēmēji. Padomāsim - kas ir tie uzņēmumi, kurus šī brīža sarežģītajos ekonomiskos apstākļos varētu nosaukt par sekmīgiem. Tie ir monopoluzņēmumi, oligopoli, kā arī uzņēmumi, kuru mātes organizācijas atrodas Skandināvijā vai citās valstīs. Taču par laimi, vai šajā gadījumā laikam jāsaka - diemžēl - Latvijā vairums uzņēmumu neietilpst šajā sarakstā. Vairums darba devēju valsts nolaidības un citu apstākļu dēļ šobrīd piedzīvo lielākus vai mazākus, bet zaudējumus, nespēj samaksāt nodokļus vai atrodas sarežģītās kredītsaistībās. Līdz ar to vairums vietējo Latvijas uzņēmumu nebūt nav veiksmīgi, no kā jāsecina, ka tiem uz valsts atbalstu necerēt.
Arī LDDK arvien biežāk pozicionē sevi kā Latvijas uzņēmēju atbalstītāju, taču tas, ko šī konfederācija pārstāv, ir tikai lielie uzņēmumi. LDDK nav iedziļinājusies mazo un vidējo uzņēmumu problēmās, taču šis ir tas brīdis, kad tieši maziem un vidējiem komersantiem izšķiras dzīvības un nāves jautājums.
Diemžēl tā vietā, lai apzinātu patieso situāciju, lielo uzņēmumu «mamma» ar ārvalstu investoru lobiju spriež par visas Latvijas uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Jācer, ka ar sakārtošanu viņi nesaprotu izslaucīšanu tukšu.
Autors: uzņēmējs Juris Kalniņš Avots: Tautas balss / diena.lv / 09.04.2009
viens.ucoz.lv būs ideāls blogs ikvienam, kurš vēlas uzzināt par šo tēmu. Jūs zināt daudz tās praktiski grūti diskutēt ar Jums (nevis ka es tiešām gribētu). Jūs absolūti iestatīt pilnīgi jaunu spin par tematu thats ir rakstīts par gadiem. Fantastisks lietas, vienkārši lielisks!
Trešdien, 8. aprīlī, finanšu ministrs Einars Repše tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadību vienojās par abu pušu nākotnes sadarbības principiem. Ministrs konceptuāli atbalstīja, ka starp Finanšu un Ekonomikas ministrijām un LDDK ir jāstiprina partnerība, lai uzlabotu fiskālo disciplīnu valstī, veiktu virkni strukturālo reformu un kopīgi palīdzētu identificēt un samazināt administratīvos šķēršļus, kas pasliktina uzņēmumu konkurētspēju. „Darba devēji ir tie, uz kuriem pašreizējā ekonomiskajā situācijā gulstas visas cerības par Latvijas nākotni, tādēļ mēs no savas puses esam gatavi visciešākajai sadarbībai ar privāto sektoru, lai vienotos par tautsaimniecības stimulēšanas un izaugsmes atjaunošanas pasākumiem, palīdzētu sekmīgiem uzņēmumiem attīstīt ražošanu, saglabāt esošas un radīt jaunas darba vietas. Finanšu ministrija ir gatava visciešākajai sadarbībai ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu valsts ekonomisko situāciju,” tikšanās laikā uzsvēra finanšu ministrs E. Repše. LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Šobrīd cieša partnerība ar Finanšu ministriju un LDDK ir izveidojusies piecos virzienos. Par šo virzienu turpmāko virzību nolemts vest stingru uzraudzību. Nolemts turpināt darbu pie efektīvas struktūrfondu investēšanas darba vietu saglabāšanai un to administratīvās struktūras optimizēšanas. Sadarbība turpināsies arī pie atalgojuma sistēmas sakārtošanas publiskā pārvaldē, kā arī uzņēmējiem aktualitāti saglabā finanšu pieejamības jautājums un drīzāka eiro ieviešana.” Tikšanās laikā ministrs norādīja, ka Finanšu ministrijas atbildīgie speciālisti turpina darbu pie ekonomikas stabilizācijas iesāktajiem pasākumiem, kas paredz sekmīgo uzņēmēju atbalstam kopumā novirzīt 603 miljonus latu. Dažādas programmas paredz, ka finansiālais atbalsts tiks piešķirts uzņēmumiem, kas darbojas apstrādes rūpniecības nozarē, lai veicinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, sekmētu jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos jau esošajos. Tāpat tikšanās laikā ministrs sniedza konceptuālu atbalstu priekšlikumiem, kas pilnveidotu Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas procesu, lai pielāgotu esošas programmas atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai, priekšroku dodot ekonomiku stimulējošiem pasākumiem. Abas puses arī pārrunāja aktuālos jautājumus nodokļu politikā. Ministrs stingri norādīja, ka tuvākajā laikā netiek plānotas būtiskās izmaiņas nodokļos, uzsverot, ka nodokļu politika vistiešākajā veidā skar ikvienu valsts iedzīvotāju, tādēļ tiem ir jābūt vienmērīgiem. E. Repše atkārtoti uzsvēra, ka eiro ieviešana ir galvenais Latvijas vidēja termiņa ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas mērķis. Latvija realizē ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – izpildītu Māstrihtas kritērijus un sekmīgi ieviestu eiro ar 2012. gada 1. janvāri.
Šeit var ievietot informaciju par Latvijas biedrībam un nodibinājumiem, kas saistīti ar ražošanu un lauksaimniecību. Varbūt gan oficiālas, gan neoficiālas organizācijas
Jebkurs Latvijas uzņēmums, kas pieder pie ražošanas nozarēm, var tikt šajā sarakstā. Tas ir laba iespēja maziem, mazzinamiem ražošanas uzņemumiem izveidot par sevi informatīvo e-lapu ar saviem kontaktiem
Meklējam Latvijā darbīgus, aktīvus zemniekus, lauksamniekus, lai pastāstīt par tiem citiem. Tas ir laba iespēja maziem, mazzinamiem lauksamniecības uzņēmumiem izveidot par sevi informatīvo e-lapu ar saviem kontaktiem
