Ilgtermiņa stratēģija. Lai valsts
atkal nenonāktu tādā situācijā, kādā esam.
Mēneša laikā jākoriģē Latvijas
tautsaimniecības attīstības plāns, nosakot aptuveni septiņas prioritāras
nozares, kurām ir vislielākās perspektīvas Latvijas un pasaules tirgū,
pamatojoties uz vietējiem resursiem un tirgus iespējām. Kā, piemēram, Šveici
mēs asociējam ar precīziem pulksteņiem, drošām bankām utt., tā arī Latvijai jābūt
precēm, ar kurām konkurēt pasaules tirgū — «Made in Latvia».
Daži ieteikumi:
* Ekotūrisms — Latvija ir viena no ekoloģiski tīrākajām pasaules valstīm.
* Tirdzniecības ceļi un loģistika — jau tūkstošiem gadu caur Latviju iet
pasaules mēroga tirdzniecības ceļi.
* Banku pakalpojumi — jau šobrīd viena no attīstītākajām nozarēm Latvijā.
* Izglītības uzņēmējdarbība — Latvijā ir visvairāk skolu uz vienu
iedzīvotāju un vislielākais augstāko izglītību ieguvušo skaits attiecībā pret
kopējo iedzīvotāju skaitu.
* Ekoloģisko produktu ražošana — visi nosacījumi kā ekoloģiski tīrākajai
valstij.
* Kokrūpniecība — jau vēsturiski Latvijā attīstīta pietiekami augstā
līmenī.
* Celtniecība — nozare, kur galvenais ir zināšanas darba organizācijā un
tehnoloģijās.
* Rūpniecība ar augstu pievienoto vērtību — ražošana, kurā produkta galveno
vērtību veido intelektuālais ieguldījums.
Valsts attiecīgajās nozarēs
sagatavo speciālistus, sniedz garantijas uzņēmējiem, iegulda ražošanas uzņēmumu
statūtkapitālos, popularizē saražotos produktus pasaulē, dod nodokļu atlaides.
Valsts atbalsta galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un attīstību,
bet no lielajiem arī eksportētājuzņēmumus.
Tautsaimniecības attīstības plānu
koriģē reizi piecos gados, un tas ir galvenais dokuments un mēraukla, uz kā
balstās Ministru kabineta darbs.
Kā arī valsts īpaši
atbalsta:
- mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu veidošanos laukos,
- zinātniskos pētījumus, kas nodrošina tautsaimniecību,
- izglītību, kas ir valsts prioritāte, ar noteikumu: ja valsts
apmaksāto izglītību ieguvušie iedzīvotāji pamet valsti, viņi apmaksā valstij
naudu par izglītību.
Īstermiņa stratēģija. Lai izkļūtu
pēc iespējas ātrāk no dižķibeles.
Tāpat kā Vācijā un ASV, pēc
krīzes jārealizē valstiski nepieciešami projekti, kuros tiek iesaistīts
maksimāli daudz iedzīvotāju, iepludinot valsts līdzekļus ekonomikas
atdzīvināšanai, piemēram, ceļu būve, mazie un vidējie celtniecības objekti —
sporta būves, labiekārtošanas projekti, sociālās un kultūras būves, parku,
skvēru iekārtošana, ēku siltināšana, it īpaši atbalstot un veidojot vietējā
siltumizolācijas materiāla ražošanu u. c.
Dotie projekti tiek organizēti
tā, lai tajos iesaistītos iespējami lielāks iedzīvotāju skaits, mazie un
vidējie uzņēmumi. Un jāveicina lauku ekonomikas stimulēšana.
Avots: apollo.lv / viedoklis / Valdis Kalnozols / 2. jūlijs (2009)
|