29% aptaujāto uzskata, ka Latvijas rūpniecību ir nelabvēlīgi ietekmējusi Latvijas izpārdošana ārzemniekiem, 27% domā, ka rūpniecību sagrāva Ivars Godmanis un viņa pirmā valdība, bet 25% ir vienisprātis, ka rūpniecību ļoti nelabvēlīgi ir ietekmējis PSRS sabrukums.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds savukārt nepiekrīt trim populārākajiem viedokļiem. Viņš norāda, ka no 1993. līdz 2000.gadam uzņēmēji bija spiesti vairāk domāt par izdzīvošanu, nevis attīstību, nepareiza bija arī pirmo ES struktūrfondu sadales politika, jo sākumā rūpniecības uzņēmumiem šie fondi faktiski nebija pieejami. Kā norāda G.Strazds, pētījumā faktiski nav skarti jautājumi, kas saistīti ar nodokļu, nodevu un soda naudu aprēķināšanas politiku Latvijā, taču tie ir jautājumi, kurus rūpniecības uzņēmumi mēģina neveiksmīgi atrisināt jau 18 gadus.

"Galvenā Latvijas problēma bija un arī šodien ir tā, ka valdība un arī pārējās valsts iestādes nav sapratušas pamatprincipu - valsts iestādes ir tāpēc, ka notiek ražošana un ražotāji maksā nodokļus. Ražošana attīsta pakalpojumu sektoru un daļēji arī būvniecību un tirdzniecību," saka asociācijas prezidents.

Vairāk nekā puse aptaujāto - 55% -, raksturojot pašreizējo rūpniecības stāvokli, pauž viedokli, ka valdība rūpniecības attīstībai sniedz pārāk mazu atbalstu, bet tikai 6% domā, ka Latvijas rūpnieciskais sektors ir veiksmīgi pielāgojies Eiropas Savienības standartiem un prasībām. 10% uzskata, ka rūpnīecībai Latvijā nav perspektīvas, bet 14% šīs jomas izredzes vērtē kā labas. Tai pat laikā vairāk nekā puse spriež, ka Latvijas rūpniecības konkurētspējas paaugstināšanai būs nepieciešami daudzi gadi.

Par perspektīvāko rūpniecības nozari 55% aptaujāto uzskata pārtikas un dzērienu ražošana, tālāk ar 42% seko koksnes izstrādājumu un mēbeļu ražošana, tad ar 37% medikamentu ražošana. Būvmateriālu ražošanu par vienu no perspektīvākajām rūpniecības nozarēm Latvijā uzskata 24%, par elektroniku un elektrotehniku tā domā 22%, savukārt 18% minēja celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanu un tikpat - auduma, apģērbu un apavu ražošanu.

Salīdzinoši retāk iedzīvotāji domā, ka Latvijā perspektīva būtu mašīnbūve (11%), ķīmiskā rūpniecība (10%) un izdevējdarbība un poligrāfija (9%).

Diemžēl jāsecina, ka iedzīvotāji, vērtējot rūpniecības attīstību Latvijā, ir pārāk skeptiski noskaņoti, uzskata Zane Bērziņa, Stenders ziepju fabrika valdes priekšsēdētāja. Viņa piekrīt, ka valdības atbalsts ir izšķirošais, bet attīstības perspektīvas ir visām nozarēm, ne tikai pārtikas, medikamentu un mēbeļu ražošanai. "Mēs dzīvojam informācijas laikmetā - laikā, kad maksimāli īsā laikā ir iespējams iegūt visu nepieciešamo informāciju par jaunākajām tehnoloģijām, kas attīstās ļoti strauji un ievērojami atvieglo ražošanas procesus, samazinot ražošanas finanšu un laika resursu patēriņu. Tas nozīmē, ka mēs varam īsā laika periodā sasniegt augstus ražošanas rezultātus - ar nosacījumu, ka valsts ir izstrādājusi rūpniecības attīstību veicinošu politiku."

Līdzīgi norāda arī Margarita Dunska, Latvijas Universitātes profesore: "Vēl bēdīgāk, manuprāt, ir tas, ka nozaru griezumā aptaujātie par perspektīvākām uzskata tradicionālās nozares. Kur ir augsto tehnoloģiju nozares, tās, kuras varētu konkurēt pasaules tirgos?"

Saskaņā ar pētījumu 13% aptaujāto uzskata, ka tieši rūpniecība ir tā joma, kurā patlaban ir vislabāk strādāt, ņemot vērā iespējas nezaudēt darbu, darba algas apmēru, sociālās garantijas un citus labumus, ko nodrošina darba devēji, tomēr pārliecinoša līdere ar 37% aptaujāto atbalstu ir valsts pārvalde. 12% par pievilcīgu šajā ziņā uzskata arī tirdzniecību.

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesora Roberta Ķīļa skatījumā noskaņojums, ideoloģija, ko rāda pētījums, izskatās, ir spēcīgi postsovjetiska. Proti, rūpniecība ir pati svarīgākā attīstībai, labāk strādāt valsts iestādē un nākošā vieta ir rūpnīca, valstij aktīvi jāiejaucas procesos, kas saistīti ar rūpniecības attīstību, valdība to dara pārāk maz u.tml., viņš norāda.

Aptauja tika veikta novembrī, tajā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.