Zemkopības ministrijas priekšlikumi ekonomikas aktivizēšanai lauksaimniecības, meža, pārtikas un zivsaimniecības jomās

Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, ko vissmagāk ir ietekmējušas krasās cenu svārstības tirgū pēdējo gadu laikā. Samazinoties ieņēmumiem, visu nozaru saimniecībām, kurām ir lielāki kredīti, rodas grūtības pildīt kredītsaistības, tādējādi daudzas saimniecības jau šobrīd ir uz bankrota robežas.

 Saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC), kam ir Latvijā vislielākā patstāvīgo grāmatvedības klientu grupa (1500 klientu), datiem, graudu realizācija faktiski ir apstājusies, norēķini par piegādāto pienu kavējas par ceturksni un izmaksu pieaugums ir 30%, kredītresursi sadārdzinājušies par 60%. 10% klientu stāvoklis pēdējos mēnešos ir kļuvis ārkārtējs un kritisks, pastāv iespēja, ka bez atbalsta šie lauksaimnieki tuvākajā laikā bankrotēs.

Lai stabilizētu situāciju lauksaimniecības, meža, pārtikas un zivsaimniecības sektoros, ir steidzami jāveic stabilizēšanas pasākumi, visiem iespējamajiem līdzekļiem atbalstot ražošanu.

ZM ierosināto pasākumu īstenošanai būtu piešķirami papildu līdzekļi no Latvijai piešķiramās starptautiskās palīdzības ekonomikas atveseļošanas mērķiem.

Atbalsts kredītsaistību atvieglošanai

Lai atslogotu lauku saimniecības no kredītsaistībām, valsts atbalsta pasākumu ietvaros 2009. gadā tiek paredzēts atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai 4% apmērā par lauksaimnieku faktiski veiktajiem kredītprocentu maksājumiem. Kopējais finansējuma apjoms programmas ietvaros ir 5 707 658 latu apmērā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu un programmas ietvaros nebūs iespējas segt pilnā apmērā visu lauksaimnieku pieprasīto atbalsta apjomu, tādējādi būs nepieciešams veikt proporcionālo samazinājumu. No nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir saņemti priekšlikumi palielināt atbalsta apjomu no 4 līdz 8%, kā arī atbalsta saņēmējos iekļaut kredītprocentu dzēšanu arī pārstrādes uzņēmumiem. Lai šīs aktivitātes ieviestu, programmas ietvaros ir nepieciešams palielināt finansējumu līdz 15 miljoniem latu.

Atbalsts kredītu garantijām

Lai palīdzētu lauku uzņēmējiem sekmīgi attīstīties, ir izstrādāts normatīvā akta projekts, kas nosaka kārtību, kādā Lauku attīstības fonds sniegs garantijas lauksaimniekiem no kredītiestādes līdzekļiem piešķirtiem kredītiem, ja tiem nav pietiekama kredīta nodrošinājuma. Lauku attīstības fonds segs kredīta ņēmēja neatmaksāto kredīta pamatsummas daļu saskaņā ar garantijas līgumu, ja kredīta ņēmējs nebūs izpildījis kredīta līgumā noteiktās saistības, un tāpēc kredītiestāde varēs pieprasīt visa kredīta atmaksu un lauzt kredīta līgumu. Fonds savu uzņēmējdarbības risku samazina, izmantojot garantēšanas noteikumos noteiktās risku vadīšanas procedūras un rūpīgi izvērtējot banku pieprasījumus pēc kredītu garantijām. Ja nepieciešams, no bankām tiek pieprasīta papildu informācija, kā arī tiek apsekoti lauku uzņēmēji, kuri pretendē uz fonda garantijām.

No 2007. līdz 2013. g. Latvijas lauku attīstībai kopumā tiks piesaistīti kredītresursi apmēram 160 miljonu latu apmērā, piešķirto kredītu garantiju skaits sasniegs 1790 kredīta ņēmējus, garantētā summa sastādīs 51 miljonu latu.

Garantijas varēs piešķirt līdz 70% no kredīta apjoma. Minimālais garantiju apjoms viena pasākuma aktivitātei ir viens tūkstotis latu. Maksimālo garantiju apjomu viena pasākuma aktivitātei Lauku attīstības fonds piešķir saskaņā ar valsts atbalsta regulās noteikto maksimālo garantiju apjomu. Garantiju nesniedz aizdevuma procentu, soda naudas un līgumsodu segšanai.

Spēkā esošo garantiju apjoms vienam kredīta ņēmējam nevar pārsniegt 500 tūkstošus latu, bet savstarpēji saistītu kredīta ņēmēju grupai vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai garantiju apjoms nevar pārsniegt 600 tūkstošus latu. Garantijas termiņš nevar būt ilgāks par 10 gadiem.

Atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijai

Šā atbalsta mērķis būtu ļaut uzņēmumam sagatavot restrukturizācijas vai likvidācijas plānu, lai nodrošinātu tā dzīvotspēju ilgtermiņā. Maksimālais šāda atbalsta apjoms, ko pieļauj ES, ir 10 miljoni eiro, ieskaitot jebkurus citus atbalsta līdzekļus no citiem finanšu avotiem vai citām atbalsta shēmām. Šobrīd ir grūti prognozēt kopējo nepieciešamo finansējuma apjomu pasākuma ieviešanai, kamēr nav skaidri definēti un izstrādāti atbalsta saņemšanas nosacījumi. Atbalsts varētu tikt piešķirts kā atviegloti kredīti, nodokļu atvieglojumi vai kā garantijas un galvojumi.

Atbalsta piešķiršanu nodrošinātu Lauku attīstības fonds sadarbībā ar LLKC, kas nodrošinātu restrukturizācijas vai likvidācijas plānu novērtēšanu.

Atbalstu komercsabiedrībai krīzes situācijā var apstiprināt, ja ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

komercsabiedrība atbilst likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm;

komercsabiedrībai pēdējo divu gadu laikā palielinās zaudējumi, samazinās neto apgrozījums, palielinās krājumi, samazinās naudas plūsma, palielinās parādi kreditoriem, pieaug procentu maksājumi un samazinās bilances aktīvu kopsumma.

Atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt, ja tā atbilst vismaz četriem šajā punktā noteiktajiem kritērijiem.

Atbalsts komercsabiedrībai krīzes situācijā var būt:

īslaicīgs finansiāls atbalsts komercsabiedrībai maksātnespējas gadījumā, lai radītu iespēju izpētīt komercsabiedrības stāvokli un izstrādāt biznesa plānu ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai;

pārstrukturēšanas atbalsts, kas tiek sniegts komercsabiedrības reorganizācijas un racionalizācijas pasākumu plāna ietvaros un ir paredzēts ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai.

Īslaicīgu finansiālu atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt:

kā vienreizēju pasākumu;

ja atbalstu sniedz kā kredīta galvojumu vai kredītu, kuram noteikta tirgus procentu likme;

ar nosacījumu, ka visi kredīti atmaksājami un visu galvojumu saistības beidzas laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas komercsabiedrībai;

ierobežotā apmērā, kāds nepieciešams komercsabiedrības darbības saglabāšanai;

laika posmam, kāds nepieciešams reālu komercsabiedrības atveseļošanas pasākumu plāna izstrādei.

Komercsabiedrība, kas saņem īslaicīgu finansiālu atbalstu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šāda atbalsta apstiprināšanas iesniedz komisijai vienu no šādiem dokumentiem:

komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plānu;

komercsabiedrības likvidēšanas pasākumu plānu;

pasākumu plānu, kas paredz saņemtā kredīta atmaksāšanu pilnā apmērā.

Īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas.

Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, ja:

komercsabiedrība ir izstrādājusi pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz: ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu saprātīgā laikposmā; to struktūrvienību likvidēšanu, kuras rada zaudējumus; to apstākļu aprakstu, kuru dēļ komercsabiedrība nokļuvusi krīzes situācijā; tādu pasākumu veikšanu, pēc kuru izpildes komercsabiedrība bez papildu atbalsta spēs segt visas ar savu darbību saistītās izmaksas;

komercsabiedrība veic kompensācijas pasākumus: atsavina pamatlīdzekļus, samazina jaudu vai tirgus daļas un šķēršļus citu komercsabiedrību ienākšanai attiecīgajos tirgos;

atbalsta saņēmējs daļu no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai privātiem kredītresursiem.

Pārstrukturēšanas pasākumu plānu mazās komercsabiedrības līdzfinansē vismaz 25 procentu apmērā, vidējās komercsabiedrības – vismaz 40 procentu apmērā, lielās komercsabiedrības – vismaz 50 procentu apmērā no izmaksām. Atbalsta apmērs ir ierobežots līdz minimumam, kāds nepieciešams komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.

Atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš.

Administratīvā sloga samazināšana

Īstenojot Latvijas Lauku attīstības programmas un Zivsaimniecības rīcības programmas 2007. – 2013. gadam pasākumus, ir nepieciešams nepārtraukti pārskatīt atbalsta saņemšanas nosacījumus, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti lauku teritorijās.

Līdz ar to ir sagatavoti priekšlikumi Eiropas Komisijai par nepieciešamajiem grozījumiem Lauku attīstības programmas regulu nosacījumos, izvirzot šādas prasības:

palielināt maksimālo publiskā atbalsta intensitāti visiem uzņēmumiem;

pārskatīt nosacījumu un dot līdzvērtīgu iespēju gan lielajiem, gan arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pretendēt uz atbalsta saņemšanu;

paredzēt iespējas palielināt atbalsta intensitātes kāda veida investīcijām, kas ir identificētas kā problēmas konkrēta sektora tālākai attīstībai;

paredzēt iespēju nodrošināt avansa maksājumus, jo pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bankas garantijas iegūšana 110% apmērā ir sarežģīts un dārgs process;

atvieglot ELFLA programmu pārskatīšanas procedūru, samazinot grozījumu izskatīšanas laiku, kā arī izņēmuma gadījumus papildinot ar atsauci uz sarežģīto makroekonomisko situāciju, kas izveidojusies ekonomiskās krīzes rezultātā, vai arī atceļot ierobežojumus iesniedzamo grozījumu skaitam kalendārā gada ietvaros.

Papildus iepriekš minētajam jau šobrīd esošajās programmās ir jāpārskata atbalsta saņemšanas nosacījumi, vienkāršojot administratīvās procedūras.