Piektdien,
2009. gada 20. februārī, notika biedrības „Zemnieku saeima” rīkota konference
„Normatīvo aktu skaidrojums piesārņojuma jautājumos lauksaimniekiem”.
Konferencē tika pārrunāta
prakse un nepieciešamās izmaiņas, lai veicinātu piesārņojumu regulējošās vides
likumdošanas ievērošanu lauku saimniecībās. Konferencē piedalījās gan zemnieki,
gan amatpersonas no Valsts vides dienesta, Pārtikas veterinārā dienesta, Lauku
atbalsta dienesta, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas un citām
atbildīgajām institūcijām. Konference tika rīkota, lai zemnieku bažas un ierosinājumus
vides piesārņojuma jautājumos darītu zināmus valsts amatpersonām, kuru
kompetencē ir šīs jomas regulācija. Dalībnieki diskutēja par nepieciešamo
rīcību administratīvā sloga mazināšanai lauksaimniecībā tādā veidā, kas
neapdraudētu vides kvalitāti.
Vairums lopkopības
saimniecību pieder pie C kategorijas piesārņotājiem. Zemnieku saeima
iepazīstināja ar izstrādāto aprēķina metodiku dabas resursu nodokļa C
kategorijas piesārņojuma aprēķināšanai, kas pieejama biedrības mājaslapā, lai
lauku saimnieki vienkāršotā veidā varētu paši aprēķināt maksājamo dabas resursu
nodokli. Lauksaimniecības eksperts Ingmārs Sniedze skaidro: „Mūsu aprēķini
rāda, ka īpaši izdevīgi pašiem aprēķināt dabas resursu nodokli ir nelielajām
lopkopības saimniecībām, īpaši kazu, aitu, zirgu un mājputnu īpašniekiem.”
ZSA direktore Rita Sīle
uzsver: „Prieks, ka dažādu institūciju pārstāvjiem izdevies nonākt pie vienotas
sapratnes par nepieciešamām pārmaiņām. Jau ir izdevies vienoties par
atvieglojumiem saimniecībām. Piemēram, saimniecībām, kurām ir C kategorijas
piesārņojošās darbības apliecinājums, vairs nebūs jāgatavo un Reģionālajās
vides pārvaldēs iesniedz ikggadējā deklarācija. Ieguvējas būs nelielās
lopkopības saimniecības. Šādi soļi birokrātijas mazināšanai ir jāturpina,
uzlabojot uzņēmējdarbības vidi.”
ZSA priekšsēdētāja
vietniece Maira Dzelzkalēja skaidro: „Lai atvieglotu birokrātijas slogu,
nākotnē svarīgi ir vienkāršot A kategorijas piesārņojuma atļauju atjaunošanas
procedūru, padarot to mazāk laikietilpīgu. Tāpat, šobrīd vispirms jāveic
ietekmi uz vidi novērtējums, lai saņemtu atļauju uzsākt lauksaimniecisko
ražošanu. Tas maksā ļoti dārgi, un ir laikietilpīgs process. Taču pēc tam
pašvaldība var izdot lēmumu, ka konkrētā uzņēmējdarbība nebūs atbalstāma. Lauku
uzņēmējs ļoti riskē, ieguldot līdzekļus ietekmes uz vidi novērtējuma
gatavošanā. Šo procesu noteikti var un vajag vienkāršot, lai neapgrūtinātu to
uzņēmēju darbību, kas gatavi investēt pat ekonomiskās krīzes apstākļos, un arī
netiktu apdraudētas arī pašvaldību iedzīvotāju intereses.”
Konference tika rīkota
projekta „Normatīvo aktu skaidrojums piesārņojuma jautājumos lauksaimniekiem”
ietvaros, ko finansiāli atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds.
Preses
relīze, 23. februāris (2009) 17:35
Informāciju sagatavoja:
Lāsma Zuzāne
biedrības ”Zemnieku saeima” sabiedrisko attiecību speciāliste
tālrunis: 29548444, 6702 7044,
lasma.zuzane@zemniekusaeima.lv, www.zemniekusaeima.lv
|
