Valstī uz bankrots sliekšņa šobrīd ir tūkstošiem uzņēmumu, kas nespēj atdod parādus, un gandrīz katrs otrais pilsonis spēka gados domā kā pamest Latviju. Tai pat laikā aizvadītā gada ekonomiskie rādītāji tik melnu šo ainu nezīmē. Socioloģisko pētījumu firmas SKDS jaunākās aptaujas vēsta, ka patērētāji vēl joprojām ir uzticīgi Latvijā ražotām precēm.

Aizvadītā gada deviņos mēnešos no Latvijas aizplūdošo preču vērtība bijusi 478 miljoni latu. 2007.gada šādā pat periodā cipars sastādījis 361 miljonu. Mārketinga padomes vadītāja, ekonomiste Ingūna Gulbe prognozē, ka tādus pārdošanas apjomus kā aizvadītajā gadā nav pamata gaidīt. Svarīgi, ka daudzi pārtikas pārstrādes uzņēmumi ir atraduši eksporta noieta tirgu. Patlaban tiek lēsts, ka lielākie naudas resursi ir pieejami Arābu valstīm, kurās mūsu ražotāji paspējuši noslēguši sadarbības līgumus.

Meklēt unikālo

Banku Augstskolas profesore Tatjana Volkova, Latvijai ir labi apstākļi eksportam, jo iekšējais tirgus ir ļoti ierobežots. Mūsu zemei ekonomikas ekspertu valodā rinājot, vislabāk der tā sauktā starptautiskā stratēģija. Proti, mēs nevar konkurēt pasaulē ar lielajiem un lētajiem tīkliem. Taču Latvijā var tapt ekskluzīvi un dārgi produkti. Pie tam ir pētījumi, kas norāda, ka Eiropas veikalu plaukti pēdējo gadu laikā kļuvuši ļoti pelēcīgi. Latvija izvēlīgajiem britiem, spāņiem, francūžiem, vāciešiem un zviedriem varētu piedāvāt ko nebijuši. Principā tas jau notiek. Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis 90 % produkcijas ražo tikai eksportam. Valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris stāsta, ka tūlīt visā Eiropā zudīs mīts, ka konservi ir nabago barība. Viņa uzņēmums jau pierādījis, ka tās var būt pat ekskluzīvas lietas. Piemēram slavenās Rīgas šprotes, kuru kārbu rotā zīmols ar gadaskaitli 1905. īpašājā dāvanu iepakojumā esot ļoti iecienītas dažādu valstu diplomātiskajos korpusos. Šādai precei var likt uzcenojumu pat 80%, jo ir pārliecība, ka produkts ir ne tikai skaists, bet arī izcili kvalitatīvs. Tas ir mīts, ka eksporta tirgos var ielauzties tikai lielie uzņēmumi. Kā norāda Tatjana Volkova – svarīgi ir atbildēt, ar ko es atšķiros no konkurenta. Uzņēmumā var būt unikāli resursi, bet, ja nav spējas tos izmantot, tad rezultātu nebūs.

Ar ko sākt

Mārketinga padome piedāvā dažādas programmas, kas palīdz atrast ārvalstu partnerus. Mūsu pārtikas uzņēmu praktiski pa velti var piedalīties pašmāju un starptautiskās izstādēs, saņemt konsultācijas reklāmas un mārketinga jautājumos, veikt tirgus pētījumus. Lielajā pārtikas izstādē Maskavā Latvijas stendā šogad būs pārstāvēti 19 uzņēmumi. Latvijas vēstniecība pēc tam piedāvā telpas, kur rīkot tikšanos ar esošajiem un potenciālajiem biznesa partneriem. Uz Riga Food izstādi katru gadu tiek aicināti ārzemju žurnālisti, lai pēc tam ārvalstu nacionālajos mēdijos parādītos publikācijas par Latvijas produktiem un uzņēmumiem.

Brīvais vilnis vadītājs norāda, ka panākumu pamatā ir labs partneris – izplatītājs. Pirms slēgt ar kādu līgumu, būtu ļoti veselīgi iegūt atsauksmes un papildu informāciju. Arnolds Babris uzsver, ka ārvalstu tirgos labi klāsies tiem, kas savus produktu izplatītāju uzskatīs par partneri un ļaus arī viņam gūt lavu peļņu. Šāds kompanjons no ādas līdīs laukā, lai palīdzētu izprast un apgūt viņa valsts tirgus zemūdens akmeņus.

Protams, esperti norāda, ka ar gribēšanu būs par maz. Veiksmīga eksporta pamatā ir milzīgs izpētes darbs, kas jāveic zinošiem un varošiem speciālistiem.

Noderīgas saites - Informācijas avoti par starptautiskajām izstādēm :

Igaunijā – www.fair.ee

Lietuvā – www.litexpo.lt

Polijā – www.mtp.pl

Somijā – www.tampereenmessut.fi

Spānijā – www.ifema.es

Dānijā – www.messecenter.dk

Japānā – www.bigsight.jp

Francijā – www.exposium.fr

Lielbritānijā – www.exhibitions.co.uk