Piektdiena, 17.05.2024, 14:05Sveicināti Гость | RSS
Portāls "VIENS" Latvijas ražotāju atbalsts
Ieejas forma
Izvēlne / Меню
Tēmas / Темы
Aptauja / Опрос
Vai Jūsu darbs atbilst Jūsu izglītībai
Atbilžu kopskaits: 21
Statistika / Статистика
Sākums » 2009 » Februāris » 26 » Uzņēmējus aicina diskusijas ceļā formulēt memorandu valdībai
Uzņēmējus aicina diskusijas ceļā formulēt memorandu valdībai
16:42

Šogad 24.februarī preses konferencē Uzņēmēju foruma – diskusijas organizatori uzņēmējs Arnolds Babris, Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme Grende iepazīstinot žurnālistus ar foruma ideju, žurnālistiem pauda viedokli, ka tieši uzņēmēji būs tie, kuri turpmākos gadus segs tos milzu ārējos parādus, ko, nevēloties izprast patiesos krīzes cēloņu, radījuši politiķi. Tāpēc tikai uzņēmēji var rast saprātīgus risinājums kā izglābt mūs, paši sevi un visu valsti no krīzes.

Preses konferencē tika īsi izklāstīts tas, kas Latvijā veicina krīzi un apdraud uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstību ekonomikas stabilizācijas virzienā.

Organizatori atgādināja, ka– ekonomiskā krīze Latvijā brieda ne jau dažus mēnešus vai dienas. Problēmas pamatā esot pavisam vienkārša lieta – jau gadu gadiem politiķi neieklausās un nevēlas dzirdēt uzņēmējus. Tieši tāpēc Uzņēmēju forums – diskusija notiks kā pilnīgi apolitisks pasākums.

 

Arnolds Babris, SIA „Arēna Rīga” valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš no maksātnespējīgās A/S „Brīvais Vilnis” izveidojis rentablu, uz eksportu orientētu zivju pārstŗādes uzņēmumu, konferencē sacīja, ka uzņēmējdarbība Latvijā tiek apdraudēta un nepopulāri valdības lēmumi neļauj tai attīstīties, laupot iespējas ne tikai atgriezt uzņēmumu kredītus, bet arī palīdzēt dzēst valsts ārējo parādu. Atsevišķu amatpersonu rīcība ir veicinājusi to, ka Latvijas tirgu un konkurētspēju degradē:
  * nekvalitatīva produkcija;
  * negodīga konkurence;
  * cenu dempings, kas rodas, piemēram, nodokļu nemaksātāju dēļ, kuri savu saražoto var tirgot lētāk;
  * eksporta nozaru, kurā politiķi starp citu saskata ekonomiskās krīzes risinājumu, nodokļu slogs – izejvielas taču tāpat ir apliktas ar nodokļiem;
  * nepārdomāta, nedraudzīga un bieži nekompetenti politizēta pieeja ražotāju interesēm un vajadzībām.”

 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme Grende norādīja, ka Latvijā 54 000 uzņēmējiem ir kredīti, kas ņemti komercdarbības veikšanai dažādās bankās, bet aktīvi ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas darba devēju konfederāciju sadarbojas vien 6000-7000 uzņēmēju. „Tieši šobrīd ir īstais laiks, lai arī pārējie kļūtu aktīvāki meklējot kopīgus risinājumus ekonomiskās lejupslīdes apturēšanai. Šis forums ir tāda iespēja. Daudziem varbūt pat pēdējā, jo nemeklējot risinājumus, viņi tuvākajā laikā bankrotēs,” tā Ž. J. Grende.

Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Elīna Egle konferencē žurnālistiem apliecināja: „Viens no risinājumiem krīzes situācijai ir pastāvošo darba vietu saglabāšana, jaunu radīšana, tajā skaitā – valsts subsidēto darba vietu atbalstīšana. Šobrīd ir pienācis īstais brīdis, lai pēc iespējas plašāks uzņēmēju loks vienotos par krīzes pārvarēšanas soļiem. ”

Atgādinām, ka šī gada 27. februārī (piektdien) plkst. 18:00 Arēnā Rīga tiek organizēts Uzņēmēju forums – diskusija, kuras laikā ikviens Latvijas uzņēmējs ir aicināts uz Arēnu Rīga, kur tiek organizēts Uzņēmēju forums – diskusija, lai paustu savu viedokli par situāciju uzņēmējdarbībā, kā arī uzdotu jautājumus atbildīgajām amatpersonām un nozaru speciālistiem. Pasākuma noslēgumā uzņēmēju pārstāvji sagatavos vienotu prasību memorandu, ko iesniegt nākamai valdībai.

Savu dalību pasākumā ir apstiprinājis Finansu ministrs Atis Slakters, Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, vairāku ministriju valsts sekretāri, daudzi Saeimas deputāti, kā arī virkne nozaru speciālistu gan valsts pārvaldē, gan starp uzņēmējiem.

Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste
Anita Āboliņa (26461669,
anita.ab@inbox.lv).

 Avots: http://lakuga.lv / 24.02.2009

Kategorija: Uzņēmējdarbība | Skatījumu skaits: 729 | Pievienoja: viens
Komentāru kopskaits: 341 2 3 4 »
1 viens  
0
Atklātais Latvijas Uzņēmēju Forums-diskusija notiks "Arēna Rīgā"

Sākums 27.02.2009, plkst. 18 00, ieeja no plkst. 17 00, bez maksas.
Avots: http://www.arenariga.com


2 Arianda  
0
Žēl, ka uzzināju parāk vēlu par šo forumu, vai kads var pastastīt, kā viss notika?

3 Raimonds  
0
Ņemot vērā akūto ideju apsīkumu gan valsts aparātā, gan ražotāju vidū, vēršu uzmanību uz ideju, kā, iespējams, var attīstīt ražošanu, radīt jaunas darba vietas un panāk lielākus nodokļu ieņēmumus.

Kas Mums uz šo dienu ir?

Ir ražotāji (daži ir, tomēr), kuri, iespējams, ir vienīgie Latvijas ekonomikas glābēji un ir valdība – lēmumu pieņēmēja. Ražotājiem nepatīk maksāt nodokļus, bet valstij nepatīk, ka ražotāji nemaksā nodokļus. Lai šo stulbumu padarītu par patīkamu kā vieniem, tā otriem, IESĀKUMĀ vajag pavērst loģiku uz pozitīvo pusi un sanāk sekojošais:

Ražotāji nemaksā nodokļus (ražotājiem prieks), valsts saņem lielākus nodokļus no ražotājiem (valstij prieks). Lai šis, it kā aplamais spriedums, darbotos, to vajag darbināt pa posmiem, t.i. – pēc kārtas.

Iesākumā valdība atļauj ražotājiem nemaksāt nodokļus. (izstrādājot un noteiktā kārtībā apstiprinot ražošanas attīstības programmu, piemēram), bet ražotāji, savukārt, to naudas summu, kura noteiktā termiņā bija jāsamaksā nodokļos, novirza ražošanas attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Pēc noteikta laika – atkarībā no izstrādātās un apstiprinātās programmas un tajā noteiktos termiņos, piemēram, ražotāji ir attīstījuši savus ražošanas tempus un apjomus, radījuši jaunas darba vietas un attiecīgi palielinājuši nodokļus valsts kasē.

Ideja varētu darboties ilgtermiņā, bet tajā nepieciešamas konkrētu ražotāju idejas, kuras vēl jāuzliek uz papīra un jāsarēķina ciparos, taču šā vai tā – ideja tādēļ ir ideja, lai to apspriestu.

Man, teiksim, pirmais, kas nāk prātā un ar ko būtu varbūt jāsāk – t.i. – risināt jautājumu, ko darīt tām valsts un pašvaldību sabiedrībām, kuras plāno savus budžetus vadoties no budžeta ienākumiem. Tomēr – arī tas jautājums ir atrisināms – pieļauju, ka visai vienkārši, jo ne jau nu viens vai divi ražotāji ir tie, kas tagad uztur valsts kasi. Galu galā, šo novirzīto nodokļu naudu var aizvietot no SVF aizņēmuma, piemēram. Ja jau cipari uz papīra rāda, ka tam ir jādarbojas un faktiski ražotājs pierāda, ka pēc kāda noteikta laika šis viņa plāns vai apstiprinātais projekts darbosies, kādēļ to nedarīt.

Kādēļ neatļaut ražotājam šodien nesamaksāt nodokļus, ja viņš pa to naudu apņemas rīt radīt jaunas darba vietas, kā rezultātā rīt viņš samaksās gan par šodienu, gan par rītdienu un pat vairāk nekā neko nedarot (vai nevarot izdarīt, tādēļ, ka nav liekas naudas)?!

Vēl viens variants varētu būt tāds, ka uz šo no jauna attīstīto ražošanas sektoru valsts iegūst attiecīgu daļu no uzņēmuma – peļņa tātad arī iet uz valsts kasi.

Ko teiksiet ražotāji un politiķi – vai ir argumenti, kādēļ, lai šitā shēma nedarbotos? Es, katrā ziņā tajā saskatu lielāku loģiku nekā vispār spēju saprast tajos Jūsu glābšanas plānos.


4 Artis  
0
Viss jau ir pareizi, es arī tā jau sen domāju, kad ražoju. Bet vaina taču ir tā, kad viņi neēd to Latvijas biezpienu un tāpēc nesanāk tā loģiskā domāšana, jau visus neatkarības gadus.

5 Raimonds  
0
Ok, biezpienu svītrojam ārā. Pasaules tirgus ražošanas cenas, acīm redzot, Latvija nespēj sasniegt. Ja nozare ir mirusi vai nav dzīvotspējīga - liekam to mierā. Vai tad nekā cita nav?
Ir, piemēram, radiotehnika - kruta tehnika un kotējās visā pasaulē. Zinu, ka ārzemnieki brauc uz Latviju, lai nopirktu tumbas, jo tās labi skan. Man pašam divas stāv - skaņa perfekta, tumbas kvalitatīvas, prieks, kur tu rodies?

6 he-he  
0
Latvijā jebkura nozare ir vai nu mirusi,vai nav dzīvotspējīga-ir uz nosprāgšanas robežas.Tāpat kā tauta kopumā.Tā kā-tavas idejas muļķu zemē nestrādā-pašam vajadzēja pielekt,ideju ģenerator.
Kāds ir mēģinājis ierakt zemē latiņu un vēlāk novākt ražu? Nepamēģināsi-neuzzināsi,šajā zemē pasākums varētu izdoties.

7 martell  
0
Pēc objektīviem rādītājiem RRR neražo labas tumbas. Tomēr viņi ir vislabākajā pozīcijā price/performance, kas viņus notur pārdošanas līmenī. Filozofisks jautājums: vai labāk uzražot 10 tumbas pa 100eur/gab, vai tomēr 1 tumbu pa 1000eur/gab.? No ražojošās mašinērijas viedokļa labāks ir pirmais variants, no patēriņa performances - otrais. Tātad... Kur mēs, Latvija, atrodamies?

8 performance  
0
Ja pavirši paskatos uz tirgus apjomu, pat tad redzu ka tur snaikstas 200 pircēji, kuri gatavi par tumbām nolikt 100eur/gab, un tikai 10, kuri par to spējīgi izgrūst 1000eur/gab...
Tāpat zofā zvilnēdams...
Cik ciklus es iegūstu?

9 Arturs  
0
Kādēļ ražotājiem (uzņēmumiem) būtu jāmaksā nodokļi, īpaši, ja peļņu iegulda uzņēmumā atpakaļ? Taisnīgā nodokļu sistēmā, nodoklis būtu jāmaksā tikai indivīdiem, peļņas saņēmējiem, vienalga, vai tā nāk no algām vai dividendēm. No uzņēmuma paplašināšanā vai uzlabošanā atpakaļieguldītās naudas ieguvēja būs arī valsts nākamajos gados.

10 awaw  
0
Razhotaajs razho to kas vajadziigs.
Mums viss ir un taapeec nekas nav jaarazho.
Valstij ir jaaaiznjemas nauda lai mees vareetu nerazhot.
Un ja valsts aiznjemsies naudu mums viss buus un mees vareesim nerazhot.

Kad shis cikls apstaasies, tad valsts nepaliks un mums naaksies razhot. Un nodoklju jautaajums arii pats atrisinaasies.

Valsts budzetaa nauda vajadziiga tam lai mees vareetu nerazhot.

Tie ir savienotie trauki.


1-10 11-20 21-30 31-34
Vārds *:
Email *:
Kods *:
Meklēšana / Поиск
Kategorijas /Категории
Amatniecība un radošs darbs [20]
Latvijas lauksamniecība [217]
Ziņas par zemnieku saimniecībām, lopkopību, zvejniecību, zivsaimniecībām, bīškopjiem, zveraudzētājiem utml.
Pārtikas un dzerienu ražotāji [126]
Mežsaimniecība un kokapstrāde [48]
Mežu apsaimniekošana, kokmateriālu izgatavošana, mēbeļu ražotāji
Metālapstrāde un mašīnbūve [87]
Ķīmijas rūpniecība [61]
Metalurģija, gumijas, plastmasas, kosmētikas, būvmateriālu rāžotāji, stiklašķiedras un eļļas izgatavošana
Tekstīlrūpniecība [26]
Audumu, drēbju un veļas ražotāji
Citu produktu ražošana [35]
Uzņēmējdarbība [104]
Aktualitātes uzņēmējdarbības jomā, kas varētu būt interesantas latvijas ražotājiem un zemniekiem
Konkurētspējas uzlabošana [43]
Jaunās tehnoloģijas un interesantas idejas [93]
Ziņas par jaunām tehnoloģijām, atklājumi, tehnoloģu attistība, biznesa idejas
Būvniecība [65]
Enerģetika [69]
Elektroenergijas un siltumenerģijas cenas, saules un vēja enerģija, koģenerācijas stācijas, kurināmā ražošana
Degviela [22]
Degvielas un biodegvielas ražotāji, naftas ieguve, degvielas cenas
Valsts vīri [35]
Valsts amatpersonu paziņojumi vai ar tiem saistītas ziņas
Par Latvijas ekonomiku pirms gada [2]
Dažreiz ir vērts ieskatīties pagatne, toreiz tās bija ziņas, tagad - vēsture
Ekonomiskā krīze pasaulē [15]
Latvija nav vienīga valsts, kurā ir jūtama krīze, ziņas par ekonomiskās krīzes izpausmi ārpus Latvijas
Darba ziņas un izglītība [54]
Kalendārs / Календарь
«  Februāris 2009  »
PrOTCPkSSv
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
232425262728
Arhīvs / Архив