Briselē COPA/COGECA
prezidentūras sēdes laikā, Čehijas zemkopības ministrs Petrs Gandalovičs (Petr
Gandalovič) sēdes dalībniekus informēja par čehu prezidentūras prioritātēm
lauksaimniecībā. Sēdē piedalījās arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības
padomes (LOSP) Briseles nodaļas vadītāja Sarmīte Babāne.
Čehu zemkopības ministrs
uzsver, ka jārunā par lauksaimniecības politiku visā pasaulē, kā arī par
lauksaimnieku organizāciju darbību. Eiropas lauksaimniecības politikai jābūt
spēcīgai pasaules tirgū un krīze ir nozīmīgs pārbaudījums mūsu centieniem.
Iepriekšējos gados ir ietaupīti 5 miljardi eiro un tagad 1,5 miljardi eiro
paredzēti Lauku attīstības fondam.
Čehi šobrīd ir noteikuši 3
prioritātes lauksaimniecības nozarē Eiropas Savienības(ES) prezidentūras laikā:
tiešo maksājumu nākotne pēc 2013.gada un Kopējās lauksaimniecības politikas
(KLP) vienkāršošana, kvalitātes politika un mazāk labvēlīgo apvidu (MLA)
politikas īstenošana.
Tiešo maksājumu nākotne
interesē visas dalībvalstis. Iespējams būtu labāk par to runāt ekonomiskā
sprādziena laikā nevis krīzes laikā, no otras puses ir svarīgi runāt par KLP
nākotni, kad ekonomika ir vāja un nevarīga, jo šī situācija liek pieņemt
elastīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības politiku nākotnei. Krīze,
atmosfēra un sarežģījumi, kas ir apkārt, ir labākā motivācija, lai KLP būtu
solidāra, elastīga, konkurētspējīga. Čehu zemkopības ministra prioritāte ir,
lai KLP būtu atvērta. Mērķis nav runāt par budžetu, vai finansiālajām iespējām,
jo tas būs katras dalībvalsts (DV) uzdevums runāt par budžeta sadalījumu.
Tā kā tiešo maksājumu
apmērs atšķiras starp vecajām un jaunajām DV, dažreiz pat DV ietvaros, čehi
negrib uzspiest risinājumu, kas būtu vienpusējs ieguvums kādam. Viņi nevēlas
uzspiest nevienu risinājumu, drīzāk vēlme ir uzdot jautājumus un saņemt
konkrētas atbildes uz tiem no dalībvalstīm, lai definētu, kāda būtu vislabākā
KLP nākotne.
Runājot par KLP
vienkāršošanu, čehi uzskata, ka katrai direktīvai jābūt daudz vienkāršākai,
caurskatāmākai un saprotamai zemniekam, bet cenšoties to panākt, šobrīd paši
visu esam ļoti sarežģījuši. No vienas puses vienkāršošana ir administratīvs
darbs, no otras puses tie ir politiski lēmumi. Ja būs kopīga politika, viss
kļūs vienkāršāks.
Kvalitatīvi produkti un
kvalitāte ir risinājums tirgus attīstībai. Kvalitāte ir tas, kas eiropiešu acīs
atšķir vietējos pārtikas produktus no citu valstu ražojumiem. Tāpēc nevajadzētu
uzstādīt pārāk daudz šķēršļus, lai būtu vieglāk saražot kvalitatīvu produkciju
vietējam tirgum un pašu patēriņam.
Attiecībā uz mazāk
labvēlīgo apvidu noteikšanu ir svarīgi meklēt risinājumus, balstoties uz
klimata izmaiņām un ģeogrāfiskiem faktoriem, lai MLA nebūtu visa Eiropa.
Šobrīd KLP ir grūti kaut ko
mainīt, jo process ir pusē. Līdz 2013. gadam tiks veiktas pārbaudes un
pētījumi, lai mazinātu nevienlīdzību valstu starpā. Čehi uzskata, ka pēc 10
gadu ilgas dalības vairāk nedrīkstēsim valstis iedalīt jaunajās un vecajās
dalībvalstīs, visi būs pilntiesīgi biedri. Un tas, ka no ietaupītajiem vai
neiztērētajiem 5 miljardiem eiro, 1,5 miljardi tiks novirzīti lauksaimniecībai,
ir tikai godīgi.
Atbildot uz jautājumu par
cīņu par lauksaimniecības produktu cenām un cenu ierobežojumiem tirdzniecības
ķēdēm, kas nosaka to, ka šobrīd lauksaimnieks nav spējīgs segt izmaksas, bet
patērētāji par produktu maksā 5 reizes vairāk nekā saņem zemnieks, Čehijas
zemkopības ministrs apgalvo, ka ir neiespējami regulēt cenu robežas veikalos.
Noteikt ierobežojumus, nozīmē to pašu, ko regulēt cenas. Tāpēc, domājams, ka
šāda regulēšana nenotiks.
Atbildot uz COPA prezidenta
Žana-Mišela Lemetjē (Jean-Michael Lemetayer) jautājumu, vai
vajadzētu turpināt palielināt ražošanas apjomus lauksaimniecībā, ja redzam, ka
nav realizācijas tirgus? Petrs Gandalovičš uzver, ka: “Tie par ko jūs
runājat ir Veselības pārbaudes jautājumi un es domāju, ka mūsu prezidentūras
laikā netiks no jauna atvērta Veselības pārbaudes procedūra. Ja šobrīd ir
krīze, mums ir jāizmanto visas iespējas un jālūdz Eiropas Komisiju izmantot
visus pasākumus, kas ir iespējami.”
Preses
relīze, 25. februāris (2009) 17:39
Papildus informācija pa
tālruni 6702 7320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz losp@losp.lv
|