Tas lieti noderētu šā brīža grūtajā ekonomiskajā situācijā, taču potenciālajam premjeram vēl būšot jāiztur pārbaudījums – strādāt komandā.

"Viņš ir zinātnieka tips. Viņš uzreiz tver lietas detaļās, ātri viņās iebrauc. Stiprā puse ir viņa sapratne par skaitļiem," par partijas biedru Neatkarīgajai sacīja Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa. Dibinot partiju, viņa kopā ar V. Dombrovski rakstījusi partijas deklarāciju, un viņš kā cilvēks, kurš, piemēram, par sociālajiem jautājumiem pirms tam nebija interesējies, ļoti ātri uztvēris lietas būtību, atminējās politiķe. Ātra situācijas saprašana viņam būs nepieciešama arī tagad, jo valdības vadītājam, ja viņu par tādu apstiprinās, nebūs laika iešūpoties.

V. Dombrovskis ar to rēķinoties un vaicāts, vai apzinās to darba nastu, ko jaunais amats prasīs, Neatkarīgajai atbildēja: "Domāju, ka es saprotu. Kā agrākajam finanšu ministram man ir skaidrs darba apjoms Ministru kabinetā. Katrs laiks jau ir sarežģīts, toreiz gan mums varbūt nebija šāda veida traģiskas situācijas. Bet bija citas lietas – visas sagatavošanās lietas, kas bija saistītas ar iestāšanos ES, visas nodokļu iekasēšanas lietas. Arī milzīgs jautājumu loks, kas tajā periodā bija jārisina."

Vēl pirmdien, kad Jaunais laiks lēma par premjera amata kandidāta izvirzīšanu, nevarēja gan nepamanīt V. Dombrovska šaubas un vilcināšanos. "Bažas ir skaidras – šajā situācijā ir jāpieņem nepopulāri, ļoti nepopulāri lēmumi, kurus iepriekšējā valdība un koalīcija nebija ne tikai spējīga pieņemt, bet nebija spējīga pat par reālo situāciju informēt sabiedrību," tagad to skaidro V. Dombrovskis.

Jaunais laiks jau divas reizes bija virzījis viņu premjera amatam – 2006. gadā pēc 9. Saeimas vēlēšanām un 2007. gada novembrī, kad atkāpās premjers Aigars Kalvītis. Neraugoties uz darbu Eiropas Parlamentā, viņš allaž bijis klāt valdības veidošanas sarunās un tika pozicionēts kā koalīcijas sarunu vadītājs no Jaunā laika tad, kad pēc vēlēšanām citas partijas atsacījās runāt ar partijas faktisko līderi – Einaru Repši. To, vai Jaunajā laikā viņš ir autoritāte, partijā tomēr vilcinās atbildēt. "Viņš katrā ziņā visos balsojumos uz valdi ir viegli ievēlējies. Viņš ir valdes loceklis no pirmās Einara Repšes vadītās valdes un viens no retajiem, kas bijis pilnīgi visās valdēs," gan atzina S. Āboltiņa.

Iespējams, rezervētu attieksmi gan partijā, gan ārpus tās no daudziem viņš izpelnījies, jo, strādādams Eiroparlamentā, ir attālinājies no vietējās politikas. Daudzi arī šaubās, vai tādējādi viņš līdz galam izprot vietējo situāciju. Pats V. Dombrovskis pamatu šādai kritikai neredz. "Par būšanu prom Eiropā – tas ir zināmā mērā mīts, ka Eiropas Parlamenta deputāti ir aizbraukuši uz Briseli, Latvijā vairs nav sastopami un tamlīdzīgi. Darbs ir jāsadala starp Briseli, Strasbūru un Latviju, un deputāti praktiski katru nedēļu ir arī uz vietas Latvijā," viņš skaidroja. V. Dombrovskis visu Eiroparlamenta sasaukuma laiku piedalījies savas partijas valdes sēdēs un sekojis līdzi procesiem Latvijā.

To, ka darbs Eiroparlamentā nenozīmē atsvešināšanos no problēmām Latvijā, atzīmēja arī viņa kolēģis Rihards Pīks (TP). Turklāt, pēc viņa domām, Eiroparlamenta deputāti dažas situācijas pat var novērtēt labāk un objektīvāk. "Jo mēs neesam iesaistīti ikdienas strīdos," R. Pīks pamatoja.

"Valdis ir tāds stabils cilvēks, nav viegli izsitams no līdzsvara. Nav skaļš un pārsteidzīgs savos izteicienos un formulējumos, kas šajā laikā, kad mēs dzirdam tik daudz dažādu izteikumu, – ir labas īpašības," raksturojot savu Eiroparlamenta kolēģi, Neatkarīgajai sacīja R. Pīks. Viņš gan atzina, ka nav bijusi iespēja V. Dombrovski novērtēt kā vadītāju un komandas cilvēku. "Jo Eiroparlamentā darbs jau ir vairāk individuāls. Tu nevis vadi komandu, bet strādā ar kolēģiem pavisam citā darba stilā. Tāpēc grūti vērtēt šo aspektu, jo sevišķi pie plašas koalīcijas, neilgi pirms vēlēšanām, grūtā situācijā – tas tomēr ir lielākais izaicinājums, tāpēc varētu būt grūtāk šajā ziņā," sprieda R. Pīks.

To, ka darbs komandā varētu būt viens no klupšanas akmeņiem, neslēpj viņa partijas biedri, un tas ir tas kopīgais, kas viņu varētu vienot ar iepriekšējo premjeru Ivaru Godmani – centieni pašam uzņemties visu atbildību, nevis to līdzsvarot starp ministriem. "Viņam ir lielas darbaspējas, un daudz ko viņš spēj paveikt viens pats. Varbūt tā ir tā sliktā īpašība, ka viņš šo komandu neveido partijā – viņš pats izdara, uzraksta. Un tas ir tas, kas mums tagad ir jāvar – iesaistīt, lai viņš saprastu, ka partija arī ir komanda," atzina S. Āboltiņa. Pēc viņas domām, V. Dombrovskis ir gatavs tai slodzei, ko uzliks jaunais amats.

***

VALDIS DOMBROVSKIS

Dzimšanas gads 1971

Politiskā piederība

   Jaunais laiks no 2002. gada

Darba pieredze

  Kopš 2004. gada – Eiropas Parlamenta deputāts

  No 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim bijis Latvijas Republikas Ekonomikas ministra padomnieks

  No 2002. gada līdz 2004. gadam – Latvijas Republikas finanšu ministrs un Saeimas deputāts

  No 1998. gada līdz 2002. gadam strādājis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldē par makroekonomikas analīzes speciālistu,   vecāko ekonomistu un par galveno ekonomistu

  No 1993. gada līdz 1997. gadam strādājis kā zinātniskais līdzstrādnieks un laborants Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, LU Pusvadītāju fizikas katedrā, Maincas Universitātes Fizikas institūtā (Vācija), kā arī Merilendas Universitātes Elektrotehnikas fakultātē (ASV)

Izglītība

  maģistra grāds muitas un nodokļu administrēšanā

  maģistra grāds fizikā

  bakalaura grāds ekonomikā

  bakalaura grāds fizikā