Viņa sacīja, ka uzņēmumā, kurā valstij pieder vairāk nekā 50%, būtu jānosaka principi, pēc kādiem tiek noteikts vadības atalgojums un kas reizē arī būtu saistīts ar uzņēmuma darbības rādītājiem. Situācija, kad atalgojuma noteikšana un tā apmērs tiek slēpts, liecina, ka uzņēmumā šādu principu nav.

Sudraba klāstīja, ka Valsts kontrole (VK) nekad nav veikusi revīziju «airBaltic». Pēc viņas teiktā, pārbaudīt var vien valsts rīcību ar tai piederošajām kapitāldaļām, taču tad būtu jādomā, kā šo darbu veikt, jo visa uzņēmuma saimnieciskā darbība notiek kopā. Pagaidām VK nav domājusi, ka šādu revīziju varētu veikt, turklāt pašlaik saistībā ar Satiksmes ministriju ir sāktas divas citas revīzijas - Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, kā arī par pasažieru pārvadājumiem.

TV3 raidījums «Nekā personīga» svētdien vēstīja, ka Flikam algā pērn 11 mēnešos izmaksāts 319,1 tūkstotis latu. Viņam algā pērn janvārī izmaksāti 28 434 lati, februārī - 14 635 lati, martā - 14 367 lati, aprīlī - 26 772 lati, maijā - 16 810 latu, jūnijā - 14 417 lati, jūlijā - 102 820 latu, augustā - 21 596 lati, septembrī - 34 894 lati, oktobrī - 22 096 lati, bet novembrī - 22 230 latu.

Raidījums ziņoja - tā kā uzņēmums slēpj principus, pēc kuriem tiek noteikta vadības alga, nav iespējams pateikt, kāpēc Flika alga atšķiras pa mēnešiem - februārī, martā un jūnijā alga ir zemāka - apmēram 14 tūkstoši latu, bet, piemēram, jūlijā viena mēneša izmaksātā atlīdzība pārsniedz 100 tūkstošus - tas ir piecas reizes vairāk nekā Flika vidējā alga pārējā gada laikā.

«airBaltic» dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un «airBaltic» vadība ar 47,2% akciju. «airBaltic» veic tiešos lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas un Viļņas, kā arī piedāvā tiešos lidojumus starp Kaļiņingradu un Kopenhāgenu.