Mikroprocesoru ražotāju nedienas

Dažas dienas pēc ceturkšņa atskaites publicēšanas kļuva zināmi arī Intel plāni "jostu savilkšanai" krīzes laikā. Kompānija nolēmusi ieslēgt taupības režīmu – darbiniekiem vismaz pusgadu netiks izmaksātas prēmijas, tiks atceltas algu izmaiņas sakarā ar paaugstinājumiem darbā utt. –, kā arī slēgt piecas savas rūpnīcas, kurās tiek izmantotas novecojušās tehnoloģijas. Tāpat trīs rūpnīcas aizvērs Āzijas valstīs. (2008. gada beigās Intel strādāja 84 000 cilvēku, turklāt pēdējo trīs gadu laikā darbinieku skaits jau ir samazināts par 20 000.) Vidēji katrā no šīm rūpnīcām strādā nedaudz vairāk par tūkstoti, kas nozīmē – pēc uzņēmumu slēgšanas vairākums no viņiem, vismaz pieci tūkstoši cilvēku, paliks bez darba.
Tāpat 2009. gada maijā Intel pametīs direktoru padomes priekšsēdētājs un kompānijas bijušais vadītājs Kreigs Barets. Par šāda lēmuma cēloņiem nekas vairāk netiek ziņots, taču nav šaubu, ka tā pamatā ir ekonomiskā situācija. Pēc Bareta aiziešanas viņa vietu ieņems direktoru padomes loceklis kopš 1993. gada Džeins Šovs. Analītiķi ir vienisprātis, ka šī kadru maiņa būtiski neietekmēs nedz korporācijas darbību, nedz nākotni. Šobrīd 69 gadus vecais Barets strādā Intel pēdējos 35 gadus. No 1998. līdz 2005. gadam viņš ieņēma izpilddirektora amatu, ko atbilstoši korporācijas iekšējiem nolikumiem bija spiests atstāt, sasniedzot 65 gadus vecumu. Pašlaik kompānijas izpilddirektors ir Otelini.
No krīzes nav izdevies izvairīties arī Intel galvenajam konkurentam – kompānijai AMD. Šā gada 15. janvārī kļuva zināms, ka mikroprocesoru un videokaršu ražotājs AMD plāno atlaist 9% darbinieku jeb aptuveni 1100 cilvēku, tāpat korporācijas ASV un Kanādas apakšvienību līdzstrādniekiem tiks samazināta darba alga – vadītājiem par 20%, ierindas darbiniekiem mazāk. Pagājušā gada decembrī AMD jau pazemināja ieņēmumu prognozi ceturtajam ceturksnim līdz 1,2 miljardiem ASV dolāru, kas būtu par 25% mazāk nekā 2007. gada pēdējā ceturksnī. AMD savu atskaiti vēl nav publiskojusi, taču kompānija jau ilgu laiku strādā ar zaudējumiem – 2008. gada trešajā ceturksnī AMD tas bija 67 miljoni dolāru (neraugoties uz ieņēmumiem 1,78 miljardu dolāru apmērā – par 14% vairāk nekā analoģiskā laika posmā 2007. gadā), kamēr visā 2007. gadā – 396 miljoni.

Šķidro kristālu displeji

Labāk neklājas arī patēriņa elektronikas ražotājiem. Tā Japānas giganta Sony vadība paziņojusi, ka pirmoreiz pēdējos 14 gados kompānija finanšu gadu, kas beidzas martā, noslēgs ar zaudējumiem, kas tiek lēsti aptuveni 2,9 miljardu dolāru apmērā. Korporācija vēl nav publicējusi oficiālos rezultātus, taču neoficiāli jau kļuvis zināms, ka kalendārajā 2008. gadā tās tīrie zaudējumi ir desmit miljardi jenu jeb 1,12 miljardi dolāru. Jāpiebilst, ka Sony pieprasījuma straujais kritums ASV un Eiropā ir īpaši sāpīgs arī tāpēc, ka kompānija vēl pirmskrīzes laikos uzsāka plašu restrukturizācijas programmu, kura prasa ievērojamus līdzekļus. Tagad papildu jau ieplānotajiem pasākumiem Sony vadība nolēmusi atlaist 16 000 strādājošo jeb desmito daļu darbinieku, slēdzot vairākas no savām 57 rūpnīcām visā pasaulē, tostarp arī vienu no televizoru ražotnēm Japānā, kā arī ievērojami samazināt investīciju programmu. Visu šo pasākumu rezultātā korporācija cer ietaupīt 1,1 miljardu dolāru gadā.
Analītiķi ziņojumus par zaudējumiem gaida arī no citiem Japānas sadzīves elektronikas industrijas gigantiem. Piemēram, paredz, ka korporācijas Toshiba zaudējumi 2008. gadā varētu būt ap 20 miljardiem ASV dolāru, bet Hitachi zaudējumi gada pēdējā ceturksnī ir 4,1 miljards ASV dolāru.
Pirmoreiz pēdējos septiņos ceturkšņos kritumu cietusi arī Dienvidkorejas LG Electronics. 2008. gada pēdējos trijos mēnešos kompānija zaudējusi 493 miljonus dolāru (671 miljards vonu), turklāt 2007. gada pēdējā ceturksnī viena no pasaulē lielākajiem plakano ekrānu televizoru un mobilo tālruņu ražotāja tīrā peļņa bija 451 miljons dolāru (621 miljards vonu). Šeit gan jāpaskaidro, ka bez televizoru cenu un noieta straujās lejupslīdes korporācijas budžetā robu iesita arī ASV Justīcijas ministrijas pagājušā gada novembra lēmums atzīt trīs šķidro kristālu displeju ražotājus – Chunghwa Picture Tubes, Sharp un LG Display – par vainīgiem cenu sazvērestībā. Kompānijām tika piespriests kopumā 585 miljonus dolāru naudas sods, no kura lauvas tiesa – 400 miljoni – tieši LG Display. Lai arī sods jāsamaksā piecu gadu laikā, displeju (kurus izmanto tādi uzņēmumi kā Apple, Dell un Motorola) cenu kritums pavisam noteikti nav ļāvis gūt plānoto peļņu. Interesanta nianse – vienlaikus ar naudas sodu četriem grēkā kritušo uzņēmumu topmenedžeriem (trim no Taivānas Chunghwa un vienam no LG Display) tika piespriesti arī reāli cietumsodi ASV – no deviņiem līdz 12 mēnešiem, kā arī naudas sodi no 20 līdz 50 tūkstošiem dolāru. Ja Dienvidkorejas uzņēmumam tas nav nekas jauns, tad šis ir pirmais gadījums, kad ASV reālu cietumsodu par antimonopola likumdošanas pārkāpumiem saņem Taivānas pilsoņi. LG pagaidām nav paziņojusi par restrukturizāciju vai darbinieku atlaišanu, taču domājams, tas ir tikai laika jautājums.

Izdzīvos tikai daži

Gandrīz pusmiljardu (496 miljonus) dolāru 2008. gada pēdējos trijos mēnešos zaudējis arī pasaulē vadošais datoru cieto disku ražotājs, kompānija Seagate, turklāt vēl ceturksni pirms kompānijas tīrā peļņa bija 60 miljoni dolāru. Vēl decembrī Seagate ģenerāldirektors Bils Votkinss pavēstīja, ka kompānija paliks peļņu nesoša, ja tās triju mēnešu ieņēmumi sasniegs trīs miljardus dolāru. 2008. gada pēdējos trīs mēnešos šis rādītājs noslīdēja līdz 2,3 miljardiem dolāru, tāpēc ir paziņots par restrukturizāciju, kuras laikā darbu zaudēs 10% uzņēmuma darbinieku jeb 5400 cilvēku.
Pirms tam otra lielākā kompānija datoru cieto disku tirgū Western Digital paziņoja par 2500 darbinieku atlaišanu. Pēc Votkinsa vārdiem, krīzei beidzoties, šajā nozarē paliks tikai daži uzņēmumi – bez Seagate un Western Digital cerības uz izdzīvošanu vēl esot arī Hitachi un tam pagaidām nezināmajam uzņēmumam, kurš iegādāsies šobrīd pārdošanai izlikto kompānijas Fujitsu datoru cieto disku ražošanas apakšnodaļu.
Izdevumu optimizētāju sarakstā iekļuvis arī interneta gigants Google. Tā janvāra sākumā kļuva zināms, ka kompānija atsakās no vairāku tūkstošu ārštata darbinieku pakalpojumiem, bet mēneša vidū paziņoja arī par aptuveni simts štata darbinieku atlaišanu – par tiem kļuva personāla atlases menedžeri. Turklāt Google izlēmis slēgt trīs produktu izstrādes reģionālos birojus, kuros kopumā strādā 70 cilvēku. Viens no tiem atrodas ASV, bet divi – Eiropā (Zviedrijā un Norvēģijā). Daļa biroju darbinieku gan tiks nevis atlaisti, bet pārcelti uz citām korporācijas nodaļām. Tāpat tiks aizvērti vairāki maz izmantoti savi interneta servisi.
Jāņem arī vērā, ka kompānijas vadība oficiāli paziņojusi: Google neatteiksies nedz no savām pētnieciskajām programmām (tām pēdējā gada laikā tērēti 2,7 miljardi dolāru), nedz no to interesējošo uzņēmumu iegādes (4,2 miljardi divos pēdējos gados), turklāt izdevumi abiem šiem mērķiem paliks iepriekšējā līmenī.
Bez darbinieku atlaišanām neiztiks arī otrs korifejs – Microsoft, kura vadītājs Stīvs Balmers paziņoja, ka pieprasījuma pēc programnodrošinājuma samazināšanās dēļ darbs pakāpeniski būs jāzaudē pieciem tūkstošiem darbinieku. Samazināšana skars finanšu, mārketinga, personāla un tirdzniecības nodaļas. Vistuvākajā laikā bez darba paliks 1400 korporācijas līdzstrādnieku. Tādējādi kompānija cer samazināt izdevumus par 1,5 miljardiem ASV dolāru gadā. (Jāpiebilst, ka korporācijas tīrā peļņa šajā laikā ir samazinājusies par 11%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2007. gadā, un sastādīja 4,17 miljardus dolāru.)
Tāpat plānots ietaupīt uz nekustamā īpašuma rēķina. Microsoft līdz vismaz 2013. gadam atlicis jaunu korpusu būvniecību Redmondā, ASV Vašingtonas štatā, un nolēmis nepagarināt tos nomas līgumus, kuru darbības termiņi beidzas tuvākajā nākotnē. Šo biroju darbinieki tiks pārcelti vai nu uz Microsoft štāba mītni, vai citām korporācijas filiālēm.
2008. gadā korporācijā strādāja vairāk nekā 91 tūkstotis cilvēku, turklāt vēl 1999. gadā Microsoft štats sastāvēja no apmēram 31 tūkstoša darbinieku. Visā korporācijas pastāvēšanas laikā tā nav īstenojusi nevienu vērienīgu darbinieku atlaišanu. Bijuši tikai daži neliela mēroga atbrīvošanas gadījumi, kā arī štatu samazināšanas, kas saistītas ar citu kompāniju iegādi.
Uz IT industrijas gigantu finanšu atskaišu fona pat nepieklājīgi izskatās kompānija Apple. Tās ceturkšņa ieņēmumi ne tikai nav samazinājušies, bet pat pieauguši līdz rekordlielajiem 10,17 miljardiem dolāru (pirms gada – 9,6 miljardi), bet tīrā peļņa iepriekšējā gada pēdējos trīs mēnešos bija 1,61 miljards dolāru (pirms gada – 1,58 miljardi). Ja 2007. gada pēdējā ceturksnī ienākumi no vienas Apple akcijas bija 1,58 dolāri, tad 2008. gada pēdējā ceturksnī – 1,78 dolāri.
Kā liecina atskaites, iepriekšējo trīs mēnešu laikā kompānija ir pārdevusi vairāk nekā 2,5 miljonus Macintosh datoru (par 9% vairāk nekā pirms gada), 22,7 miljonus atskaņotāju iPod (+3%) un 4,4 miljonus iPhone (+88%). Tiesa, nākotnē īpaši optimistiski neraugās arī Apple, kuras vadība prognozē, ka šajā ceturksnī ieņēmumi kritīsies no 7,6 līdz 8 miljardiem dolāru, bet akcionāru peļņa būs no 0,9 līdz vienam dolāram par akciju. Taču arī šajā gadījumā Apple paliks izņēmums, jo Stīva Džobsa lolojuma rīcībā ir 25 miljardus dolāru lieli naudas uzkrājumi, tāpat korporācijai nav nekādu parādsaistību. Krīzes pārciešanai ar to ir vairāk nekā pietiekami.

Avots: Andis Sedlenieks, Žurnāls "Nedēļa" / tvnet.lv / 4. februāris (2009) 09:41[/size]