Ar interesi vērojām Jūsu [Aigara
Kalvīša] uzstāšanos 8. marta ekspremjeru diskusijā Latvijas Neatkarīgajā
televīzijā. Piekrītam
Jūsu viedoklim par nepieciešamību veikt reformas Latvijas ekonomiskajā
politikā. Šādos priekšlikumos ir īpaši nopietni jāieklausās tad, ja priekšlikumus
pauž ļaudis ar tik neapšaubāmiem nopelniem un pieredzi pašaizliedzīgā darbā
mūsu valsts labā.
Tomēr dažas lietas Jūsu
sacītajā mums viesa bažas. Latvija pēdējo mēnešu laikā ir «izcēlusies»
daudzējādā ziņā – gan ar savas finansiālās krīzes apjomiem, gan politisko
nestabilitāti. Cik noprotams no Jūsu sacītā, mūsu valstij tuvākajā laikā
vajadzētu izcelties vēl kādā ziņā – proti, ierobežojot izglītības iespējas
sociālajās zinātnēs, t.i., politikas zinātnē, socioloģijā un komunikāciju
zinātnē. Demokrātiski ievēlētam politiķim ir neapšaubāmas tiesības paust savus
uzskatus – arī tad, ja šiem uzskatiem ir maz kopīga ar 21. gadsimta realitāti.
Tomēr šāda «pievienotās vērtības» piesaukšana attiecībā uz izglītību
socioloģijā, politikas zinātnē un komunikāciju zinātnē ir, maigi izsakoties,
nevietā. Valsts nespēs attīstīt inovatīvu tautsaimniecību un dinamisku
ekonomiku, ja sabiedrības pārvaldība būs neefektīva, lēmumu pieņēmējiem trūks
mūsdienīgas informācijas par sabiedrībā notiekošajiem procesiem, un demokrātiskās
institūcijas būs atrautas no sabiedrības interesēm. Ja mūsu valstī būtu vairāk
kompetentu sociālo speciālistu un to prestižs būtu augstāks arī politiķu vidū,
varbūt mēs nebūtu nonākuši līdz šodienas «Eiropas slimākās valsts» statusam.
Tieši Latvijas sociālās zinātnes jau sen brīdināja par valsts nesabalansēto
attīstību un reformu nepieciešamību – kā redzams, ne bez pamata.
Mēs gribam uzzināt, vai,
Jūsuprāt, būtu lietderīgi:
- Grozīt Saeimas vēlēšanu
likumu, padarot par obligātu prasību deputāta kandidātam pabeigtu vai
nepabeigtu izglītību lauksaimniecībā vai lopkopībā. Vai šo profesiju pārstāvju
izcilā plejāde mūsu valsts augstākajā politiskajā vadībā pēdējo desmit gadu
laikā ir vērtējama kā mūsu turpmāko panākumu ķīla?
- Aizliegt publiski paust
savu viedokli politologiem, sociologiem vai komunikācijas zinātniekiem, t.i.,
cilvēkiem, kuri nav izrādījuši vēlmi iesaistīties Tautas partijas pozitīvisma
kampaņā un tādējādi nav radījuši «pievienoto vērtību»?
- Visām politiskajām
partijām, īpaši priekšvēlēšanu periodā, atteikties no sociologu, politikas
zinātnieku un komunikācijas zinātnieku pakalpojumu izmantošanas. Tieši minēto
profesiju pārstāvji acīmredzot ir noveduši valsti tur, kur tā pašreiz ir. Tādēļ
partijas nedrīkstētu aptraipīt savu nevainojamo reputāciju ar tik apšaubāmu
sadarbību.
Latvijas Politologu asociācijas valde, Latvijas Sociologu asociācijas
valde
Avots:
apollo.lv / 12. marts (2009) 00:06
Kategorija: Valsts vīri |
Skatījumu skaits: 625 |
Pievienoja: viens
Vareetu jau pievienoties teiktajam, tachu... kur ir taas politologu armijas, kad jaavada valsti? Mees tikai redzam 5 sejas televiizijaa, kas ashi visu komentee, tachu kur ir juusu visu biedriibu, pabiedriibu, zembiedriibu un piebiedriibu darba rezultaati? Neredzu tos. Kaapeec vispaar politikaa nav neviena politologa un sociologa? Lai gan, skiet, viens otrs sociologs atradiisies. Politologus redzam tikai peerkamo pagaldes shunelju paliigos. Tieshi tas mani izbriiniija, kad Kalviitis saciija, ka taadus vairs nav jaapmaaca - laikam baidaas, ka konkuretniem paraadiisies liidzveertiigi padomdeveeji. Nezinu, kaa veel to izskaidrot.
Rakstam kopumaa piekriitu daljeeji.. daljeeji, jo mums jau te visi par prestizhu uzskata izmaaciities par politologu vai juristu, tachu neviens nepadomaa, ka nebuus ne politikas, nedz juristu pakalpojumu, ja nebuus tehnisku cilveeku, kuri patieshaam kaut ko razho vai atrazho. Ar muldeeshanu tautu nepabarosi. Ar to var tikai tautu slaukt. Un arii - parasti piereguleejot likumu taa, lai tauta spiesta par to samaksaat, jo reti kad vispaar ir pieprasiijums. Un, jo mazaak buus razhotaaju, jo stingraaki likumi buus jaapienjem.
Apsveicama darbība no Jūsu puses !! Tā tikai turpināt un mēs uzcelsimies no šīs krīzes. Nedrīkt atļaut tādiem kā Kalvīšiem , Brigmaņiem, Šleseriem vadīt Latviju !! Tas ir ceļš uz elli..... Gribam redzēt savu Latviju zeļam un plaukstam !!
Kalvit ! tu un Freiberga izsaimniekojat Latviju , ABRENI,, Nevareji ar kriviem vienoties sev , apmaina vietu ŠUŠENSKA???? AR KADAM TIESIBAM PIEVACI AGLONAS spekstaciju, tagad lien BRASLA, NEIETEICAM. Tavi treknie gadi aizpeldejusi …
Tā ir sena patiesība, ja tu nenodarbojies ar politiku, tad politika sāk nodarboties ar tevi.. - Visi Latvijas pseidoneatkarības gadi, tam ir bijis spilgts apliecinājums. Varētu, par profesionāliem polisiopātiem pasmīnēt, bet kaut kur patiesība ir pa vidu. Drīzāk brīnos, par tautas lētticību un nākas reizēm apšaubīt motīvus, kurus te forumos pauž. Vai nu galīgie antiņi sanākuši, jeb tāda sēkla ir ielikta pamatos ? Ja nav internets pieslēgts Sarkankalnā, tad prognozes nav tās labākās.. - Laikam, muižu un kalpības gadi, pēdējos saprāta asnus ir nopļāvuši. Tās valdību lietas un parlamentārisms, latviešu izpratnē, velk uz mazdārziņu kooperatīvu kopsapulci, vai palīgskolas audzēkņu uzstāšanos.. - Pati lielākā kļūda, ko nav sapratuši, kapitālisms nav īpašumu pārdalīšana, saviem, klaniem, partijām, un pietuvinātajiem, par labu, bet elementārs darbs un konkurence. Ja taukmūļū, jēlīšu, kremļlaižu, durjobeļu partiju fīreri uz pirkstiem primitīvi kalkulē kulēs bāžamo tiesu, valsts ir tādā, kā ir.. - Visi, tie sociopatologi, apkalpo virsējo slāni un prognozes piepildās tikai, pa pusei, jo krīzi pasaulē sen jau čivināja, un mēs ielīdām pēdējie iekšā, kad jau ziema nāca virsū. Vēl bija atvasara, jeb “indiāņu vasara”, kā Jaunā pasaulē saka. Saulīte spīdēja spoži un kredīti likās tik ņemami.. - Tagad nāk ziema, bet daži pat malku negādā, un valdība aukstajās naktīs, gatava visu valsti, kaut nokurināt, lai tikai uzsilda ekonomiku un iztaptu eirobirokrātiem un Volstrīta spekulantiem, kuri to krīzi uzmenedžēja – mērķtiecīgi un secīgi, lai atkal kāds varētu uzvārīties, kā uz kariem un citām nelaimēm…
Te nu es piekrītu Kalvītim ( kaut ne acu galā neciešu) pārāk daudz to jauno politologu un sociologu tiek mācīts augstskolās . Jebkurš tīnis grib kļūt par politologu-sociologu, jo tad nebūs matemātika , fizika u.c. dabas zinības . Ar mutes brūķēšanu vien maize neradīsies ir jārada vērtības . Vai Latvijai nepietiktu ar 25 jauniem logiem katra gada izlaidumos , varētu dot kārtīgi līdzekļus īstām augstskolām nevis cepējām Valmierā , Rēzeknē u.c.Vajadzīgi speciālisti profesijā ar papildus zināšanām ekonomikā .
