SIA "Brocēnu keramika" flīžu ražotne Saldus rajona Brocēnos jau nomainījusi produkcijas paveidu, pārejot uz jauna veida fasādes flīzēm eksportam uz Krieviju. Šim nolūkam pieņemti vēl vairāki darbinieki un ražotne nodarbina gandrīz visu tās plānoto personālu - ap 70 darbinieku, informēja SIA "Brocēnu keramika" izpilddirektors Ingars Ūdris.

"Visu produkciju tagad ražojam tikai eksportam uz Krievijas tirgu. Martā atbilstoši pasūtījumam no iekšdarbu flīzēm esam pārgājuši uz glazētām fasādes flīzēm septiņos toņos. Patlaban tiek nokārtots Krievijā nepieciešamais sertifikāts produkcijas ievešanai, kura saņemšana ieilga gan Jaungada svētku dēļ abās valstīs, gan arī Krievijas valsts birokrātijas prasību dēļ, un pirmie vagoni flīžu kravas uz Krieviju vedīs marta beigās. Ražotnē tagad strādā jau apmēram 70 strādnieku, un mēs strādājam atbilstoši plānotajam," pastāstīja Ūdris.

Jau ziņots, ka februārī SIA "Brocēnu keramika" ražotne darbojās ar pilnu jaudu un no fasādes flīzēm pārgāja uz iekšdarbiem paredzēto flīžu ražošanu, marta sākumā plānojot ražot jauna veida fasādes flīzes.

"Uzņēmums, kurš ilgu laiku stāvēja dīkā, savu ražošanu atsāka pagājušā gada novembrī, pamazām vispirms atrisinot tehniskas korekcijas, pēc tam pakāpeniski kāpinot ražošanu. Jau visu janvāri ražojām diennakts režīmā," iepriekš stāstīja Ūdris.

Saražoto produkciju bez grūtībām varot turēt noliktavā, kur vietas pietiek, jo uzņēmuma dīkstāves laikā tomēr esot izdevies realizēt daļu agrāk saražotās produkcijas un atlikumi noliktavā bija palikuši salīdzinoši maz, pauda uzņēmuma vadītājs.

Iepriekš ziņots, ka 2008.gada augustā nomainījās SIA "Brocēnu keramika" īpašnieki un tagad uzņēmums pieder Krievijas investoram - būvnieku koncernam, atklātajai akciju sabiedrībai "Gruppa Kompanij SU-155", kas ir viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem Krievijā. Flīzes pamatā tiks ražotas Krievijas vajadzībām. Pēc jaunā īpašnieka aplēsēm, 2009.gadā uz Krieviju eksportēs aptuveni 700 000 m² flīžu. Līdz tam SIA "Brocēnu keramika" ar miljons latu pamatkapitālu piederēja Jānim Kļaviņam (1,97%), SIA "TechVentures" (86,20%) un Ingaram Ūdrim (11,83%), liecina informācija Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA "Lursoft" datubāzē.

"Jaunais īpašnieks uzņēmuma apgrozāmajos līdzekļos ieguldījis aptuveni miljonu eiro (ap 702 800 latu), tostarp arī jaunu izejvielu iegādē. Tāpat tiek nomaksāti iekavētie kredītmaksājumi, nodokļu parāds," informēja Ūdris.

Iepriekš laikrakstam "Dienas Bizness" uzņēmuma izpilddirektors paudis, ka tas ir ļoti labi, ka ražotni iegādājās Krievijas kompānija, jo tās investīcijas ir vienīgā iespēja atsākt ražošanu, lai arī piesaistītā Eiropas Savienības nauda "neaizietu vējā". SIA "Brocēnu keramika" 2006.gadā ar LIAA starpniecību piesaistīja miljonu eiro ražošanas modernizācijai, taču vēlāk ražošanu nācies pārtraukt, jo pasliktinājās tirgus situācija un bija arī citas apstākļu sakritības, kas traucēja darbu. Vēlāk, 2007.gada maijā, ražošana atsākta, tomēr drīzumā atkal pārtraukta. Tad arī pret SIA "Brocēnu keramika" sākta tiesvedība par ES fondu naudas atmaksu. Īpašnieku maiņas dēļ šogad tiesvedība pret uzņēmumu izbeigta, un Krievijas "Gruppa Kompanij SU-155" panākusi, ka ražošana tiks atsākta.

"Vienīgais flīžu ražošanas uzņēmums Latvijā SIA "Brocēnu Keramika” ar vairāk nekā 30 gadu flīžu ražošanas pieredzi ir veicis vērienīgu rekonstrukcijas projektu, uzstādot vairāku miljonu vērtu jaunu un mūsdienīgu keramisko flīžu ražošanas līniju. Tās izgatavotājs un piegādātājs ir Itālijas firma S.I.T.I., kas ir viena no pazīstamākajām flīžu ražošanas līniju izgatavotājfirmām Eiropā," tā vēsta uzņēmuma mājaslapa, kaut arī pieprasījuma zuduma dēļ Latvijā nedaudz vairāk par gadu pēc modernizācijas ražošana bija jāpārtrauc.

"Uzņēmums nepaguva atsperties, saražojot vairākas flīžu kolekcijas, bet tik mazam sortimentam neizdevās piesaistīt jaunus klientus," par agrākām neveiksmēm iepriekš paudis Ūdris.

SIA "Brocēnu keramika" dibināta 1995.gadā, taču reāli ražotne Latvijā darbojas jau 30 gadus. Uzņēmuma pagājušā gada bilance vēl nav apkopota, un tā, kā komentēja izpilddirektors, būšot visai nosacīts rādītājs, ņemot vērā ilgo ražotnes dīkstāves laiku, taču, pēc operatīvās informācijas, 2008.gads varētu būt nedaudz pozitīvāks par 2007.gadu.

LETA  / 15. marts (2009)