"Mēslos mūsu nākotne!" Tā varētu pārfrāzēt valsts saimniecībā Vecauce redzēto. Šajā saimniecībā Dobeles rajonā, Lietuvas pierobežā, sākusi darboties Latvijā unikāla elektroenerģijas ražotne, kur elektrību iegūst no kūtsmēsliem.

     Šī ir pirmā biogāzes elektrostacija mūsu valstī. Kaut arī pasaulē elektroenerģijas iegūšana no biomasas nav nekas ekstraordinārs (Vācijā, piemēram, ir uzstādīts ap 7000 šādu iekārtu), Latvijā tas ir jaunums.

     Biogāzes ražotne uzbūvēta pie Līgotņu slaucamo govju fermas, un, kā pamatizejvielu izmantojot fermā iegūtos šķidrmēslus, ražo biogāzi, kurā ir vismaz 50% metāna. Metāna gāze koģenerācijas stacijā tiek pārvērsta elektroenerģijā un pašlaik par apmēram 14 santīmiem par kilovatu tiek ieplūdināta Latvenergo kopējā tīklā. Savukārt līdztekus iegūto siltumenerģiju izmanto pašas ražotnes, kā arī fermas vajadzībām.

Ceļ gadu, saskaņo – ilgāk

     Saimniecība Vecauce ir Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecība, tāpēc tajā arī tiek aprobētas jaunās tehnoloģijas, no kurām viena ir biogāzes elektrostacija. Jāpiebilst, ka ar saimniecību Vecauce iepazīstas visi LLU studenti, no kuriem lielākā daļa tur arī iziet mācību praksi, bet saimniecības vadošie speciālisti ir arī augstskolas mācībspēki. Tas nozīmē, ka ar laiku šī elektrostacija kļūs par idejas aizmetni un prototipu parējām līdzīga veida iekārtām Latvijā.

     Ideja par šādas iekārtas izvietošanu kādreizējam Vecauces direktoram Aivim Aizsilniekam un saimniecības galvenajam inženierim Ilmāram Ozoliņam radās pirms apmēram trim gadiem, kad Vecaucē sāka būvēt jaunu govju kūti. Lauksaimnieki domāja, kā no tās iegūt vēl papildu pievienoto vērtību – ne tikai pienu vien.

     Gandrīz gadu ilga iekārtu uzstādīšana (tās piegādāja Vācijas firma Weltec–biopower, kā arī taisīja mūsu pašu firma UPB – viena no vadošajām Latvijas būvniecības un būvmateriālu ražošanas kompānijām). Mazliet vairāk par gadu ilga birokrātiskās saskaņošanas process. Maijā jau ieguva pirmo biogāzi, ko iesākumā vienkārši sadedzināja netālu uzstādītajā lāpā, bet oktobra beigās jau tika iegūta pirmā elektroenerģija.

     Jāteic, ka Latvijā ne tikai sekmīgi ir pabeigta pirmā biogāzes elektrostacijas celtniecība, bet arī apgūta tām paredzēto iekārtu būve. Koģenerācijas staciju ražotājs UPB Energy Liepājā apguvis ar biogāzi darbināmu koģenrācijas staciju iekārtu ražošanu ne tikai pašmāju vajadzībām, bet arī eksportam. Pagājušā gada vasarā UPB Energy tādu ne tikai aizgādāja uz Zemgali, bet arī eksportēja uz ASV un Lielbritāniju

Par šādas ražotnes izveidi jau sākušas domāt

 vairāki desmiti citu Latvijas zemniekusaimniecību.

Pieaug interese

     Tā nu Ozoliņš izpētīja vairākus desmitus biogāzes elektrostaciju projektu un kopā ar Aizsilnieku sāka «bīdīt» savējo.

     Jāteic, ka inženieris biogāzes elektrostaciju darbību un to apkalpošanas māku apguva pašmācības ceļā. Tagad par šādas ražotnes izveidi jau sākušas domāt vairāki desmiti citu Latvijas zemnieku saimniecību, vēl jo vairāk tāpēc, ka Zemkopības ministrija sola atbalsta programmu un līdzekļus to attīstībai (skatīt programmas, kas paredzētas enerģijas ražošanas no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas atbalstam). Neoficiāla informācija liecina, ka Zemkopības ministrijā par to jau ir interesējušās ap 30 saimniecību. Reāli gan pagaidām nav sākta neviena jaunas iekārtas uzstādīšana.

Jāvērtē no "otra gala”

     Tomēr viss nebūt nav tik vienkārši – dabūt naudu, uzstādīt iekārtas un sākt ražot elektrību, Nedēļai klāstīja Aizsilnieks. Ir jāizvērtē vairāki būtiski aspekti.

     «Pieredze rāda, ka mūsu saimnieki sāk domāt no otra gala. Viņi paskatās, kāds atbalsts iespējams no Zemkopības ministrijas, cik maksās par viena kilovata ražošanu, izdomā,  cik lielas jaudas ražotni vēlas, un tad grib to celt. Bet jāskatās no otras puses. Vispirms jāizvērtē cik daudz un kāda biomasa būs, vai tā spēs atpelnīt ieguldītās  investīcijas,» saka Aizsilnieks.

     Tāpat arī nav akli jāuzticas ārvalstu lektrostacijas iekārtu ražotājfirmām, jo tās savas produkcijas efektivitāti aprēķina, ņemot vērā vietējos klimatiskos apstākļus. Piemēram, Vācijā, Holandē vai Austrijā ir atšķirīgāki klimatiskie apstākļi, un tur kaut vai tai pašai izaudzētajai kukurūzai ir cita enerģētiskā atdeve, nekā pie mums audzētajai. Tikai un vienīgi ar kūtsmēsliem elektrostacijai nepietiek.

     Jāņem vērā arī, ka biogāzes elektrostacijas nevar salīdzināt ar «parastajām» koģenerācijas stacijām (un šo lietu nesaprot pat valsts aparāta darbinieki, kuri izstrādā nozares dokumentus). Šajā elektrostacijā nevar vienkārši «aizgriezt dabasgāzes krānu». Iekārtai jāstrādā nepārtraukti cauru diennakti, jo biomasas sadedzināšanas process ir bioloģisks – tā masa, ko šodien ievada iekārtā, tikai pēc mēnesi ilga sadalīšanas procesa pārvērtīsies par gāzi, no kuras iegūst enerģiju.

33 kubikmetru kūtsmēslu ik dienu

     Vecaucē atklātā elektrostacija strādā ar 280 kilovatu jaudu, dienā tās iekārtā ievada ap 33 kubikmetriem kūtsmēslu no tuvējās kūts, kā arī pašu izaudzēto un sagatavoto kukurūzas un zāles skābbarību. Pagaidām vēl iekārta nav pilnībā noslogota, jo kopumā tajā jāievada ap 45 kubikmetriem biomasas diennaktī. Pavasarī vecaucieši cer nodrošināt šādu apjomu, un tad elektrostacija tiks pilnībā nodota ekspluatācijā. Pagaidām tā strādā testa režīmā.

     Pašlaik līdzās enerģijas ražotnei izvietotajā govslopu kūtī ir tikai 350 mājlopu, bet tā ir paredzēta 500 govīm. Tā kā nākotnē Vecaucē ir iecerēts ne tikai audzēt vairāk skābbarības ražotnei, bet arī paplašināt lopkopības sektoru, lai elektrostacijai būtu ko «darīt».

     Vecaucē saražo tādu elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā varētu nodrošināt saimniecības vajadzības, bet pašlaik to izdevīgāk ir pārdot akciju sabiedrībai Latvenergo. Saimniecības direktore Iveta Grudovska izrēķinājusi, ka, ik mēnesi pārdodot enerģiju Latvenergo, var ieņemt 30 000 latu. No tiem 10 000 varētu garantēt pašas ražotnes uzturēšanai, ar otriem 10 000 segtu kredīta ikmēneša maksājumus, un pašiem kā apgrozāmie līdzekļi paliktu vēl 10 000 latu. Kopumā bioelektrostacijas izbūve izmaksāja ap miljonu eiro (ap 700 000 latu), kuri šim mērķim ir aizlienēti SEB bankā.

     Te gan jāteic, ka nevar prognozēt, par kādu cenu Latvenergo turpmāk iepirks elektroenerģiju, jo tarifs ir atkarīgs no dabasgāzes iepirkuma formulas, un tā katru mēnesi ir citāda. Jo gāze ir lētāka, jo elektroenerģiju nākas pārdot lētāk, un otrādi. Tāpat pēdējā gada laikā ir mainījusies degvielas cena. «Pašā sākumā rēķinājām, ka ražotnē ieguldītās investīcijas atmaksāsies piecu gadu laikā, bet gada laikā katru mēnesi tarifi būtiski mainās, līdz ar to tagad konkrēti neko nevar apgalvot,» teic Aizsilnieks