Satiksmes ministram
Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) nav iespējas šobrīd ietekmēt airBaltic prezidenta
Bertolda Flika algu. Jau ziņojām, ka B.Fliks pērn vidēji mēnesī saņēma 29 000
latu lielu atalgojumu, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Par algas
apmēru vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga. Pēc stāšanās amatā jaunais
satiksmes ministrs piepasīja papildus informāciju par šo jautājumu un secināja,
ka jāveic virkne juridisku procedūru, lai būtu iespēja izvērtēt airBaltic
prezidenta atalgojuma apmēru.
Ziņojums par B.Flika algu
atklāj, ka satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) savā pēdējā darba dienā
ministra amatā noslēdzis jaunu airBaltic akcionāru sadarbības līgumu ar jauno
kompānijas īpašnieku - SIA „Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS). Jaunais
sadarbības līgums ir konfidenciāls un tāpat kā 1995.gada airBaltic dibināšanas
līgums plašākai publikai nav pieejams. Tādējādi šobrīd valstij ir saistoši divi
līgumi – 1995.gadā slēgtais airBaltic dibināšanas līgums un 2009.g. 4.martā
slēgtais sadarbības līgums ar BAS, teikts ministrijas izplatītajā paziņojumā
presei.
K.Gerhards secina, ka nepieciešams noslēgt līgumu starp Latviju un SAS par
1995.gada airBaltic dibināšanas līguma izbeigšanu, pretējā gadījumā,
neskatoties uz to, ka SAS vairs nav airBaltic akcionārs, Latvijai vēl joprojām
ir saistības pret SAS. Esam jau ziņojuši, ka SAS 47,2 % akciju nopirkusi
B.Flikam piederošais uzņēmums BAS.
B.Flika alga sastāv no divām daļām: padomes noteiktā atalgojuma, kas ir
līdzvērtīgs atalgojumam Latvijā, un SAS papildus noteiktās atlīdzības, lai
nodrošinātu valdes locekļiem starptautiski konkurētspējīgu atalgojumu. Saskaņā
ar Komerclikumu, valdes locekļu atlīdzības noteikšana nav akcionāru sapulces
(tai skaitā valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja) kompetences jautājums,
secinājusi Satiksmes ministrija.
Taču tikko Latvija un SAS parakstīs līgumu par dibināšanas līguma
izbeigšanu, valdes locekļu atalgojuma jautājums ir skatāms saskaņā ar
Komerclikumu. Tad, kā norāda K.Gerhards, SM kā LR akciju kapitāla daļu turētājs
akcionāru sapulcē rosinās pārskatīt valdes locekļiem paredzētās atlīdzības
noteikšanas principus un noteikt maksimālo atalgojuma apmēru.
K.Gerhards (TB/LNNK) otrdien intervijā Latvijas radio pauda viedokli, ka
airBaltic ir izveidojusies par nopietnu spēlētāju tirgū līdzās Polijas un
Ungārijas aviokompānijām, tādēļ kompānijas vadībai jābūt arī atbilstošam
atalgojumam.
“Mūsu mazajā valstī ir izveidojusies ļoti nopietna aviokompānija pēdējos
gados, ar daudziem reisiem un, domāju, ka tas ir ļoti nopietns spēlētājs šajā
kopējā aviobiznesā mūsu reģionā un, protams, atalgojumam, piesaistot
profesionāļus no visas pasaules, ir jābūt konkurētspējīgam.”
Ministrs uzsvēra, ka pirmais solis atalgojuma izvērtēšanai būtu akcionāru
sapulces sasaukšana un izmaiņas statūtos, par kurām jāvienojas abiem
īpašniekiem – Latvijas valstij un BAS.
Katram ir tiesības izmantot tiesības tiesāties, uz jautājumu, vai B.Flikam
būtu jāatskaitās par saviem ieņēmumiem, strādājot valstij daļēji piederošā
uzņēmumā, atbildēja K.Gerhards.
Diena / 24.
marts (2009)
|