Samazinoties galveno resursu cenām,
arī pārtikai veikalos bija jābūt lētākai, nekā tā ir pašreiz, atzina
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe.
“Izejvielu cenas ir samazinājušās
divas un trīs reizes, degviela kļuvusi lētāka, arī darba spēka tirgū spriedzes
vairs nav. Tātad ražošanas resursi ir lētāki. Tomēr februārī veikalos cenas
tikpat kā nav samazinājušās un atsevišķiem produktiem pat pieaugušas,” teica I.
Gulbe. Šo situāciju viņa skaidroja ar ražotāju un tirgotāju vēlmi šādā veidā
saglabāt ieņēmumus, strauji krītot apgrozījumam. Taču, pēc viņas prognozēm,
cenas Latvijas veikalos sāks samazināties, tāpat kā tas notiek citās valstīs.
Bet diez vai Latvijas valdība rīkosies kā Krievijas amatpersonas, kas
tirgotājiem sirsnīgi ieteikušas nepaaugstināt cenas veikalos. Lai gan šis
ieteikums nav ieguvis likuma spēku, Latvijas eksportētāji jau saskārušies ar tā
sekām – līdz ar Krievijas rubļa ievērojamo devalvāciju un cenu iesaldēšanu mūsu
uzņēmumi pirmajā ceturksnī jau cietuši lielus zaudējumus. I. Gulbe pieļāva, ka,
nemainoties situācijai, eksports uz Krieviju varētu būtiski sarukt.
Latvijā cīņai ar augstajām cenām
veikalos tiek meklēti citi veidi, piemēram, tiešā tirdzniecība. Neatkarīgā jau
rakstīja par iespēju iegādāties lauku labumus tieši no zemniekiem Čiekurkalna
tirgū un tirdziņā pie lielveikala Spice Rīgā.
Veikals
vietējai pārtikai
I. Gulbe stāstīja, ka šobrīd
viens vairumtirdzniecības uzņēmums apsver iespēju kādā lielveikalā izveidot
veikalu, kurā tiktu tirgota tikai Latvijā ražota pārtika. “Latvijas iedzīvotāji
ir lojāli Latvijas pārtikai,” atzina I. Gulbe, uzsverot, ka iedzīvotāju vēlme
iegādāties tieši Latvijā audzētus lauksaimniecības produktus un no tiem
gatavotu pārtiku ir liela. Turklāt šādā veikalā varētu izvietot daudz lielāku
vietējo ražotāju sortimentu, jo lielveikalos lielākoties ir pieejami tikai
daži, paši ejošākie katra konkrētā uzņēmuma produkti.
Sviests sadārdzinās divkārt
Diemžēl Latvijas veikalos
joprojām, pat šajā krīzes laikā, kad iedzīvotāju ienākumi samazinās, vairākas
pārtikas preces ir vienas no dārgākajām Eiropas Savienībā (ES). Dārgāks nekā
citās valstīs Latvijā ir arī sviests.
Pēc I. Gulbes teiktā, sviesta
vidējā cena pasaulē šobrīd svārstās ap 1,80 eiro (aptuveni 1,26 lati) par
kilogramu. “Protams, tā ir vairumtirdzniecības cena fasētam sviestam lielā
apjomā,” piebilda I. Gulbe. Tātad, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, tā iepakošana
skaistos papīros 200 gramu paciņās, aizvešana uz veikalu un novietošana plauktā
šo produktu sadārdzina aptuveni divas trīs reizes.
Tajā pašā laikā Latvijas zemniekiem
par pienu samaksā mazāk nekā lielākajā daļā citu ES valstu. Lauksaimniecības
tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija liecina, ka Vācijas
pārstrādes uzņēmumi saviem zemniekiem spēj maksāt par 20% augstāku piena
iepirkuma cenu nekā Latvijas pārstrāde, nerēķinot vēl diskriminējošo atbalsta
maksājumu atšķirību. “Tas liecina par Latvijas neefektīvo pārstrādi. Taču tam
ir vairāki objektīvi iemesli. Piemēram, sadrumstalotā piena ražošana, kas
sadārdzina piena savākšanas izmaksas,” skaidroja I. Gulbe.
Ar eksportu pret krīzi
Pēc I. Gulbes teiktā, viena no
iespējām, kā samazināt krīzes radīto spiedienu, ir censties palielināt eksportu
un samazināt importu. Latvijā kopējais pārtikas tirgus ir mērāms 1,5 miljardos
latu. “Katrs importam atkarotais procents ir mērāms miljonos latu, kas silda
Latvijas ekonomiku,” sacīja I. Gulbe.
Lai gan Latvijas lauksaimniecības
preču un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva,
eksporta kāpums pērn bijis lielāks nekā importa pieaugums, liecina
lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopotā informācija.
Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumi
eksportējuši produkciju par 711 miljoniem latu jeb par aptuveni 30 procentiem
vairāk nekā pērn. Naudas izteiksmē vislielākais pieaugums bijis graudaugu un
miltu produktu eksportā – tas pieaudzis pat divkārt. Savukārt piena produktu
eksports samazinājies par 2 miljoniem latu.
Šogad Latvijas uzņēmumi izrāda
krietni lielāku interesi par piedalīšanos izstādēs. Piemēram, izstādē Maskavā
šogad piedalījās 19 uzņēmumi, bet iepriekšējos gados tikai astoņi vai deviņi.
Lauksaimniecības un
pārtikas imports pērn pieaudzis par 20 procentiem, sasniedzot teju miljardu
latu. Visvairāk pārtikas Latvijā tiek ievests no Lietuvas.
Visvairāk pārtikas Latvija
pērn eksportējusi uz Lietuvu (naudas izteiksmē par 156 miljoniem latu).
Lielākoties uz šo valsti eksportēts pilnpiens (par 36 miljoniem latu). Krievijā
pagājušajā gadā pārdotas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preces par 133
miljoniem latu, Igaunijā – par 84 miljoniem latu, Vācijā – par 54 miljoniem
latu, Dānijā – par 46 miljoniem latu, ASV – par 28 miljoniem latu, Marokā – par
22 miljoniem latu, Somijā – par 18 miljoniem latu.
Savukārt uz Maroku aizvesti
kvieši par 21 miljonu latu. Par tādu pašu summu Latvijā ievesti kvieši no
Igaunijas. Nozīmīgu vietu importa struktūrā ieņem degvīns no Krievijas,
atvēsināts lasis no Zviedrijas, cūkgaļa no Vācijas un Polijas, cukurs no
Dānijas un Lietuvas.
Pēc Lauksaimniecības tirgus
veicināšanas centra vērtējuma, samazinājies šokolādes eksports uz Lietuvu un
Igauniju, bet pieaudzis tās imports no šīm valstīm.
Lai gan zivju konservu
eksports naudas izteiksmē ir palielinājies, apjoma ziņā tas ir samazinājies, jo
eksporta tirgos pērn pieauga cenas. Viskrasākais cenu lēciens bijis rapšu eļļai
– vairāk nekā par 40 procentiem.
Arī ES statistikas biroja
Eurostat apkopotā informācija liecina, ka kopējais eksporta kāpums Latvijā
bijis straujš. Pēc Eurostat datiem, tas palielinājies par 13% – līdz 6,9
miljardiem eiro (4,8 miljardiem latu), kas starp visām ES dalībvalstīm ir
ceturtais lielākais pieauguma rādītājs. Straujāk nekā Latvijā eksports pērn
bija palielinājies Lietuvā – par 28% jeb līdz 16,1 miljardam eiro (11,3
miljardiem latu), kā arī Rumānijā un Slovākijā – par 14%. Bulgārijā, tāpat kā Latvijā,
eksports audzis par 13%.
Savukārt straujākais
eksporta kritums pagājušajā gadā bijis Maltā – par 15% jeb līdz 1,9
miljardiem eiro (1,3 miljardiem latu).
Latvijas imports pagājušajā
gadā sarucis par 3% un veidoja 10,91 miljardu eiro (7,7 miljardus latu).
Importam samazinoties, bet eksportam pieaugot, Latvijas ārējās tirdzniecības
deficīts 2008. gadā samazinājies līdz četriem miljardiem eiro (2,8 miljardiem
latu), salīdzinot ar 5,1 miljardu eiro (3,6 miljardiem latu) 2007. gadā.
Avots: www.nra.lv
|