1) uzņēmumu likviditāte;2) eksporta atbalsts;3) ES fondu apguve;
4) inovāciju veicināšana;5) valsts pārvaldes efektivitāte.
Plāna sadaļas ar rekomendācijām veidotas pēc vienotas struktūras: Vīzija - Situācijas apraksts un risināmās problēmas - Mērķi - Pasākumi mērķu īstenošanai. Plānā noteikti arī nepieciešamie resursi un termiņi un pamatota pasākumu lietderība, ar šo informāciju aicinām iepazīties pilnajā Plāna versijā, kas atrodama LTRK tīmekļa vietnē www.chamber.lv.

Plāna izstrādē klātienē un ar rakstveida priekšlikumiem piedalījušies vairāki simti Latvijas dažādu nozaru uzņēmēju, tostarp no Latvijas reģioniem - Plāna apspriešanas sanāksmes noturētas Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, Kuldīgā, Valmierā un Ventspilī. Plāna pirmās redakcijas apspriešanas gaitā gūti komentāri un viedokļi no valsts un pašvaldību iestādēm (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Rīgas dome u.c.), gan no atzītiem nozaru ekspertiem un uzņēmēju organizācijām.

PRIORITĀRIE TŪLĪTĒJIE PASĀKUMI

1. Novērst pienākumu uzņēmējiem kreditēt valsti pie UIN un PVN nomaksas
2. Nekavējoties izveidot krīzes situācijai atbilstošus uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu finansējuma mehānismus
3. Samazināt administratīvo slogu un vienkāršot MVU darbības regulējumu
4. Nekavējoties iedarbināt darboties spējīgu eksporta garantiju shēmu eksporta rentabilitātes kāpināšanai
5. Paātrināt un vienkāršot ES fondu apguvi, kāpinot tās efektivitāti, kā arī izveidot vienotu ES fondu vadības institūciju
6. Izveidot inovatīvu produktu radīšanas finansēšanas shēmu, kas aizdod uzņēmējiem naudu par konkrētu inovatīvu produktu izstrādāšanu un ieviešanu ražošanā kopīgi ar Latvijas zinātniekiem
7. Definēt konkrētus mērķus un valsts stratēģiju sabiedriskā sektora līdzdalības samazināšanai ekonomikā
8. Nodrošināt nodokļu ieņēmumu caurspīdīgu un atbildīgu izlietojumu, kā arī amatpersonu atbildību par sasniegtajiem rezultātiem.1. UZŅĒMUMU LIKVIDITĀTE

Vēlamais rezultāts (īstenojot šajā sadaļā minētos pasākumus)

Ir radīts efektīvs mehānisms, kas potenciāli dzīvotspējīgiem uzņēmumiem nodrošinās nepieciešamo īstermiņa un ilgtermiņa finanšu resursu pieejamību, nodrošinot šo uzņēmumu konkurētspēju un līdz ar to, radot pamatu līdzsvarotai un ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai Latvijā.

1. Mērķis: Lai uzlabotu uzņēmumu dzīvotspēju, īstermiņā mainīt PVN un UIN nodokļu maksāšanas kārtību un vidējā termiņā izveidot tautsaimniecības konkurētspēju veicinošu nodokļu un nodevu sistēmu.
1.2.1. Novērst pienākumu uzņēmējiem kreditēt valsti pie UIN un PVN nomaksas un ievest reverso PVN maksāšanas kārtību
1.2.2. Nodrošināt nodokļu izmaiņu ietekmes uz iekasēto nodokļu apjomu monitoringu un analīzi
1.2.3. Sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un partneriem izstrādāt uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju vērstu nodokļu un nodevu sistēmas modeli
1.2.4. Samazināt administratīvo slogu un vienkāršot MVU darbības regulējumu

2. Mērķis: Izveidot krīzes situācijai atbilstošus uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu un investīciju finansējuma mehānismus
1.2.5. Nodrošināt aizdevumus uzņēmumiem konkurētspējas veicināšanai
1.2.6. Izveidot riska kapitāla instrumentu
1.2.7. Efektivizēt Latvijas Garantiju aģentūras darbību
1.2.8. Palielinlāt valsts garantiju apjomu
1.2.9. Noteikt publiskās-privātās partnerības (PPP) regulējumu investīciju veicināšanai
1.2.10. Noteikt caurspīdīgu un efektīvu publisko iepirkumu regulējumu ar Publisko iepirkumu likuma grozījumiem
1.2.11. Izveidot Latvijas Attīstības banku uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas bāzes

Papildus pasākumi, ko iesaka darba grupa un eksperti likviditātes situācijas uzlabošanai un ekonomikas stimulēšanai:

1) valsts garantiju piešķiršana klientiem, kuriem izsniegti mājokļu kredīti;

2) komercbanku mājokļu kredītu portfeļu apmaiņa pret finanšu līdzekļiem;

3) valsts/ pašvaldības fondu izveide, lai uzpirktu komercbankās ieķīlātus un atsavinātus pabeigtus daudzdzīvokļu ēku projektus;

4) Energoefektivitātes pasākumi.2. EKSPORTA ATBALSTS

Vēlamais rezultāts (īstenojot šajā sadaļā minētos pasākumus)

Ir radīti tik labvēlīgi apstākļi Latvijas preču un pakalpojumu eksportam, ka eksporta darbība komersantiem ir rentablāka nekā darbība tikai iekšējā tirgū. Preču un pakalpojumu eksports pieag, uzlabojot tirdzniecības bilance un tekošā konta rādītājus.

1. Mērķis: Izveidot kompleksu eksporta atbalsta finanšu instrumentu sistēmu
2.2.1. Izveidot valsts garantiju sistēmu ekportējošiem uzņēmumiem
2.2.2. Iedarbināt eksporta kredītu sistēmu
2.2.3. Ieviest eksporta darījumu debitoru apdrošināšanas sistēmu

2.Mērķis: izveidot vienkāršu, caurskatāmu un efektīvu eksporta veicināšanas sistēmu
2.2.4. Izstrādāt vidēja termiņa pasākumu plānu eksporta veicināšanai
2.2.5. Izveidot eksportspējīgo uzņēmumu atlases kritērijus un sarakstu
2.2.6. Ieviest amatpersonu motivācijas sistēmu eksporta veicināšanai

3. Mērķis: Veikt tūlītējus uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē (nodokļu sistēma u.c.), samazināt administratīvo slogu un novērst liekus ierobežojumus, kas samazina eksporta konkurētspēju.
2.2.7. Samazināt darbaspēka izmaksas preču un pakalpojumu eksporta konkurētspējas sekmēšanai
2.2.8. Uzlabot eksporta atbalsta institucionālo sistēmu

3. EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU APGUVE

Vēlamais rezultāts (īstenojot šajā sadaļā minētos pasākumus)

Efektīva ES fondu izmantošana Latvijas ekonomikas attīstībai, izmantojot visas iespējas stimulēt Latvijas ekonomiku īstermiņā un veikt strukturālus uzlabojumus vidējā termiņā.

1. Mērķis: Pārskatīt un pārveidot ES fondu atbalsta programmas atbilstoši pašreizējai ekonomiskai situācijai
3.2.1. Pilnveidot ES fondu programmas atbilstoši ekonomiskajai situācijai
3.2.2. Izveidot programmu efektīvu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmējdarbībā
3.2.3. Paātrināt naudas plūsmas apritit ES fondu apguvē
3.2.4. Paātrināt ES fondu administrēšanas procesu

2. Mērķis: Izveidot efektīvu, vienotu, vienkāršu un lētu ES struktūrfondu vadības un tiesību aktu pieņemšanas un to izpildes uzraudzības sistēmu
3.2.5. Vienkāršot ES fondu administrēšanas institucionālo sistēmu, izveidojot vienotu Fondu vadības iestādi
3.2.6. Izveidot „Pastāvīgu uzlabojumu programmu" sistēmas kvalitātes nodrošināšanai

3.Mērķis: Maksimāli vienkāršot ES fondu atbalsta saņemšanu
3.2.7. Vienkāršot fondu projektu pieteikšanas un saņemšanas procedūras
3.2.8. Nodrošināt ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamās garantijas

4. INOVĀCIJU VEICINĀŠANA

Vēlamais rezultāts (īstenojot šajā sadaļā minētos pasākumus)

Latvija - valsts, kurā tiek radīti produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību

Mērķis: Lielāki eksporta apjomi no inovatīviem produktiem ar augstāku pievienoto vērtību.

4.2.1. Izveidot Inovāciju Fondu inovatīvu produktu radīšanas finansēšanai
4.2.2. Izveidot Ministriju pasūtījumu sistēmu inovatīvu produktu izstrādei
4.2.3. Ieviest sistēmu „Nauda seko studentam"
4.2.4. Ieviest „Offset" (aizvietošanas) principu militārajos iepirkumos
4.2.5. Izveidot zinātnieku un uzņēmēju kontaktu forumu
4.2.6. Ieviest radošas un sistēmiskas domāšanas mācīšanu
4.2.7. Pasākums: Ieviest sistēmu „Praktikants no ārzemēm"

5. VALSTS PĀRVALDES EFEKTIVITĀTE

Vēlamais rezultāts (īstenojot šajā sadaļā minētos pasākumus)

Maza un efektīva valsts pārvalde

Valsts pārvaldei ir jānodrošina valsts pamatfunkcijas - drošība, kārtība, taisnīgums, uzraudzība un sociālā aizsardzība. Pārējās jomās valstij ir jānosaka uzdevumi, bet to izpilde jādeleģē sabiedriskajam/privātajam sektoram.

1. Valsts ietekmes ekonomikā samazināšana:

- Ko var privatizēt - privatizēt.

- Ko var neregulēt - neregulēt.

2. Valsts pārvaldes lietderības paaugstināšana:

- Ko var nedarīt - nedarīt.

- Ko var apvienot - apvienot

1. Mērķis. Valsts ietekmes ekonomikā samazināšana
5.2.1. Ierobežot un pārtraukt valsts un pašvaldību komercdarbību
5.2.2. Pārtraukt pārvaldes darbību, kas pēc būtības ir komercdarbība
5.2.3. Samazināt kontroles/uzraudzības institūcijas un reglamentētos ierobežojumus
5.2.5. Vienkāršot uzskaites un atskaitīšanās prasības

2.Mērķis. Valsts pārvaldes lietderības paaugstināšana
5.2.6. Kompleksas starpnozaru funkciju revīzijas un reorganizācijas veikšana
5.2.7. Deleģēt privātajam sektoram saimnieciskās darbības funkcijas
5.2.8. Ieviest ūmsdienīgus pārvaldes principus
5.2.9. Līdzīgo funkciju centralizēšana sistēmas ietvaros
5.2.10. Uzlabot pārvaldes darba organizāciju
5.2.11. Noteikt amatpersonu materiālo atbildību
5.2.12. Novērst nepamatotu izdevumu iespēju

PLĀNA IEVIEŠANAS NOSACĪJUMI

LTRK biedru un citu Latvijas uzņēmēju iesniegto priekšlikumu kvalitātes un vērtības kritērijs būs to ieviešana. Lai sekmētu Plānā minēto un citu priekšlikumu īstenošanu Latvijas ekonomikas attīstības interesēs, liekam priekšā sekojošus ieviešanas pasākumus, papildus jau īstenotajiem pasākumiem - sarunām ar iepriekšējās Ivara Godmaņa valdības ministriem un pašu Ivaru Godmani, konsultācijām ar valsts un pašvaldību iestādēm, partneriem un vairākiem simtiem Latvijas uzņēmēju:

Ieviešanas pasākum

Termiņi

Plāna 2.redakcijas prezentācija Latvijas uzņēmēju forumā „Arēnā Rīga"

27.02.

Uzņēmēju foruma priekšlikumu iestrādāšana un konsolidētās plāna redakcijas pabeigšana ar citām uzņēmēju organizācijām

Marta pirmā nedēļa

Galīgās plāna redakcijas publicēšana www.chamber.lv un citos informācijas kanālo

Marta otrā nedēļa

Plāna galīgā redakcija tiek nosūtīta ministrijām, partneriem un medijiem

Marta otrā nedēļa

Plāna kopsavilkums tiek prezentēts jaunizveidotā Ministru kabineta pārstāvjiem

Marta otrā vai trešā nedēļa

Plāns tiek nosūtīts izskatīšanai Saeimā

Marta otrā vai trešā nedēļa

Tiek izveidots un saskaņots tikšanos grafiks ar būtisko valsts institūciju un partneru pārstāvjiem Ministru prezidenta vadībā (MK, FM, EM, LTRK, LDDK u.c.) priekšlikumu īstenošanas kontrolei

Reizi mēnesī, sākot ar martu

Plānā paredzētie pasākumi tiek iekļauti turpmākos valsts un pašvaldību plānos, kas vērsti uz ekonomikas stimulēšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un tamlīdzīgi

Pastāvīgi

Šeit minēto ieviešanas pasākumu formāts un termiņi būtu jāsalāgo ar citiem pasākumiem, kas vērsti uz līdzīgu mērķi - risinājumu rašanu Latvijas ekonomikas stimulēšanai un izaugsmes atjaunošanai.

Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (turpmāk tekstā - LTRK) ir visu Latvijas teritoriju aptveroša dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu apvienība, kura, balstoties uz tirdzniecības un rūpniecības kameru darbības pasaules praksi, veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un sniedzot uzņēmējdarbību veicinošus pakalpojumus. LTRK apvieno vairāk nekā 1000 dažādu nozaru Latvijas uzņēmumus. LTRK ir dibināta 1934.gadā.

Autors: LTRK / www.chamber.lv / 03.03.2009