Jelgavā
nesen darbu sākusi plastmasas cauruļu ražotne Evopipes. Rūpnīcas nākotnes
plānos ietilpst ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas
tirgus, vēstī izdevums "Zemgales Ziņas".
Nedaudz
vairāk kā divus hektārus plašo zemes gabalu kompānija nomā no Jelgavas pašvaldības.
Nomas līgums noslēgts uz 20 gadiem. Rūpnīcas izveidē ieguldīti par apmēram 15
miljoni eiro. Komplekss, strādājot ar pilnu jaudu, spēs saražot 14 tūkstošus
tonnu cauruļu gadā. Turklāt produkcija pēc kvalitātes standartiem būs par
pakāpi augstāka nekā to paredz atbilstošās ES normas, apgalvo rūpnīcas vadība,
raksta NRA.lv
Lai gan rūpnīca oficiālo atklāšanu piedzīvoja tikai ceturtdien, ražošana tajā
notiek jau kopš pērnā gada decembra.
Atradu interesantu Olgas Procevskas rakstu avīzē "Diena" par šo rūpnīcu
Krīze būvniecībā liek mainīt labajos laikos iesākta vērienīga cauruļu ražošanas projekta stratēģiju
Šomēnes sāktais eksports uz Maskavu ir jau trešā pārorientēšanās Latvijas cauruļu ražotāja Evopipes īsajā vēsturē. Iesākumā uzņēmums tēmēja uz privāto būvniecības tirgu, tad uz valsts un pašvaldību ceļu būves projektiem, bet, tiem apstājoties, cer uz ūdensapgādes projektiem un eksportu.
Nepierasti krīzei
Plastmasas cauruļu ražošanas komplekss Evopipes uz Latvijas ekonomikas pašreizējā fona izskatās neparasti - liela, tehnoloģiska un arī dārga ražotne, kurā ieguldīti 15 miljoni eiro (10,5 - iekārtās) un kas strādā būvniecības nozarē. Uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Edgars Viļķins atzīst - "šis projekts sākts, kad viss vēl gāja uz augšu un prognozes bija optimistiskas. Kad sākās runas par ekonomikas atdzišanu, nevienam nebija skaidrs, cik liels būs kritums".
Pērnā gada rudenī, kad rūpnīca pabeigta, pēc privātās būvniecības sektora krasas samazināšanās nāca arī ziņas par strauju valsts finansējuma sarukumu ceļu būves un elektroapgādes tīklu attīstības projektiem - saruka vēl viena plānotā pieprasījuma daļa. Tagad uzņēmums orientējies uz ūdensapgādes projektiem, kuros joprojām turpina ieplūst Eiropas fondu un pašvaldību finansējums, kā arī uz eksportu. Tuvākie plāni saistās ar eksporta paplašināšanu uz Krieviju - līdz šim eksportēts uz Kaļiņingradu, tagad arī uz Maskavu, kur pagaidām vēl turpinās vērienīgi valsts finansēti projekti. Plānos ir arī Skandināvijas, Vācijas un Ukrainas tirgi.
Kādas izredzes?
Latvijas Būvmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijai nekādu datu par Latvijas cauruļu tirgus lielumu nav, un arī ražošanas perspektīvas šajā jomā viņi nekomentē. Evopipes pašreizējo Latvijas ūdensapgādes produktu tirgu novērtē astoņu miljonu latu vērtībā, savukārt konkurences ainu iezīmē šādu - Latvijā vairākums plastmasas cauruļu tiek importētas un daži vietējie ražotāji (piemēram, Poliurs) ir ar šauru specializāciju.
Savukārt Būvinženieru savienības pārstāve Mārīte Šperberga vērš uzmanību uz kādu Latvijas būvmateriālu tirgus īpatnību - viena no lielākajām barjerām ražotājiem ir nevis pieprasījuma trūkums vai konkurence, bet gan "radu un draugu būšana" pasūtījumu sadalē, kas ierobežo jaunu spēlētāju ienākšanu.
