Grobiņas
selekcionāram Jurim Eglem ir starptautiska mēroga panākumi jaunu tulpju šķirņu
veidošanā. Taču ne mazāk sirsnīgi viņš aizraujas ar krokusiem, kuri aug ne
tikai dobēs dārzā, bet izsējušies arī savvaļā un ar savu varavīkšņaini krāšņo
harmoniju priecē skatienu, kad visapkārt vēl valda pērnās kūlas un lapu
pelēcība.
Ļauj, lai
puķes pašas krustojas
Puķu meistars
atklāja, ka agrie ziedētāji ir pašas Dabas mātes izauklēti bērni, jo atvesti uz
Ālandes upītes piekrasti no tālām zemēm. To dzimtene esot gan Turcijas
un Spānijas, gan Grieķijas un Afganistānas, gan citu dienvidvalstu kalnaines.
Brīvā dabā krokusi augot arī no mums pavisam netālu – Polijā. Plašā ģeogrāfija
arī noteikusi pārsteidzoši lielo puķīšu krāsu atšķirību – no sniegoti baltas
līdz debeszilai, saulesdzeltenai un tumši violetai. Vienīgi karmīnsarkans
krokuss dabā nav sastopams. Kaut gan tuvu tam esot redzēti – gan purpurviolets,
gan purpurrozā. Pavisam J.Egles dārzā iespējams apskatīt vairāk nekā simts
šķirņu šo pavasara zvaniņu un, lai to izdarītu, ar puķēm kopā jāpavada ne mazāk
kā puse dienas. Dažas no savvaļas šķirnēm mēdzot uzziedēt jau ziemā, kad
visapkārt sniega kupenas, bet pārējās priecējot skatienu vismaz par nedēļu
divām agrāk nekā selekcionētās šķirnes.
Puķu selekciju kaut kādā veidā var
pielīdzināt smalkmehāniķa darbam, jo, krustojot to šķirnes un atlasot sīkās
sēkliņas, bez lupas iztikt nekādi nav iespējams. Bet krokusu selekcija esot vēl
skrupulozāks darbs, te vajadzīgs mikroskops. Ārzemēs viens otrs tā arī mēdzot
strādāt. Grobiņieks gan ļaujot, lai puķes pašas savā starpā krustojas, lai
mārītes, bites un vējš paveic savu svētīgo misiju. Kad tas ir noticis,
dārznieks veic atlasi, izvēloties pavairošanai tos eksemplārus, kas liekoties
perspektīvāki un neparastāki. Arī pērn un šopavasar tādi esot izraudzīti.
"Var tikai apbrīnot, kādus jaukumus daba
mums piedāvā," komentēja J.Egle. Tādējādi krokusu daudzveidīgā pasaule
papildinājusies ar vairākām jaunām šķirnēm, starp kurām pašas vērtīgākās
meistaram liekas "Jūrpils", kas ar savu krāsu sajaukumu atgādina
sabangotu jūru, kura šūpo sevī dzeltena dzintara actiņu, kā arī
"Māra", kas ir balta ar tumši violetu ziedlapu iekrāsojumu. Pēdējā no
tām uzziedējusi tieši Māras dienā un saņēmusi vārdu par godu dārznieka
krustmeitai.
Kolēģa darbošanos visnotaļ atbalsta Grobiņas
privātā botāniskā dārza īpašnieks Ilmārs Graudiņš: "Juris ir padarījis
apbrīnojami daudz, taču raksturā ir kluss un ar saviem nopelniem
neplātās." Tas esot viens no iemesliem, kāpēc par viņa veikumu plašāka sabiedrība
nav informēta. I.Graudiņš arī domā, ka mazpilsētiņas dome varētu vairāk darīt,
lai ar sava selekcionāra veikumu palepotos, par to vajadzētu vairāk rakstīt
bukletos un ceļvežos.
Tas ir
sirdsdarbs, nevis bizness
Zilibaltā
"Jūrpils" ir pamanīta un jau izraisījusi lielu interesi lietpratēju
aprindās, tā novērtēta kā pasaules klases šķirne. Šādu atzinību tai paudis
slavenais Siguldas selekcionārs Jānis Rukšāns, kurš komplimentus bārstīt
nemēdzot. Viņš J.Egles izveidoto šķirni ar interneta starpniecību parādījis
kolēģiem no Holandes, un tūdaļ sekojusi reakcija un pieteikušies pircēji.
"Kad
ārzemnieki būs iegādājušies "Jūrpili", es zaudēšu tiesības ar to
tirgoties. Tik vien drīkstēšu kā savā dārzā kādu sīpoliņu audzēt. Kaut arī par
saņemto atalgojumu automašīnu sev nopirkt nevarēšu, iztikšana kādu brīdi būs
nodrošināta. Puķu selekcija nav bizness. Tas ir sirdsdarbs," viņš teica,
atklājot, ka "Jūrpils" esot viņa sapņos redzētās šķirnes piepildījums
dzīvē. Tieši tādu esot vēlējies izaudzēt, un nu, rau, pati daba uzklausījusi
viņa vēlēšanos. Tā tiešām atgadoties reti. Laimīgs var justies selekcionārs,
kurš tādu veiksmi ir pieredzējis. Lai saulains ceļš pasaules tirgos jaukajam
krokusēnām!
Bet pa to
laiku Grobiņas selekcionāra dārzā turpinās krustoties un veidoties atkal jaunas
šķirnes, jo J.Egle savā aizrautībā nav apstādināms. Kaut gan savulaik
izskolojies par skaitļošanas inženieri, viņš tagad nelielajā dārzā, kur dobe
izveidota blakus dobei, pievērsies tikai puķkopībai. Holandieši, kas dārzu apmeklējuši,
pauduši izbrīnu, kā tik lielā šaurībā iespējams nodarboties ar jaunu šķirņu
izveidošanu. "Bet atbilde uz šo jautājumu slēpjas apstāklī, ka es puķes
mīlu," saka dārznieks.
Izziņai
– Jura
Egles dārza platība nepārsniedz 400 kvadrātmetru.
– Novērošanai tur, atdalītas no citām, aug 670 jaunas tulpju šķirnes.
– Uz ārzemēm aizceļojušas 124 tulpju šķirnes.
– No savvaļas krokusiem atdalītas septiņas jaunas šķirnes.
Autors: Pēteris Jaunzems / 02.04.2009
Kurzemes Vārds / www.kurzemes-vards.lv
|