«Rīgai atkal ir jākļūst par modernas ražošanas pilsētu. Rīgas nākotne nevar būt lētais tūrisms un lētais darbaspēks. Mēs esam spējīgi atjaunot VEF tradīcijas un pasaulslavenajam «Minox» līdzvērtīgus zīmolus. Galu galā mēs paši esam spējīgi izstrādāt savu e-talonu — tā izstrādāšanu varēja uzticēt Latvijas speciālistiem, taču pašreizējā Rīgas Dome to par nesamērīgi augstu cenu iepirka ārzemēs. Šāda Latvijas intelektuālā potenciāla neizmantošana ir tuvredzīga bezkaunība,» saka Kristovskis.

Pēc tikšanās ar tehnoloģisko parku vadītājiem Elitu Moiseju un Jāni Stabulnieku Kristovskis atzina, ka Rīgas līdzšinējo vadību nav interesējušas inovācijas, bet gan pašvaldības iepirkumu sadalīšana savējiem vai klaja izšķērdība, kur, visticamāk, bijusi iespēja iedzīvoties arī pašiem. Kristovskis uzsver, ka viņa vadībā Rīgas pilsēta atbalstīs modernas ražošanas attīstību.

«Centrāltirgus un krāvēju darbs vien mums izaugsmi nenesīs. Tālredzīga pilsētplānošana, skaidri lēmumi un aktīva investoru piesaiste radīs tūkstošiem darba vietu inovatīvā ražošanā, nevis ārvalstnieku apkalpošanā. Tā ir galvenā atšķirība starp manu un Šlesera programmu Rīgai,» norāda Kristovskis.

«Manas prioritātes ir mašīnbūve un elektronika, ķīmija un farmācija, transports un loģistika, nevis tirgošanās un izklaides.»

Tehnoloģiskie centri, industriālie parki, jaunrades centri un biznesa inkubatori sevi ir apliecinājuši daudzviet pasaulē. Tie dod iespēju racionāli izmantot līdzekļus, stimulēt ražošanas uzņēmumu darbību. Diemžēl līdzšinējā pilsēta vadība devusi tikai solījumus, industriālie parki ir mazattīstīti un ekonomiskās lejupslīdes situācijā — apdraudēti.

«Rīgas Dome mums ir kā nepieejams mūris,» tā pašreizējo situāciju raksturo Latvijas lielākā industriālo parku attīstītāja «NP Properties» vadītāja Elita Moiseja. Viņa uzskata, ka industriālajiem parkiem būtu jānosaka īpašs juridiskais statuss un jāpiemēro īpašuma nodokļu atlaides, kā arī jāparedz īpaši pasākumi ES fondu apguvei.

Latvijas Tehnoloģijas centra (LTC) vadītājs Jānis Stabulnieks uzsver, ka problēma ir apstāklī, ka valstī nav vienotas inovatīvās uzņēmējdarbības veicināšanas sistēmas. Ir pieņemti vairāki normatīvie akti, kas faktiski ir lieguši Eiropas finansējuma pieeju Rīgā un Rīgas rajonā. LTC katru mēnesi esot spiests atteikt sadarbību vairākām firmām, kas meklē iespējas realizēt savas idejas par konkurētspējīgu produktu radīšanu.

Latvijas Tehnoloģiskais centrs darbojas kopš 1993. gada, un viens no tā dibinātājiem ir arī Rīgas Dome, kas neizrāda par šo centru interesi. Arī valstiska līmeņa atbalsts vairs netiek nodrošināts.

«NP Properties» darbojas astoņi industriālie parki sešās Latvijas pilsētās ar kopējo platību 156 ha. No astoņiem parkiem aktīva darbība notiek tikai četros. Kopā «NP Properties» industriālajos parkos darbojas 126 uzņēmumi, no kuriem 80% ir ražotāji, lielākā daļa uzņēmumu — ar vietējo kapitālu. Kopā šajos parkos ir nodarbināti aptuveni 2000 darbinieku.

«Apollo», redakcija@apollo.lv / 7. aprīlis (2009)