Sabiedrības viedoklis ir negatīvs par tādiem krīzes risinājumiem, kas saistās ar algu un uzkrājumu samazināšanu. Par to liecina sociālo pētījumu kompānijas "GfK Baltic" šī gada martā veiktās aptaujas rezultāti.

GfK šī gada martā visā Latvijā aptaujāja 523 iedzīvotājus, kuriem lūdza izvērtēt dažādas atbalsta metodes ekonomikas atveseļošanai attiecībā uz sevi personiski.

Kopumā šajā jautājumā sabiedrības viedoklis ir sadalīts trijās daļās - 33% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi ar personisko rīcību veicināt ekonomikas atveseļošanu, 28% nav gatavi ar personisko rīcību iesaistīties, savukārt 31% viedoklis ir nenoteikts un 8% nezina atbildi uz šo jautājumu.

Iluta Skrūzkalne, GfK Baltic vadītāja, komentējot pētījuma rezultātus, uzsver: "Šī aptauja uzrādīja, ka mūsu sabiedrībā vienlīdz daudz ir gan ekonomikas atveseļošanā iesaistīto jeb aktīvo, gan vienaldzīgo, gan arī noraidošo. Tas, ka trešdaļa iedzīvotāju ir atzinuši, ka viņu personiskais atbalsts ekonomikas atveseļošanai ir katra personiskā problēma, sabiedrības ekonomiskā pesimisma kontekstā ir jāvērtē optimistiski.

Tomēr vairums ir gatavi ar personisko rīcību iesaistīties ekonomikas atveseļošanā tikai tiktāl, cik tas neskartu tieši cilvēku personiskos ienākumus."

Vaicāti, vai varētu dot savu ieguldījumu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, izvēloties tieši Latvijā ražoto produkciju, 77% iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši. Starp pozitīvas atbildes sniegušajiem Latvijas preci iegādāties vairāk plāno cilvēki vecumā no 45-54 gadiem (80%). Šādu atbalstu vismazāk gatavi sniegt jaunieši vecumā no 15-24 gadiem.

Jautājumā par nodokļu maksāšanu, sabiedrības viedoklis dalās. Nodokļu maksāšanu kā ekonomikas atveseļošanas veidu visvairāk atbalsta iedzīvotāji vecuma grupā no 45-54 gadiem, cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēji, finanšu, apdrošināšanas, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarēs strādājošie. Jāatzīmē, ka 46% iedzīvotāji būtu gatavi ziņot valsts kontroles institūcijām par uzņēmējiem, kas nemaksā nodokļus. Visvairāk šādu viedokli pārstāv iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 54 gadiem.

Vienlaikus ¼ daļa sabiedrības nav gatavi maksāt nodokļus, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu. Viskritiskāk noskaņoti ir uzņēmēji un zemnieki. Šajā grupā 30% respondentu nav gatavi atbalstīt valsti ar godīgu nodokļu nomaksu. Mazāk "likumpaklausīgi" ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (300 – 400 LVL mēnesī), Rīgas rajona un Zemgales iedzīvotāji.

Jautājumā par algu samazināšanu, tikai 11% iedzīvotāju atbalstītu valdības ieceri samazināt algas par piektdaļu. Šādi domājošie biežāk ir sastopami vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem. Visnegatīvāk šādu lēmumu vērtētu iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kur atbalstu šādai politikai izrāda tikai 5%.

Sabiedrības viedoklis ir negatīvs arī attiecībā uz atteikšanos no pensijas 2. līmeņa personīgajiem uzkrājumiem – tikai 13% būtu gatavi to darīt ekonomikas atveseļošanas labā. Izteikti negatīvi noskaņoti ir pašnodarbinātie, uzņēmēji un zemnieki.

Kopumā vismazāk ekonomikas problēmu risināšanā vēlas iesaistīties pašreizējie bezdarbnieki. Visvairāk – cilvēki ar augstāko izglītību (43%), skolotāji (47%), veselības aprūpē strādājošie (63%) un valsts pārvaldē strādājošie (40%).

Par iedzīvotāju aptauju: GfK Baltic pētījumu veica no 16. līdz 25. martam, visā Latvijā aptaujājot 523 iedzīvotājus. Apsekojumā tika izmantota nejaušas stratificētas izlases metode, kas iegūtos rezultātus ļauj attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem ar noteiktu statistisko kļūdu.

Par pētījumu kompāniju "GfK": "GfK" ir piektā lielākā pētījumu aģentūra pasaulē. Centrālajā un Austrumeiropā GfK Group patlaban ir pārstāvēta 17 valstīs, tai skaitā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Lai iegūtu detalizētāku informāciju par GfK kompāniju, lūdzu, apmeklējiet http://www.gfk.lv

Iluta Skrūzkalne, dr. oec
GfK Baltic vadītāja

20. aprīlis 2009