Gada sākumā, kad atklājās valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi noslēgtais līgums ar arhitekta Anda Sīļa biroju par Rīgas akustiskās koncertzāles projektēšanu, pāris dienu laikā tas tika apstādināts. Pamatojums – valsts nav tik bagāta, lai atļautos tērēt vairākus desmitus miljonu. Tagad KM vēlas realizēt ko citu – triecientempos izsist no Eiropas vairākus miljonus, lai būvētu nu jau četras (!!!) koncertzāles. Šoreiz novados, raksta NRA.lv

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzskata, ka pašreizējos ekonomikas apstākļos ir būtiski jāizvērtē katra projekta lietderība un par to pat vajadzētu diskutēt valdībā.

Demakovas svētība

Pērn 2. septembrī tā laika valdība uzklausīja kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) stāstījumu, ka par Eiropas un, protams, arī valsts naudu reģionos varētu būvēt koncertzāles, kas kalpotu dažādiem mērķiem. Visos oficiālajos dokumentos figurē cits vārdu savienojums – reģionālie daudzfunkcionālie centri, taču ar to projektu vadītāji Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī domā vienu – jaunas koncertzāles. Lai tādas izbūvētu, jātop objektam ar zāli, kurā ir vismaz 800 sēdvietu, skatuvei, kur varētu uzstāties gan orķestri, gan baleta un teātra trupas, gan deju kopas un kori un kuras ir piemērotas plaša mēroga konferenču un sabiedrisku pasākumu norisei. Lielāko līdzekļu daļu paredzēts saņemt no ERAF. Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 17 517 814 latu, no kuriem ERAF finansējums ir 14 890 142 lati un nacionālais publiskais – ne mazāk kā 2 627 672 lati, ko nodrošina finansējuma saņēmējs, teikts H. Demakovas parakstītajā ziņojumā.

Oranžās koncertzāles

"Projekta arhitektoniskajam risinājumam ir simboliska nozīme – dubultā stikla fasāde ar oranži tonēto stiklu radīs iespaidu par lielu, mirdzošu dzintara gabalu," iecerēto Liepājas koncertzāles Lielais dzintars projektu raksturo tā vadītājs Reinis Sudmalis. Lai arī nekur, vismaz publiski, nav iespējams atrast, kāpēc koncertzāles ir nepieciešamas, zīmīgs ir viens fakts – nodomu protokoli par sadarbību ar KM, kā to paredz noteikumi par Eiropas naudas saņemšanu, ir parakstīti no tām pašvaldībām, kur pie varas ir no Tautas partijas sarakstiem ievēlētie.

Izņēmums ir Ventspils dome, kuras izpilddirektora vietnieks Aldis Ābele Neatkarīgajai skaidri pasaka: "Tā ir liela avantūra. Vienam otram ir svarīgi panākt, lai pirms vēlēšanām šie projekti būtu apstiprināti, taču tas ir bezatbildīgi uzņemties šādas saistības. Par tām turpmāk būs jāatbild jaunajām novadu domēm." Rēzeknes domes priekšsēdētāja padomniece Skaidrīte Baltace ir atbildīgā par koncertzāles projekta īstenošanu un ir gatava runāt par to, cik svarīga šī koncertzāle būtu visam reģionam. Taču atbildi uz jautājumu, kas tad tajā īsti uzstāsies un vai maz būs iespējams to nodarbināt tā, lai koncertzāle nestu peļņu, nevis zaudējumus, viņa atbildēt nevarēja.

Seši miljoni vējā

Liepājas pašvaldība, lūgta komentēt, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams jaunās koncertzāles Lielais dzintars būvniecībai, atbildi Neatkarīgajai atteicās sniegt, tā vietā izskaidroja, cik lielas būs milzīgā dzintara telpas un ietilpība. Visticamāk, to var skaidrot ar negribēšanu atklāt, kur jau ir tērēti vairāk nekā seši miljoni latu, kas līdz šim piešķirti no valsts līdzekļiem.

FM Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis norāda, ka "Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecības projekta īstenošanai ir piešķirts 1,4 miljonu latu finansējums no privatizācijas līdzekļiem, 2007. gadā piešķirts trīs miljonu latu valsts budžeta finansējums, bet 2008. gadā piešķirts 1,7 miljonu latu valsts budžeta finansējums. 2009. gadā finansējums projekta īstenošanai no valsts budžeta līdzekļiem nav plānots". Vienīgais redzamais apliecinājums Liepājas plāniem būvēt koncertzāli ir plāksnīte pilsētas centrālajā laukumā, kurā norādīts, ka tur kaut kad atradīsies daudzfunkcionāls centrs.

Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) Neatkarīgo centās pārliecināt, ka koncertzāle ar steigu nepieciešama tieši Liepājā: "Daudzfunkcionālā centra celtniecība īpaši aktuāla ir Liepājā, kur nepiemērotos apstākļos darbojas viens no trim Latvijas simfoniskajiem orķestriem, tāpat arī pienācīga novietne nepieciešama mūzikas vidusskolai, kas darbojas absolūti neapmierinošās telpās. Ikvienā modernā Eiropas valstī reģionālie kultūras centri ir pašsaprotama kultūras vērtība, kam ir nozīmīga loma reģiona attīstībā un konkurētspējas celšanā." Publiski pieejamā informācija liecina, ka Liepājas koncertzāles sākotnējās izmaksas tika lēstas četru miljonu latu apmērā, bet jau pērn tās sasniedza 30 miljonu latu. Cik lielu tāmi pašvaldība 30. aprīlī iesniegs KM, pagaidām nav zināms.

Gatavi aizņemties

Lai varētu uzbūvēt Latgales novadam nepieciešamo koncertzāli, Rēzeknes dome ir gatava ņemt vairākus kredītus. Rēzeknes koncertzālē paredzēta lielā akustiskā zāle vairāk nekā 1000 apmeklētājiem un 200 vietu liela kamermūzikas zāle, kur varētu rādīt arī kino. Nodrošinot KM prasības plānotajos centros attīstīt pēc iespējas vairāk pakalpojumu, Rēzeknes koncertzālē paredzēts atvēlēt stūrīti dzimtsarakstu nodaļai un izveidot laikmetīgās mākslas izstāžu zāli, semināru un konferenču telpas, kā arī mūzikas instrumentu veikalu un kafejnīcu. "Dome nolēmusi atbalstīt pašvaldības dalību projektu konkursā un apstiprinājusi projekta kopējās izmaksas projektu konkursam –16 304 758 latus. Tajā skaitā ERAF līdzfinansējums ir seši miljoni latu, valsts līdzfinansējums – 934 497 lati, pašvaldības līdzfinansējums 8 640 461 miljons latu. Dome līdzekļus plāno aizņemties no 2010. un 2011. gada domes budžeta," skaidro Rēzeknes mēra padomniece S. Baltace.

Cēsīs jaunu nebūvēs

Valdības apstiprinātajos noteikumos ir norādīts, ka līdzekļus paredzēts piešķirt daudzfunkcionālu centru izveidei. Faktiski tas nozīmē būvēt jaunas modernas celtnes ar atbilstošu aprīkojumu. Izņēmums ir Cēsu pašvaldība. Tā nolēmusi nebūvēt jaunu ēku, bet gan atjaunot kultūras centru, kur vairākus gadu desmitus nav bijis kapitālais remonts. "Cēsīs nav paredzēts būvēt jaunu koncertzāli, bet rekonstruēt vietējas nozīmes kultūras pieminekli – tagadējo Cēsu Kultūras centra ēku Raunas ielā 12. Ēka šobrīd fiziski un morāli novecojusi par 80 procentiem," stāsta Cēsu Kultūras centra direktore Ija Groza. Pēc viņas teiktā, kopējais ēkas atjaunošanas un modernizēšanas projekts, ieskaitot jauna aprīkojuma iegādi, izmaksās apmēram 8,35 miljonus latu.

Gatavi nogaidīt

Vienīgie, kas nesteidzas ar milzu saistību uzņemšanos, ir Ventspils. Par koncertzāles būvniecības projektu atbildīgais Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietnieks A. Ābele norāda: "Mēs esam smagas izvēles priekšā. Iespējams, mēs neiesniegsim šo projektu, jo pirms laba laika no iedzīvotājiem bija jūtams atbalsts šim projektam, taču tagad ir liela skepse. Mēs neesam pret šo projektu. Līdz šim ir bijuši plenēri divās kārtās, parakstīts vienošanās protokols ar KM, taču tagad ir draudi pašvaldībai, ka valsts to nostāda ķīlnieka lomā. Lai nepazaudētu Eiropas finansējumu, būtu negodīgi uzņemties milzu saistības, kuras tagad nevar atļauties ne valsts, ne pašvaldības."

Pārējo reģionālo koncertzāļu projektu vadītāji pat nepieļauj iespēju uz laiku iesaldēt projektu. "Daudzfunkcionālā centra izbūvi nav paredzēts apturēt. Esošās Cēsu Kultūras centra ēkas nolietojums ir kritisks, ja projekts netiek īstenots, tādā gadījumā ir apdraudētas pašvaldības iespējas nodrošināt novada iedzīvotājiem kultūras pieejamību," saka Cēsu Kultūras centra direktore Ija Groza.

Nesaprotama prioritāte

Kultūras ministrs I. Dālderis, lūgts komentēt, vai viņš neuzskata, ka reģionālo koncertzāļu projektēšana būtu jāaptur līdzīgi, kā to izdarīja ar Rīgas koncertzāli, izvairās no konkrētas atbildes, atrunājoties ar to, ka lielāko daļu izdevumu segs no Eiropas fondu līdzekļiem. "Reģionālo koncertzāļu būvniecība tiek līdzfinansēta no ES struktūrfondu līdzekļiem, un 2008. gada 22. decembra valdības lēmums paredz šo aktivitāti īstenot prioritārā kārtībā, ir pašvaldību kompetencē lemt par savu dalību šajā aktivitātē un turpināt daudzfunkcionālo centru projektu virzību. Kultūras ministrs var tikai paust atbalstu pašvaldību lēmumam investēt kultūras infrastruktūras veidošanā, kas ilgtermiņā dos ieguldījumu izglītotas un garīgi augsti attīstītas nākotnes sabiedrības veidošanā," cer kultūras ministrs.

"Pašlaik KM budžetā nav plānots ES struktūrfondu finansējums minēto aktivitāšu īstenošanai," kodolīgi norāda FM pārstāvis A. Jarockis un turpina, "ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav saņemts KM pieprasījums līdzekļu pārdalei, nav prognozējams, kad valdībā varētu tikt skatīts jautājums par finansējuma piešķiršanu ES struktūrfondu daudzfunkcionālo centru izveides aktivitātes īstenošanai.

Autors: Kristaps Kārkliņš / NRA.lv / 20. aprīlis 2009