"Preiļu siers" patlaban izved sieru uz Vāciju, sausās siera suliņas uz Taizemi, Malaiziju. Uzņēmums ir noslēdzis līgumus par produktu eksportu maijā un jūnijā un cer, ka situācija stabilizēsies.

"Ja izdevās pārvarēt 1995. un 1996. gada krīzi, kad parāds par iepirkto pienu un algu bija sakrājies septiņus mēnešus, tad pārvarēsim arī šo. Esam veikuši vairākus pasākumus, kā izkļūt no krīzes, - nekrājam produktus noliktavās, aktīvi tirgojam saražoto produkciju, esam pārorientējuši ražošanu, kas nav izdarāms vienas dienas vai mēneša laikā. Mēs jau vairāk nekā divus mēnešus neražojām sieru, bet piena iepirkumu nepārtraucām, tā vietā ražojām vājpiena pulveri un sviestu, ko eksportējām, tas viss prasīja zināmus ieguldījumus," optimistiski sacīja Šņepsts.

Viņš gan neatklāja, cik lielas patlaban ir uzņēmuma parādsaistības piena ražotājiem. Šņepsts ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu ir pārrunājis eksporta kredītgarantiju iespējas un solījis, ka gadījumā, ja tādas uzņēmums varētu saņemt, vispirms "Preiļu siers" norēķinātos ar zemniekiem.

"Pagaidām iespēja saņemt eksporta kredītgarantijas ir tikai sarunu līmenī, jo par šo jautājumu lemj Ekonomikas ministrija, kurai acīmredzot ir cits viedoklis," teica Šņepsts.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka gadījumā, ja valsts turpinās atbalstīt tikai vienu uzņēmējdarbības formu, proti, piena kooperatīvus, piensaimniecības finišs būs ļoti īss. "Esmu sarēķinājis, ka "Preiļu siers" iedzīvotāju ienākumu nodoklī par katru iepirkto piena tonnu samaksā valstij 10,65 latus, bet kooperatīvi - 95 santīmus un saņem vēl vidēji 8 latus par tonnu dažādu valsts atbalstu veidā. Valstij ir beidzot jāatbalsta tie, kuri reāli valstij maksā nodokļus, lai pensionāri varētu saņemt pensijas, lai valsts varētu maksāt algas policistiem, skolotājiem," ieteica Šņepsts.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) apkopotie dati rāda, ka martā eksportētas 354,8 tonnas siera, 118 tonnas sausā vājpiena, 257,5 tonnas sausā pilnpiena, 383,3 tonnas krējuma, 70,26 tonnas biezpiena, 91 tonna sausās siera suliņas.

Martā eksportētas arī divas tonnas sviesta, 12 tonnas saldējuma, 81,1 tonna pārstrādāta piena, 0,1 tonna jogurta.

Jau ziņots, ka šī gada martā piena vidējā iepirkuma cena bija 138,44 lati par tonnu, kas ir par 13% mazāk nekā februārī, kad tonna piena maksāja 158,44 latus.

Savukārt, salīdzinot ar piena iepirkuma cenu 2008.gada martā, šogad piens maksāja par 38% mazāk nekā pērn atbilstošajā laika posmā. Pērn martā tonna piena maksāja 223,37 latus.

Latvijas piena pārstrādātāji martā iepirkuši 31 264 tonnas piena, kas ir par 9% vairāk nekā februārī, kad iepirka 28 760 tonnas piena. Šogad martā iepirkts par 8% mazāk piena nekā pagājušā gada martā.

Martā no kopējā piena iepirkuma apjoma 98,88% atbilda likumdošanā noteiktajām piena kvalitātes prasībām, kas, salīdzinot ar februāri, ir nedaudz pasliktinājusies. Martā iepirktā piena vidējais tauku saturs bija 4,29%, bet olbaltumvielu saturs - 3,28%.

Avots: LETA / 20.aprīlis 2009