Organizācijas pauž bažas, ka Latvijā labi domātas idejas par enerģijas ieguvi no atjaunojamiem energoresursiem draud tikt nerealizētas, bet atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas - degradētas. Organizācijas arī norāda, ka šobrīd no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tarifs ir par augstu (19 santīmi par kwh) un neatbilst valsts iedzīvotāju kopējām interesēm.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: „Ir skumji, ka šādos ekonomiskos apstākļos ierēdņi joprojām netaupa valsts naudu. Valstiskā līmenī Latvija joprojām ir gatava tērēt lielus resursus enerģētikā, taču tautsaimniecība no tā negūst labumu”.

„Ja runājam par biogāzi, biomasa nav tikai izejviela enerģijas ieguvei. Biomasu vispirms izaudzē, novāc, sagatavo un tikai tad pārstrādā enerģijā. Tātad tā ir reģionu attīstība, darba vietas laukos, ar to saistītās darba algas, transporta un citas izmaksas. Tātad tie ir valsts ieņēmumi no visa veida nodokļiem, degvielas akcīzi ieskaitot. To, liekas, Latvijā šobrīd amatpersonas neņem vērā,” skaidro LBA vadītājs Andis Kārkliņš.

Organizācijas ES enerģētikas komisāru aicina pievērst uzmanību Latvijas valsts institūciju darbībai kopējo Latvijas un Eiropas Savienības enerģētikas nozares mērķu īstenošanā.

LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda: "Valstij ir jābūt skaidrai stratēģijai un vīzijai par biogāzi, kas atbilst ES politikai un Latvijas iespējām. Lai to sasniegtu, ministrijām ir jākoordinē savā starpā pieejamie fondi un kvotu sadale tā, lai publiskā nauda tiek izlietota sabiedrībai pieņemamā veidā. Pašlaik izskatās, ka labā roka nezina, ko dara kreisā, bet galva domā savu domu – to attiecinot uz ministrijām un valsts iestādēm.”

Autors: Andris Jurkevics / BIZNESS.LV / 22. aprīlis 2009