Maizes tirgus samazinās gan pēc vērtības, gan pēc patēriņa uz vienu iedzīvotāju – tas ir fakts. Vienīgi rupjmaizes patēriņš pēdējos trīs četrus gadus ir nemainīgs, atzina Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis. Arī Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe uzsvēra, ka Latvijā pārtikas produktu, tai skaitā maizes, patēriņš samazinās. "Taču tas nenozīmē, ka tie, kuri pērn dienā apēda trīs maizes šķēles, šogad apēstu tikai vienu vai divas šķēles dienā. Cilvēki lielākoties maizi apēd tikpat, cik pērn, taču samazinājies iedzīvotāju skaits," sacīja I. Gulbe.

Patērētājs grib lētāku un gardāku

Tomēr SIA Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija veiktajā pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados maizi pērk mazāk. Vislielākais patēriņa samazinājums bijis saldskābmaizei. Šis pētījums veikts pērn decembrī, aptaujājot vairāk nekā 1000 Rīgas un Bauskas iedzīvotāju, raksta NRA.lv. Pētījumu finansēja Zemkopības ministrija.

Tomēr, neraugoties uz patēriņa kritumu, maizes cepēji pagaidām nesola šā produkta cenu samazinājumu.

"Maizes cena parasti tiek pārskatīta līdz ar jauno ražu, rudenī, jo tad ir zināma jaunā graudu cena un miltu malēji slēdz līgumus par miltu piegādi. Taču, pat neraugoties uz izejvielu cenu samazinājumu, nevaru solīt, ka maize kļūs lētāka," sacīja V. Circenis.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 23–27 procenti iedzīvotāju maizi pirktu vairāk, ja tā būtu lētāka. Šo argumentu lielākoties min cilvēki vecumā pēc 55 gadiem ar ienākumiem līdz 200 latu uz vienu ģimenes locekli.

Savukārt 19–24 procenti aptaujāto maizi pirktu vairāk, ja tā būtu garšīgāka. I. Gulbe gan uzskata, ka Latvijā ceptā maize nav negaršīga, jo mūsu valstī ir daudz ceptuvju un iespējams atrast tādu maizi, kas garšo. Īpašu uzmanību maizes garšai pievērš 25–44 gadu veci aptaujātie.

"Lai gan maizes cepēju skaits ir samazinājies, sortiments ir palicis tikpat plašs. Tirgus ir piesātināts, un katrs var atrast sev tīkamāko," teica arī V. Circenis.

Smarža iekārdina

Aptuveni 23% aptaujāto minējuši, ka baltmaizes kvalitāte ir pasliktinājusies. V. Circenis gan uzsvēra, ka nav zināms, kuras ceptuves baltmaizes kvalitāte ir pasliktinājusies. Viņš pieļāva, ka runa varētu būt par lielveikalos cepto baltmaizi. Tā kā tās cepšanas tehnoloģija ir ātra un tā ir paredzēta tūlītējai apēšanai, jau nākamajā dienā maize ir sacietējusi un drūp. Tomēr arī lielveikalos ceptās maizes patēriņš palielinās. Pirms gada lielveikalos ceptās maizes tirgus aizņēma aptuveni četrus procentus no kopējā maizes tirgus, pašlaik – deviņus procentus.

"Veikalā uz vietas ceptā maize smaržo tik kārdinoši, ka roka neviļus pēc tās pastiepjas," skaidroja I. Gulbe. Savukārt veikala plauktos lielākoties atrodas maize, kurai tajā pašā dienā beidzas derīguma termiņš. Maizi, kuras derīguma termiņš būtu vismaz vēl pāris dienu, veikalos tikpat kā neatrast. Iespējams, tāpēc ideāla iepirkšanās vieta, pēc patērētāju domām, ir neliels veikaliņš pie maizes ceptuves.

Tomēr, tā kā ceptuvju ir krietni mazāk nekā lielveikalu, 53 procenti aptaujāto maizi iegādājas tieši lielajos veikalos. Mazajos, tā sauktajos stūra veikaliņos maizi ikdienā pērk 11 procenti. Savukārt aptuveni trīs procenti aptaujāto vispār nepērk maizi, jo ģimenē neviens to nelieto. Svarīgākie faktori, pēc kā vadās,iegādājoties maizi, ir cena un iepriekšējā pieredze. Iepakojumam neesot lielas nozīmes. Vēlas maizi kukulī un papīra tūtā

Ir parādījušās arī vairākas jaunas tendences. Piemēram, agrāk gandrīz visi pircēji pieprasīja šķēlēs sagrieztu maizi, bet tagad aptaujātie ir sarūgtināti, ka veikalos var nopirkt gandrīz tikai tādu maizi. Daudzi būtu gatavi pirkt maizi, kas iepakota papīra tūtā, nevis polietilēnā.

"Tāds viedoklis tiešām ir, bet – kamēr par to nav jāmaksā. Ja par šādu iepakojuma veidu būtu jāpiemaksā, piemēram, trīs santīmi, tad daudzi priekšroku, visticamāk, tomēr dotu bezmaksas celofāna iepakojumam," sacīja I. Gulbe.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 23. aprīlis 2009