Ekonomikas ministrs Artis
Kampars (JL) ir parakstījis un iesniedzis saskaņošanai ar citām ministrijām
grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 198 „Noteikumi par elektroenerģijas
ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”,
pēc būtības piedāvājot jaunus noteikumus valsts atbalsta saņemšanai zaļās enerģijas
ražošanā, informē ministra padomnieks Sandris Sabajevs.
„Pēc vairāku nedēļu darba,
diskusijām ar zaļās enerģijas ražošanā iesaistītajām organizācijām,
asociācijām, pašiem uzņēmējiem un zemniekiem, mēs nākam klajā ar būtībā jauniem
noteikumiem, kādā veidā valsts atbalstīs zaļās enerģijas ražošanu,” pauda
A.Kampars.
Ministrs norādīja, ka visi lēmumi ir pieņemti atklātās diskusijās, un,
pretēji publiski izskanējušai informācijai, viņam nav nekādu saistību ar kādu
no zaļās enerģijas ražotājiem. „Es dienu no dienas tiekos ar ļoti daudziem un
dažādiem cilvēkiem, lai uzklausītu pēc iespējas dažādus viedokļus, argumentus
un faktus. Tomēr savā darbībā vados pēc vienas mērauklas – sabiedrības
interesēm,” uzsvēra A.Kampars.
Grozījumu projektā piedāvāts vidēji par 30% samazināt cenu elektroenerģijai,
kas tiek saražota no galvenajiem Latvijā izmantojamiem atjaunojamo
energoresursu veidiem – vēja, biogāzes, ūdens caurteces – un, kuru saskaņā ar
likumu obligātā iepirkumā ir jāiepērk valsts a/s „Latvenergo”. Cena, par kādu
„Latvenergo” iepērk elektroenerģiju no konkrētā elektroenerģijas ražotāja tiek
noteikta, izmantojot speciālas formulas.
Tāpat jaunie noteikumi paredz papildus kvotas obligātam elektroenerģijas
iepirkumam no biogāzes saražotajai elektroenerģijai uz jau minētā cenu
samazinājuma un elektroenerģijas jaudu pārdales jeb obligātā elektroenerģijas
iepirkuma kvotu pārdales no citiem atjaunojamo energoresursu veidiem rēķina,
radot papildus jaudas no biogāzes ražotajai elektroenerģijai 40 MW apjomā.
Noteikumu projektā paredzēts ieviest daudz stingrākus kontroles pasākumus,
kas dos tiesības ministrijai anulēt piešķirtās kvotas elektroenerģijas
ražošanai. Tās varēs anulēt, ja 6 mēnešu laikā no kvotas saņemšanas brīža
ministrijai netiks iesniegts apstiprinājums par finansējuma pieejamību projekta
īstenošanai; ja septiņu mēnešu laikā no kvotas saņemšanas brīža nebūs saņemta
būvatļauja elektrostacijas celtniecības uzsākšanai; ja 12 mēnešu laikā no
kvotas piešķiršanas brīža nebūs uzsākta elektrostacijas celtniecība; ja gada
periodā, kopš uzsākta elektroenerģijas ražošana, obligātajā iepirkumā netiks
pārdots elektroenerģijas apjoms, kas atbilst vismaz 90% no kvotā paredzētās
jaudas. Visos gadījumos gan būs iespējams pagarināt šos kontroles termiņus, ja
kavējumam būs bijuši objektīvi iemesli, ko uzņēmējs varēs pierādīt, vai arī
ministrija to savās pārbaudēs varēs konstatēt.
Autors:
Zane Grodiņa/ BIZNESS.LV / 6. maijs
|