Trušiem uzcelta jauna nojume
ar sprostiem divos stāvos. Pie mammām ir kādi 80 garauši, pārējie ir pārdoti. Grundštoki ir šķirnes trušu asociācijas biedri un ir arī interneta lapā www.skirnestrusis.lv. Šajā apgabalā viņi ir vienīgie trušu audzētāji, tāpēc par noieta tirgu pagaidām bēda maza. Pircēji brauc no Kuldīgas, Ventspils, Kolkas, Kandavas. Agrita atver būrus un rāda Kalifornijas sudrabotā truša šķirnes un Vīnes zilā vaislas tēvus. Burgundes tēti šopavasar neizdevās nopirkt, bet trušu mammīte viena esot, jāgaida novembris. Agrita smejas, ka viņi Rāmavā izstādes dienā esot klāt pirmie, nopērkot visus vimpeļotos trušus. Dārgākos un labākos, lai ir labs vaislas materiāls. Vaicāta par Eiropas naudu, Agrita atsmej, ka neko nevajag, lai tikai ļauj pašiem strādāt.

Spainīšos savākti trušu mēsli un Agrita teic, ka te esot viņas Kemiras ražotne, jo minerālmēslus Grundštoki nelieto, bet tagad dārzeņu audzēšanā izmantos trušu mēslus. Vēlāk siltumnīcā redzējām, kādi aug tomāti un gurķi, kam mēslojumā tikuši no trušu būdām savāktie mēsli. Agrita bilst, ka pieaudzis trusis gadā saražo 150 kilogramus mēslu, tos var arī pārdot, taisīt kompostu. Trušu mēsli esot ļoti vērtīgi, «pilsētas mazdārziņš būtu ļoti priecīgs par tiem». Tagad pa ziemas vaļas brīžiem izlasīts daudz literatūras par truškopību.

Pagājušajā gadā
nopirkta siena prese, un siens ir pašu gādāts. Vasarā darba daudz, tāpēc vismaz siena sagāde tagad kļuvusi vieglāka. Trušiem vēl dod kombinēto lopbarību, miežu graudus, burkānus, puscukurbietes, sakņu selerijas. Tagad esot speciāli iestādītas kātu selerijas, jo trušiem tās ļoti garšo un stiprina imunitāti. Selerijas sezonā var nogriezt kādas trīs četras reizes, un tās atkal ataug.

Agrita stāsta, ka trušu bizness iesākts pērn, novembrī, bet no sākuma nemaz nav veicies tā, kā iecerēts, tāpēc teiciens «vairojas kā truši» nav no dzīves. Bija ziema, trušu mammas nekļuva grūsnas. Tagad jau gan ar laiku ir daudzas praktiskas lietas iezinātas, un vaislā pārdoti 72 trusēni. Vēl kādi 30 ir nokauti, pārsvarā uz Ziemassvētkiem, Lieldienām. Tagad ir labvēlīgi apstākļi zemniekiem, tāpēc Grundštoki domā par kautuves ierīkošanu. To gan izlems pēc zemeņu sezonas beigām, cik būs nopelnīta naudiņa un ko varēs uzsākt. Ir vajadzīgs ūdensvads, kanalizācija, aukstumkamera, flīzētas sienas. Tas maksā naudu.

Pie katra sprosta
ir lapiņa ar datiem par trušu māti, lecināšanu, atnešanos, cik daudz piedzimuši, trusēnu svars divu mēnešu vecumā, kad atšķir no mātes, kādas potes saņemtas. Agrita domā, ka trušu māšu skaits ir krietni jāpalielina, jo ne visas vienmēr uzreiz var aplecināt. Dzeršanas pudelītes ziemas salā bija katru rītu jāatkabina no būra un jānes iekšā siltumnīcā atsildīt, tad atkal jānes atpakaļ un jāpiestiprina pie būriem.

Agrita saka — asociācijas statūtos teikts, ka jāveicina un jāreklamē truškopība Latvijā. Trušus varētu turēt arī pilsētā privātmājās, jo rulonu sienu var nopirkt. Trusis līdz kaušanai un lietošanai pārtikā izaug piecos sešos mēnešos. Pēc atšķiršanas no mammas Agrita trušus vēl kādu pusmēnesi patur atsevišķi sprostos pa diviem trijiem, lai paaugas, pierod, un tad pārdod. Ir arī tādi pircēji, kuri zvana un prasa jau lielus trušus, kurus uzreiz grib pārot. Pašreiz vēl var iegādāties 3,5 mēnešus vecas trušu mammas. Agrita teic, ka tās gribējuši paši paturēt, bet iznāk, ka jāpāro jūlijā, kad visvairāk darba, un nevarēs pagūt uztaisīt būdas, tāpēc izlemts, ka jāpārdod. Pašiem paliks no nākamajām paaudzēm. Viņi skatoties ļoti, lai šķirne būtu perfekti ievērota. Ļoti no svara ir vaislas materiāls, tas ir pamats, tāpēc visus trušus, kas kaut nedaudz neatbilst šķirnei, nepārdod, bet audzē gaļai. Ja pamats ir perfekts, tad ir arī atdeve, ir iznākums.

Klausos un domāju,
kur šai trauslajai sievietei tik daudz spēka un izturības, jo ikdiena laukos ir darba pilna. Arī Inārs pagūst gan siltumnīcas piekurināt un malku sagatavot, gan jaunu ceļu uztaisīt, gan visus zemes darbus paveikt laikā. To, ka šis nav vienīgais bizness ar dzīvniekiem, saprotu uz atvadām, kad Agrita teic — vienas govs vietā vecāku kūtiņā ir nopirkti un ielaisti jēri. Nu ko, uz labu izdošanos un tikšanos atkal citu gadu, tad jau citā sarunā!