Viņš norādīja, ka prioritāro nozaru noteikšana ir nepieciešama, jo Latvijai vidējā un ilgtermiņā ir jāplāno profesionālās, vidējās un augstākās izglītības pieprasījums un piedāvājums.

«Šajā gadījumā runa ir par valsts pasūtījumu mācību iestādēm. No vienas puses, mums ir teju vai vislielākais studējošo skaits Eiropā, taču uzņēmēji uzsver, ka šo studiju kvalitāte ir ļoti, ļoti zema. Uz to arī norāda lielas daļas vidusskolēnu izvēle tomēr doties studēt uz ārzemēm. Tas, ko vēlamies pateikt, ka turpmākajos piecos gados, piemēram, valsts vēlas redzēt noteiktus speciālistus, kuri varētu strādāt noteiktās nozarēs,» teica ministrs.

Viņš atgādināja, ka pašlaik ekonomikas atjaunošanas plāns, kurā par prioritārajām nozarēm ir nosaukta kokapstrāde, pārtikas ražošana, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī metālapstrāde, ir uzklausīts valdībā un ministrija iegūvusi akceptu, ka virziens, kurā tā strādā, ir pareizs.

«Tālāk ir plānots iet detalizētā virzienā, kādi varētu būt šie instrumenti - ko, piemēram, darīs Izglītības ministrija. Kādā veidā tā redz šo procesu. Kas ir jādara Labklājības ministrijai - kas notiek ar pārapmācību, jo profesionālā izglītība ir šīs ministrijas kompetencē un tai ir arī līdzekļi, kas nāk no Eiropas Savienības (ES) bezdarbnieku pārapmācībai. Mums nav ambīciju pārņemt šīs programmas, taču vēlamies iedot vīziju par nozarēm, kas līdz šim ir bijušas salīdzinoši konkurējošas. Svarīgi ir arī nozarēm pateikt, kāda ir valdības politika un ka ministrijas savā rīcībā ir vienotas,» skaidroja Kampars.

Viņš stāstīja, ka nozares prioritāte tiks ņemta vērā arī, izvērtējot ES struktūrfondu piešķiršanu, lai gan tas nebūs vienīgais aspekts, kas tiks vērtēts. «Nebūs tā, ka tiem uzņēmumiem, kuri ir prioritārajās nozarēs, naudu piešķiram, bet pārējiem - ne. Svarīgi saprast, ka būtiski ir arī atbalstīt tos uzņēmumus neatkarīgi no nozares, kas ir konkurētspējīgi un kas spēj arī savu produkciju eksportēt. Arī tas būs būtisks kritērijs, kurš tiks ņemts vērā, piešķirot ES struktūrfondu atbalsta līdzekļus,» uzsvēra Kampars.

Ministrs norādīja, ka tiks vērtēts arī, kādu efektu rada konkrētā ražošana uz citām blakus nozarēm, kāds ir klastera efekts. Piemēram, ja uzņēmums ražo cietu sieru, tad būtiski, ka pienu var saražot uz vietas, tāpat kā iepakojumu šim sieram. Proti, svarīgi ir, cik gara ir ražošanas ķēde un, jo tā ir garāka, proti, jo vairāk varam saražot uz vietas, jo labāk.

«Nākamais - investīcijas augstas pievienotās vērtības radīšanā. Redzam, ka uz Lietuvu tiek eksportēts izlejamais piens. It kā, no vienas puses, tas ir labi, jo tas ir eksports. Taču diemžēl šeit nav augstas pievienotās vērtības. Līdz ar to valsts atbalsts tiks tiem uzņēmumiem, kuri vēlas attīstīties un ražot produktus, kuriem ir šī augstākā pievienotā vērtība,» klāstīja Kampars.

Viņš atzina, ka tāpat tiks vērtēts darba ražīgums. «Šīs ekonomikas atveseļošanas programmas ietvaros, veicot analīzi, nonācām pie secinājuma, ka ar darba ražīgumu esam katastrofālā situācijā. Līdz ar to, ja kāds uzņēmums, vienalga, vai tas ir vai nav prioritārajā nozarē, investē darba ražīguma uzlabošanā, proti, iegādājas jaunas iekārtas, tehnoloģijas, tad šādam uzņēmumam viennozīmīgi būs prioritāte,» sacīja ministrs.

Kampars atzina, ka ekonomikas atveseļošanas programma bāzējas uz analīzi - kur mēs esam, kāpēc mēs šeit esam, kur esam konkurētspējīgi tuvākajā nākotnē un arī ilgākā laika periodā, un šie analīzes dati parādīja, ka eventuāli eksporta pieaugums var būt caur pārstrādes rūpniecību - tie ir aptuveni 66% pieauguma turpmākajos piecos gados. «Mums ekonomika ir jāpagriež otrādi - attīstības dzinējspēks ir nevis mazumtirdzniecība, kā visu laiku bija, bet gan ražošana, kas nodrošina eksportu,» uzsvēra Kampars.

Uz jautājumu, kādēļ nozaru sarakstā nav ne finanšu pakalpojumu, ne tranzīta, Kampars atbildēja, ka pieredze ar «Parex banku» neļauj apgalvot, ka banku sektors tuvākajā laikā varētu būt ļoti konkurētspējīgs. «Ir, protams, nišas produkti, kur Latvijas bankas darbojās un darbojas veiksmīgi. To arī atbalstām, bet te nevar būt runa par kādiem atbalsta instrumentiem, kas detalizēti atbalstītu tieši šo virzienu,» viņš teica.

Savukārt, runājot par tranzītu un loģistiku, ministrs atzina, ka te ir pamats diskusijai. «Neapšaubāmi, tranzīts ir un būs viens no Latvijas ekonomikas spēcīgajiem punktiem, un daudz kas ir atkarīgs no tā, kādu šo tranzīta politiku veidosim,» klāstīja Kampars.

Viņš pastāstīja, ka, pētot Krievijas lielos projektus, ir sajūta, ka kaimiņvalsts ļoti nelabprāt savu tranzītu virza uz citām valstīm, jo paši vēlas pelnīt un izveidot savus tranzīta kanālus, attīstīt ostas. Taču, protams, Latvija strādā arī ar citiem potenciālajiem tranzīta partneriem - Āzijas valstīm, Ukrainu.

«Tranzīts būs svarīgs, bet tā diskusija, kas ir atvērta - kā pati tranzīta joma redz valsts iesaistīšanos šīs nozares atbalstā. Vai ir nepieciešami atbalsta instrumenti, kas tiek realizēti caur izglītību un darbaspēka plānošanu, vai ir nepieciešami finanšu instrumenti? Vai viņiem maz ir nepieciešams šāds atbalsts, vai arī viņi var justies gandarīti un viņiem pietiek, ka tranzīts kā nozare tiek nosaukta kā pamatnozare,» skaidroja Kampars.

Viņš norādīja, ka IKP struktūrā tranzīta pieaugums ir aptuveni 20%, bet nākotnē lielāko pieaugumu tomēr dos apstrādes rūpniecība - līdz 66%. «Tranzīts lielos vilcienos paliks tur, kur tas ir bijis, un diez vai ir gaidāms ļoti, ļoti straujš kāpums. Taču tas nenozīmē, ka Latvija kā tranzīta zeme pie tā nevar strādāt, un es ļoti vēlos dzirdēt ekspertu argumentus, ko viņi saka - ja mēs turpmākos piecus, septiņus gadus investējam, piemēram, dzelzceļa elektrifikācijā, ko šī nozare papildus iegūs? Ja tādi argumenti ir, tad esam atvērti diskusijai un šis jautājums nebūt nav slēgts,» sacīja Kampars.

Ministrs atzina, ka arī par tūrisma nozari nav datu, kas rādītu, ka tā varētu sasniegt būtiskus pieauguma tempus. «Tūrismu esam īpaši pētījuši, un man ir grūti redzēt tūrisma nozarei Latvijā lielu izaugsmes potenciālu tuvāko piecu gadu laikā. Pieaugums būs kopā ar ekonomikas pieaugumu, bet šī nozare nevar būt mūsu tautsaimniecību uz priekšu dzenošais spēks, kas attīstītu citā virzienā strukturāli nepareizi būvētu ekonomiku,» teica ministrs.

Kampars uzsvēra, ka prioritāro nozaru saraksts «nevar būt amorfs, bezgalīgs un nesaprotams. Ja katrs vēlas ielobēt savu izpratni par kādu nozari, tad, manuprāt, tas nav ceļš, kas būtu jāiet».

Viņš arī norādīja, ka paralēli prioritārajām nozarēm ir jānosauc arī uzņēmumi, kas nepārstāv šīs jomas, taču ir konkurētspējīgi un nozīmīgi Latvijas ekonomikas attīstībai. «Piemēram, ir tādi uzņēmumi kā «Valmieras stikla šķiedras rūpnīca», kura nepaiet ne zem vienas prioritātes, bet šis uzņēmums ir konkurētspējīgs un izpilda pavisam citus kritērijus atbalsta saņemšanai. Atbalstu šis uzņēmums saņems nevis caur nozares prioritāti, bet gan caur produktu un to attīstības prioritāti,» stāstīja ministrs.

Kampars uzsvēra, ka šis prioritāro uzņēmumu virziens pat varbūt ir svarīgāks nekā nozares un tas balstās uz trim vaļiem - konkurētspēja, produktivitāte un augsta pievienotā vērtība.

Sagatavots pēc ziņu aģentūras BNS  informācijas.

Autors: 'Saimnieks LV' / 16-08-2009