Jelgavā plānots izveidot jaunu metālapstrādes rūpnīcu, kurā tiktu ražoti vara cauruļu savienojumi jeb fitingi, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja AS «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

Kopuzņēmums ar nosaukumu «Metalex» ir izveidots ar Krievijas koncernu «Uraļskaja gorno-metallurgičeskaja kompaņija» (UGMK), kas ir starp desmit lielākajām Krievijas kompānijām. Uzņēmumam ir aptuveni 300 miljardu ASV dolāru (159 miljardi latu) apgrozījums. Šajā koncernā ietilpst 70 rūpnīcas, un «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» izveidojusi kopuzņēmumu ar «UGMK Otdel cvetnoj metallurģii» (UGMK OCM). UGMK OCM ir četras rūpnīcas, kuras nodarbojas ar vara rūdas pārstrādi un no iegūtā vara ražo dažādus produktus, tostarp divas rūpnīcas - Serbijā un Krievijā - ražo vara caurules.

«Klienti prasa, lai UGMK OCM caurules pārdotu jau ar savienojumiem jeb fitingiem, tāpēc tapis šis projekts un šos savienojumus vēlamies ražot Jelgavā. Jaunajā kopuzņēmumā 51% pieder «UGMK», bet 49% Jelgavas mašīnbūves rūpnīcai. Šis projekts ir pieteikts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai,» skaidroja Bila.

Jautāts, kādi ir kopējie projektā paredzētie investīciju apjomi, cik lielu daļu varētu veidot ES līdzfinansējums, Bila sacīja, ka kopumā projektā ir paredzētas desmit miljonu latu investīcijas, no tām maksimālais iespējamais ES līdzfinansējums ir 3,5 miljoni latu.

«Tādi ir nosacījumi, lai līdzfinansētu projektus programmā produktiem ar augstu pievienoto vērtību, kuras otrajā kārtā šis projekts ir iesniegts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā,» sacīja Bila.

Viņš piebilda, ka jau ir noslēgts nomas līgums par zemi, speciālisti ir, svarīgi saņemt atbalstu. «Ja projekts tiks īstenots, paredzēts, ka fitingu ražošanas apjoms būs desmitiem miljonu gabalu gadā, tātad tam būtu nepieciešamas aptuveni 1000 tonnas vara gadā.

Līdz ar to uzņēmuma apgrozījums varētu būt ap 100 miljoniem eiro (70 miljoniem latu) gadā. Varš ir dārgs, arī fitingi ir dārgi, paredzēts iegādāties pilnībā automatizētu un ļoti produktīvu ražošanas iekārtu,» skaidroja Bila.

Viņš piebilda, ka pēc 2.aprīļa iesniegtie projekti tiks vērtēti, pēc tam tiks izlemts, vai projekts tiek atbalstīts. Konkurence uz līdzfinansējuma saņemšanu ir milzīga, jo iedalītā atbalsta summa ir 28 miljoni latu, bet marta vidū uz šo summu jau bija 68 pretendenti. Metālapstrādē uzņēmēji ir daudz uzņēmīgāki, ātrāki un gatavi apgūt ne tikai atvēlētos līdzekļus, bet arī stipri vairāk, norādīja Bila.

«Ja projekts tiks atbalstīts, tad ir 18 mēnešu termiņš iekārtu piegādei un ražošanas sākšanai - tātad ražošanu varētu sākt 2014.gadā. Sākotnēji plānots, ka jaunajā rūpnīcā varētu radīt aptuveni 70 jaunas darbavietas, pierēķinot apkalpojošo sfēru varētu būt aptuveni 100 darbavietas. Šī rūpnīca varētu būt tikai pats sadarbības sākums, jo UGMK ir ļoti liels koncerns, kuram ir interese izvietot ražošanu ārpus Krievijas, jo investēt Krievijā ir diezgan riskanti,» uzsvēra Bila.

Jautāts, kas notiks tad, ja projekts netiks atbalstīts un nesaņems ES līdzfinansējumu un vai tas tiks attīstīts arī bez līdzfinansējuma, Bila sacīja, ka grūti pateikt, bet tad būs aptuveni 95% varbūtība, ka projektam tiks pielikts punkts.

«Ja gribam, lai tik liels koncerns izvieto ražošanu Latvijā, kaut kas ir jāpiedāvā pretī. Ja piedāvājam ES naudu un to, ka produkcija būs ražota ES, tad UGMK tas interesē. Ja mēs pagriezīsim UGMK muguru, tad arī šim koncernam zudīs jebkāda interese,» skaidroja Bila.

Avots: zz.lv / LETA / 29.03.2012