Latvijā patlaban ir ļoti daudz izgudrotāju, kuri piedalās pasaulē pieprasītu pētījumu veikšanā, tomēr nesaprotamu iemeslu dēļ viņu izgudrojumu neatbalsta ne valsts, ne vietējās pašvaldības. Vēl vairāk – piemēram, izgudrotājs Jevgēņijs Kanonirs atšķirībā no citu valstu pētniekiem savu dalību ES 7. pētniecības programmā finansē no personiskajiem ietaupījumiem. Iemesls – mūsu valsts likumi, kas pretēji citām valstīm atļauj valstij atbalstīt pētniecību vien tad, ja tā veikta pētniecības institūtā vai augstākajā izglītības iestādē.

J. Kanoniram piederošā firma SIA "Pancers tehno" ir mazais uzņēmums ar pieciem darbiniekiem, kas radīta 2000. gadā. "Mēs neveidojām savu uzņēmumu pēc tradicionālās metodes, bet pārdevām iekārtu kopā ar apmācību un tehnoloģiju un slēdzām licences līgumus. Šā iemesla dēļ mums ir maz darbinieku, bet darbības ģeogrāfija ir no Vroclavas līdz Vladivostokai," atklāj J. Kanonirs.

J. Kanonirs jau 1998. gadā saņēma Latvijas patentu par kinētiskās hidrauliskās trieces izmantošanu centrālapkures un kanalizācijas sistēmās. Viņa izgudrotā metode ļauj lēti dažās sekundēs bez grīdas laušanas vai ķimikāliju lietošanas ar saspiesta gaisa palīdzību attīrīt no nosēdumiem, piemēram, radiatorus, kas padomju laikā būvētajās ēkās dotu lielu ietaupījumu. Tāpat netiek lietota citā valstī apgūtā metode – mikroviļņu izmantošana māju sienas žāvēšanā pirms siltināšanas. Kopš 2008. gada J. Kanonirs ir iesaistījies ES 7. Pētījumu programmas pētniecības projektā, kas nodarbojas ar mikroviļņu izmantošanu atkritumu utilizēšanā. Svarīgi, ka pētniecības programmās jāpiedalās vairāku valstu pētniekiem un naudu dala projektiem, nevis valstīm.

Izgudrotājs darbojas kopā ar Francijas, Polijas, Vācijas un Igaunijas pētniekiem. "Ir izveidoti reaktori, kas ar mikroviļņiem augstā temperatūrā bez kaitīgiem izmešiem iznīcina atkritumus, tostarp bīstamos atkritumus, vai izveido otrreizējai izmantošanai derīgus produktus. Šo tehnoloģiju jau izmanto ASV, Francijā un citās valstīs," norāda J. Kanonirs. Diemžēl viņš par savu darbu pats sev arī maksā. Piemēram, līdzfinansējums 80 000 eiro lielajam ES & Pētniecības programmas ieguldījumam veidoja 20% no šīs summas. J. Kanonirs uzskata – ļoti daudz ES fondu naudas Latvijā vienkārši tērē, nevis mērķtiecīgi iegulda jaunu, cilvēkiem vajadzīgu produktu un pakalpojumu izveidē.

Pieredze kopš 1998. gada

Savukārt Latvijas pētniecības institūti ES projektos piedalās ar panākumiem. Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece Gunta Šlihta: "Piedalīšanās Eiropas projektos institūtam devusi iespēju iesaistīties augsta līmeņa zinātniskajos pētījumos, strādāt kopā ar izciliem citu valstu zinātniekiem un papildināt zināšanas dažādos pētniecības virzienos. Patlaban piedalāmies trijos projektos. Konkurence ir augusi – vidēji atbalstu saņem katrs sestais projekta pieteikums. Patīkami, ka ES projektu pieteikumi un atskaites, ko raksta projekta izpildītāji, kļuvušas īsākas un vienkāršākas. Katrs projekts, kurā piedalās Latvijas zinātnieki, veicina valsts atpazīstamību Eiropā un ļauj apvienot finanšu resursus un pētnieku zināšanas, lai kopīgi risinātu kādu zinātnisku problēmu."

Pētniece norāda – ja Latvijas zinātne tuvāko 15 gadu laikā nespēs pētniecībā iesaistīt jaunos speciālistus, valsts var vēl vairāk nostabilizēties 1. vietā no beigām ES inovāciju vērtējumā. Inovāciju izaugsmi Latvijā kavējot valsts finansējuma trūkums zinātnē un valsts nespēja motivēt mazos un vidējos uzņēmējus iesaistīties aktīvā sadarbībā ar zinātniekiem.

Konkurētspēja saistīta ar korupciju

Februāra sākumā Eiropas Komisijas (EK) publicētajā visu ES valstu inovācijas novērtējumā Latvija atrodama pēdējā vietā "pieticīgo novatoru grupā", kur pētniecības un inovācijas līmenis veido mazāk nekā 50% no vidējā ES līmeņa. ES inovācijas līderi ir Dānija, Somija, Vācija un Zviedrija, bet vienā grupā ar Latviju atrodas Bulgārija, Lietuva un Rumānija. Igaunija atrodas 14. vietā.

Arnolds Ūbelis, 7. Pētniecības programmas nacionālā kontaktpunkta vadītājs, šo veikumu komentē skarbi: "Iemesls, kādēļ atrodamies pēdējā vietā, jāprasa tiem cilvēkiem, kas jau gandrīz desmit gadus ar lielu troksni loka vārdu "inovācija", izmantojot visas mūsu dzimtās valodas plašās izteiksmes iespējas un arī Briseles terminoloģiju. Šis troksnis atļauj "caurspīdīgi" deleģēt sabiedrībai piederošo valsts budžeta vai strukturālo fondu naudu pa varas gaiteņiem staigājošajiem "klases biedriem", "studiju biedriem" vai vienkārši "labiem cilvēkiem", lai rakstītu aizvien jaunas inovācijas koncepcijas un konkursu shēmas, kas garantē Latvijai ilglaicīgu pēdējo vietu ES."

Ieceres 2013. – 2020. gadam

Šonedēļ EK sāka apspriešanu par radikālām pārmaiņām un uzlabojumiem ES pētniecības un inovācijas finansēšanā. Apspriešanā līdz šā gada 20. maijam var iesaistīties ikviens cilvēks. Zaļajā grāmatā EK piedāvā "kopīgu stratēģisku satvaru", kurā apvienoti trīs nosacījumi. Proti, izveidot ES pasaulē vislabāko zinātnisko bāzi, palielināt ES finansējuma pievilcību un vienkāršot atskaites par ES naudas izlietojumu. Šīs pārmaiņas seko kā loģisks nākamais solis pērn apstiprinātajā stratēģijā "Eiropa 2020", kas paredz izveidot "Inovāciju savienību" un līdz 2020. gadam palielināt ieguldījumus pētniecībā un jaunu produktu izveidē līdz 3% no ES dalībvalstu IKP. Tas ļautu radīt 3,7 miljonus jaunu darba vietu, un būtu vajadzīgs viens miljons zinātnieku. Patlaban ieguldījumi pētniecībā ES veido 1,9% (2008. g.), bet Latvijā 0,46% no IKP (2009. gada dati).

***

Viedokļi

ES pētniecības un inovāciju komisāre Moire Gēgena-Kvinna: "Mūsu mērķis ir panākt maksimālu ieguvumu no katra eiro, ko ES iegulda pētniecībā un inovācijās. Mēs vēlamies, lai ES finansējums radītu izaugsmi, darba vietas un uzlabotu dzīves kvalitāti Eiropā. Padarīdami savas programmas saskanīgākas un vienkāršākas, mēs atvieglināsim dzīvi pētniekiem un novatoriem, it īpaši MVU, piesaistīsim vairāk pretendentu un gūsim aizvien labākus rezultātus."

Irina Arhipova, IZM Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas departamenta direktore:

"IZM uzskata, ka Latvijas inovācijas indekss ir likumsakarīgs un atbilstošs pašreizējai Latvijas ekonomikas struktūrai. Latvijas Nacionālo reformu programmā analizētie un noteiktie izaicinājumi ir objektīvi un ir pamatā zemajam inovāciju novērtējumam. Rezultātus vērtējot, ir jāņem vērā arī Latvijas zinātnē strādājošo cilvēkresursu ierobežojums un niecīgais piešķirtais valsts budžeta finansējums, kas ir nepieciešams kā līdzfinansējums sekmīgo ES 7. Ietvara programmu īstenošanai Latvijā."

Avots: www2.la.lv / 12.02.2011.

Autors: Uldis Graudiņš.