Lielākais Latvijas
biodegvielas ražotājs SIA Bio–Venta norāda uz valdības mēģinājumu izvairīties
no savām saistībām, aizvietojot vienu Satversmes tiesā apstrīdētu valdības
noteikumu formulējumu ar citādi skanošu, bet savā būtībā tādu pašu tekstu.
Bio–Venta ir iesniegusi
Satversmes tiesā papildinājumus savai ar šā gada 24. augustu datētajai
sūdzībai. Šādā veidā uzņēmums cenšas novērst valdības izvairīšanos no savu
saistību pildīšanas. Valda Dombrovska valdība ir iecerējusi izvairīties no
atbildības tiesas priekšā tādējādi, ka pati atcēla vēl no Ivara Godmaņa
valdības mantotu Ministru kabineta noteikumu punktu ar acīm redzamu
neatbilstību Biodegvielas likumam.
Apkrāpj uzņēmējus un ES
Biodegvielas likums uzdod
valdībai maksāt dotācijas par to, ka tiek saražots valdības noteikts
biodegvielas daudzums. I. Godmaņa valdība 2008. gada decembrī sagrozīja šo
normu tā, ka apņēmās izmaksāt dotācijas pašas noteiktā apjomā, par spīti tam,
ka 2008. gada aprīlī šī pati valdība bija izsniegusi kvotas biodegvielas
ražošanai daudz lielākā apjomā, t. i., ar daudz lielākām ražošanas izmaksām.
Tādējādi valdība apkrāpa uzņēmējus, kuri 2008. gada decembrī jau bija
saražojuši praktiski visu 2008. gadam atļauto biodegvielas apjomu. Uzņēmumi bija
ieguldījuši naudu izejvielu pirkšanā, produkcijas ražošanā, glabāšanā un
transportēšanā, bet pārdot šo produkciju ir spiesti zem pašizmaksas, jo cenu
līmeni Eiropā nosaka citu valstu dotēta biodegviela. Tās ražošana tomēr
turpinājās arī šogad uz biodegvielas uzņēmumu īpašnieku un banku rēķina, jo
pretējā gadījumā nāktos uzņēmumus slēgt, pēdējo divu trīs gadu laikā uzstādītās
ražošanas iekārtas pārdot un fiksēt zaudējumus apmēram 80 miljonu latu apmērā.
Tādējādi 2009. gadā ir pieaudzis valsts parāds uzņēmējiem, jo valdība
neuzdrošinājās atcelt dotētās biodegvielas ražošanas kvotas, kuru uzturēšana ir
nepārkāpjama Eiropas Savienības prasība. Latvija nemaz nebūtu uzņemta ES, ja
nebūtu Biodegvielas likumā ierakstījusi solījumu šādas kvotas ieviest.
Maksās neko vai nekad?
Neatkarīgā jau informēja, ka šā gada 13. oktobrī V. Dombrovska valdība
aizvietoja I. Godmaņa valdības solījumu kompensēt biodegvielas ražošanas
izmaksas pašas noteiktā, t. i., praktiski nekādā apjomā ar jaunu solījumu
kompensēt biodegvielas ražošanas izmaksas pašas noteiktā termiņā līdz 2018.
gadam. Šāds solījums noved
turpat, uz kurieni veda I. Godmaņa valdība. Proti, uz biodegvielas ražošanas
nozares likvidāciju Latvijā, jo uzņēmumi nespēj izsniegt valstij bezprocentu
aizdevumu uz desmit gadiem. "Jaunā norma būtībā neko nemainīja, tā tikai
atzina valsts atbalsta izmaksas pienākumu un noteica nesamērīgu termiņu valsts
saistību izpildei – desmit gadus, turklāt saglabājot iespēju valstij vienpusēji
atkāpties no šīs normas, neparedzot attiecīgo finansējumu valsts budžetā. Līdz
ar to saskaņā ar konstitucionālās sūdzības papildinājumiem SIA Bio–Venta
apstrīd arī šo jauno 2008. gada 15. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 280
Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai 30. punktu,"
skaidro SIA Bio–Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.
Vai spriedumus pildīs uz
parāda?
Atbilstoši spēkā esošajiem
likumiem un valdības noteikumiem par biodegvielas ražošanas dotēšanu līdz 2010.
gada beigām valdības parāds biodegvielas ražotājiem sasniegs aptuveni 50
miljonus latu. Finanšu ministrija apliecināja Neatkarīgajai, ka 2010. gada
budžeta pieņemtajā versijā biodegvielas ražotājiem esot atvēlēti 3,3 miljoni
latu. Turpinot parāda dzēšanu šādā tempā, pēdējie valdības maksājumi
biodegvielas ražotājus sasniegtu tikai tad, kad uzņēmumi būtu jau sen
likvidēti.
Pirmais uzņēmums, kas
šovasar lūdza Satversmes tiesas palīdzību, bija Mamas D no Daugavpils. Satversmes tiesas kanceleja
Neatkarīgajai pavēstīja, ka Mamas D un Bio–Ventas iesniegumi tiesai ir apvienoti
vienā lietā. Tiesa līdz 17. decembrim noteiks lietas izskatīšanas laiku, bet
tiesas spriedums būšot zināms nākamā gada sākumā. Ja nenotiks neparedzētas
izmaiņas, tad spriedums biodegvielas lietā sekos drīz pēc sprieduma par pensiju
samazināšanas atbilstību vai neatbilstību Satversmei. Saprotamu iemeslu dēļ pensiju lieta bauda
daudz lielāku sabiedrības ievērību, kaut apstrīdētās naudas summas abās lietās
ir aptuveni 50 miljoni latu gan vienā, gan otrā gadījumā. Šīs summas nav
pārmērīgi lielas attiecībā pret to starptautiskā aizņēmuma daļu, kādu valdība
sakās saglabājusi Valsts kasē. Pirms mēneša tur bijis pat pusotrs miljards
latu, ar kuru palīdzību valdība cerēja pārciest gan bargu ziemu, gan bargu
tiesu.
Avots:
nra.lv / 7.decembris (2009) | Arnis Kluinis
|