Dāņiem piederošs uzņēmums Zemgalē pārkāpj noteikumus, indējot kukaiņus

Bez kaitēkļu indēšanas rapsi izaudzēt nevar, biškopjiem ar to jārēķinās, tādēļ bišu stropi būs jāaizvāc – šādu brīdinājumu no dāņiem piederošā uzņēmuma SIA "Lauku Agro" pārvaldnieka Ilvara Strazdiņa saņēma Auces novada Īles pagasta biškopis Laimonis Alutis. Brīdinājumu aizvākt bites L. Alutis saņēmis 1. jūnijā, dienu pēc tam, kad blakus viņa mājai esošajā rapša laukā bez iepriekšēja brīdinājuma "Lauku Agro" veica miglošanu pret kaitēkļiem. Turklāt miglošana notika dienā, tas ir – bišu un citu derīgo kukaiņu aktīvas lidošanas laikā. Tādējādi uzņēmums pārkāpis pesticīdu lietošanas noteikumus, kas nosaka – miglošanu drīkst veikt tikai nakts stundās, kad derīgie kukaiņi – bites, kamenes, zemesbites u. c. – devušās pie miera. Turklāt miglošana iepriekš saskaņojama ar apkaimes biškopjiem.

Šī nav pirmā reize, kad nevērīgas lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas dēļ cieš biškopji. Ne tikai biškopji vien, arī apkārtējā daba. Notikušais sadusmojis Latvijas Biškopības biedrību, kas ir gatava vērsties tiesā. Pēc biedrības pārstāvja Artura Grudovska aprēķiniem, SIA "Lauku Agro" nevērīgās attieksmes dēļ cietuši vismaz četri apkaimes biškopji un apmēram 100 bišu saimes.

Bites mājās neatlidoja

"Traktors uz lauka bija apmēram sešos vakarā. Tajā brīdī es sāku uzmanīt savas bites, gaidīju, kas būs. Pie stropiem sēdēju visu vakaru. Pēc miglošanas neviena bite mājās neatnāca, bet no rīta uz stropa laipiņas atradu lielu skaitu beigtu bišu," stāsta L. Alutis.

Dienā, kad "Latvijas Avīze" ieradās Laimonim piederošajos "Vīkstrautos", saimniekam piederošajos kopskaitā 11 bišu stropos bija manāma rosība. Saimnieks teic – pie darba ķērušās jaunās bites, tās, kuras vēl nebija izšķīlušās liktenīgajā dienā, kad notika miglošana.

"Bišu skaits ir ļoti mazs. Ja būtu normālas saimes, gaiss apkārt dūktu un mēs šeit stāvēt tik mierīgi nemaz nevarētu," tā vērtē Latvijas Biškopības biedrības pārstāvis un viens no valstī pieredzējušākajiem biškopjiem Arturs Grudovskis.

Pats satraucošākais ir fakts, ka Laimonis īsti nezina, ar ko ziedošais rapsis un vienlaikus arī viņa bites indētas. "Nākamajā rītā zvanīju uzņēmuma pārvaldniekam, prasīju, ar ko migloja laukus. Viņš teica – ar ķimikāliju "Aktar". Vēlāk apgalvoja, ka ar "Fastak"," stāsta Laimonis.

Kādēļ ir svarīgi zināt, ar kādu ķimikāliju lauki migloti? A. Grudovskis, kurš pats papildus biškopībai nodarbojas ar laukaugu audzēšanu, skaidro – insekticīds "Aktar" ir tā sauktais sistēmas iedarbības preparāts, kas spēj kaitēt ne tikai bitei, kas to uzņem miglošanas laikā, bet arī pakāpeniski izposta bišu saimi. "Aktar" iedarbības laiks ir no divām līdz trim nedēļām, un šajā laikā bites rapšos ievāc faktiski saindētus ziedputekšņus, ar kuriem tiek barotas jaunās bites. Tieši tādēļ "Aktar" preparātu aizliegts lietot uz ziedošiem augiem, tātad – nav izmantojams rapša miglošanai. Savukārt "Fastak" ir īslaicīgas pieskares iedarbības preparāts, kas nogalina kukaiņus, kuri ar šo indi saskaras tieši miglošanas laikā. Šā iemesla dēļ "Fastak" drīkst lietot uz ziedošiem augiem, bet nedrīkst to izmantot dienas laikā, kad augos atrodas derīgie kukaiņi – apputeksnētāji.

Nākamajā dienā pēc miglošanas Laimonis vispirms zvanījis Biškopības biedrībai, lai prasītu padomu, kā rīkoties, pēc tam – Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD).

Vienlaikus ar VAAD speciālistiem saimniecībā ieradies arī I. Strazdiņš, kurš atzinies – jā, biškopi tiešām nav brīdinājis, bet aizliegtas ķimikālijas lietojis nav, miglots esot ar "Fastak".

Laimonis: "Pārvaldnieks man tā arī pateica – labi, nākamgad es tevi pabrīdināšu, bet bites tev tāpat būs jāaizvāc."

Biškopjus tomēr brīdinot

Tūlīt pēc "Vīkstrautu" apmeklēšanas "Latvijas Avīze" devās uz turpat netālu Īlē esošo SIA "Lauku Agro", kur atrodas uzņēmumam piederošās cūku fermas. Turpat sastapām arī Ilvaru Strazdiņu, kurš bija gatavs īsā sarunā skaidrot situāciju, iepriekš norādot, ka "biškopji ir negodīgi", jo nevienu – ne uzņēmumu, ne vietējo pagasta pārvaldi – neesot informējuši, kur atrodas dravas.

– Ar ko miglojāt apkārtnes rapša laukus?

– Ar "Fastak". Ja godīgi, es nezināju, ka tur ir bites. Es šeit strādāju nu jau septiņus gadus, līdz šim problēmu nav bijis.

– Saimniekam teicāt, ka viņam bites būs jāaizvāc, jo jūs rapša laukus paplašināsiet un turpināsiet miglot, cik nepieciešams.

– Mums ir jāmēģina sadzīvot. Pēc tā notikuma es nākamajā rītā pie viņa aizbraucu un teicu – ja ir bijušas problēmas, apsēžamies un atrisinām tās.

– Kā jūs grasāties šīs problēmas atrisināt?

– Bites taču tur vēl ir.

– Biškopības biedrības pārstāvis novērtēja, ka saimes ir smagi cietušas. Vai esat gatavs maksāt kompensāciju?

– Es šim cilvēkam nākamajā rītā teicu, ka viņam samaksāšu. Tā nav problēma. Bet viņš izpūta no mušas ziloni. Mēs būtu mierīgi šo jautājumu atrisinājuši.

– Ko jūs piedāvājāt?

– Es piedāvāju nopirkt jaunas saimes, piedāvāju palīdzību jaunu saimju atrašanā. Piedāvāju arī kompensēt peļņu no šā gada neiegūtās ražas.

– Mēs zinām, ka miglošana var notikt tikai nakts laikā, kad nenotiek aktīva derīgo kukaiņu lidošana. Tas ir – miglošana drīkst notikt tikai no 11 vakarā līdz sešiem rītā.

– Nē, tā nav. "Fastak" var lietot arī dienā, mums tikai jāpārliecinās, ka bites tajā brīdī nelido.

– Kurš konkrēti ir atbildīgs par ķimikāliju lietošanu uzņēmumā, kurš izgājis attiecīgos kursus un liek parakstu zem miglošanas plāna?

– Es personīgi.

– Tātad – zināt, kā lietot lauksaimniecības ķīmiju?

– Jā. Pēc notikušā bija atbraucis Valsts augu aizsardzības dienests, izgājām cauri miglošanas plānam, un secināju, ka visu esmu izdarījis pareizi. Jā, bites ir gājušas bojā, bet pēc likuma es neko lielu neesmu pārkāpis. Es biju pārliecinājies, ka bišu uz lauka nav.

– Miglotie lauki atrodas tieši līdzās mājai. Tā atrodas nokalnē, un bišu stropi ir ļoti labi redzami.

– Tagad, kad zāle nopļauta, var redzēt. Kad bija ieauguši zālē, nevarēja. Es līdz šim domāju, ka tanī mājā vispār neviens nedzīvo.

I. Strazdiņš arī atzīst, ka saimnieko vēl četros uzņēmumos, kuru apstrādātās zemes platības esot apmēram 4000 ha, un tās atrodas Džūkstes, Jaunbērzes, Dobeles un Auces apkaimē. Tur problēmu ar biškopjiem neesot.

Jāpiebilst, ka pēc sarunas ar I. Strazdiņu painteresējos, vai biškopim tiešām piedāvāta kompensācija. L. Alutis teic – solīta tikai palīdzība bišu stropu pārvešanai uz citu vietu.

Kam medus,

kam – nauda

Biškopības biedrībai mērs ir pilns – līdz šīs nedēļas sākumam par zaudējumiem, ko nodarījis "Lauku Agro", ziņojuši jau četri biškopji. Biedrība turpina apzināt cietušos, par notikušo sniegusi papildu informāciju VAAD, kā arī gatavojas tiesu darbiem.

A. Grudovskis: "Jau pērn neapzinīgas pesticīdu lietošanas dēļ Sniķeres pusē pilnībā tika iznīcināta profesionāla biškopja drava. Vainīgie saimnieki samaksāja tikai 50 latu lielu soda naudu. Tas nav taisnīgi, ņemot vērā to, ka biškopība ir starp tām nozarēm, kas faktiski nesaņem nekādu valsts un ES atbalstu. Vienlaikus šī ir nozare, kas papildu ieņēmumus dod mazām saimniecībām. Un tādas Latvijā ir vajadzīgas, ja vēlamies saglabāt apdzīvotus laukus." Biedrības pārstāvis piebilst – ja reiz lauksaimnieki saņem dažāda veida ES maksājumus par saimniekošanu, tad tik daudz jau nu varēja, kā akurāti izturēties pret lauksaimniecības kultūru miglošanu.

Vienlaikus Biškopības biedrība jau izdara pirmos aprēķinus par zaudējumiem. Tā kā vēl nav precīzi zināms, ar ko lauki migloti, aprēķini ir aptuveni. Ja lauki indēti ar "Fastak", biškopji iegūs par 20 līdz 30 kg medus no saimes mazāk. Ņemot vērā pašu zemāko medus iepirkuma cenu vairumtirdzniecībā Ls 1,70 par kg, zaudējumi no saimes būs Ls 34 līdz Ls 51. Ja lauki migloti ar "Aktar", zaudējumi būs daudz lielāki.

Jebkurā gadījumā biškopjiem jārēķinās arī ar morāliem zaudējumiem.

Laimonis: "No manis neviens vairāk medu nepirks. Ja arī tajā Pārtikas un veterinārais dienests neatklās nekādas ķimikāliju atliekvielas. Jo runas cilvēkos ir aizgājušas – Laimonim ir miglots medus."

Pārbaudes notiek, būs sods

Pats galvenais jautājums – cik tīrs ir no miglotajiem rapšiem iegūtais medus – pašlaik ir bez atbildes. Tikai vakar Pārtikas un veterinārais dienests devās pie biškopja noņemt paraugus. Lai atklātu pieminēto insekticīdu atliekvielas produktā, paraugus nāksies nosūtīt uz kādu no ES valstu laboratorijām, jo Latvijā šādus izmeklējumus neveic. Atbildi nāksies gaidīt vismaz trīs nedēļas.

Arī Biškopības biedrības un VAAD noņemtie paraugi ir nosūtīti izmeklēšanai ārpus valsts robežas.

Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka no soda SIA "Lauku Agro" neizbēgs. VAAD vispārējās uzraudzības daļas vadītāja Laila Pluce skaidro, ka uzņēmumā ir veiktas pārbaudes un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta. Par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpumu uzņēmumam var tikt piemērots sods no Ls 10 līdz Ls 500. Cik liels tas konkrēti būs, vēl tiekot lemts.

VAAD arī pabaudījis šī un vēl triju citu saistīto uzņēmumu noliktavas. Dienests konstatējis, ka uzņēmums šogad ir iegādājies un lietojis preparātu "Fastak", bet "Aktar" nav atrasts.

Cik Latvijas patērētāji var būt droši, ka kopā ar medu vai jebkuru citu pārtikas produktu nenopērk arī lauksaimniecības indes atliekas?

PVD informē, ka pērn valsts uzraudzības programmas ietvaros pesticīdi meklēti kopskaitā 184 paraugos, tajā skaitā 6 medus paraugos. Pesticīdi medū nav atrasti, tie konstatēti tikai divos burkānu paraugos. Šogad plānots izmeklēt 177 paraugus, tajā skaitā 13 medus paraugus. PVD gan norāda, ka valsts uzraudzības programmas ietvaros ņemtos paraugus pārbauda uz tipiskākajām vielām, kas varētu būt atrodamas pārtikā un varētu apdraudēt patērētājus. Tātad – meklē to piesārņojumu, ko grib atrast, nevis atrod to, kas produktā patiešām var arī būt.

Caurmērā gan Latvijas zemnieki esot samērā apzinīgi ķimikāliju lietotāji. VAAD speciāliste L. Pluce teic, ka ik gadu no tūkstošiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas gadījumu dienests saņemot tikai vidēji desmit sūdzību. Lielākā daļa no tām ir biškopju iesniegtās, un pārsvarā tās ir pamatotas.

Tikām biškopji uzskata, ka laiks darīt galu bišu indēšanai. A. Grudovskis: "Taisnība ir biškopju pusē, un agrāk vai vēlāk mēs savu panāksim. Tikai zemniekiem tas var maksāt lielākas kontroles, vairāk aizņemtu laiku atskaitēm un lielākas soda sankcijas par katru sīkumu."

Autors: Iveta Tomsone / 09.06.2010