Latvijas novadu pašvaldībām steidzīgi jāpieņem lēmums kļūt par brīvām teritorijām no ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), komentējot Eiropas Savienības tiesas vakar pieņemto lēmumu atzīt par nelegālu ar ĢMO putekšņiem piesārņotu medu, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Kā vakar ziņoja vācu izdevums "Die Tageszeitung", Eiropas Savienības tiesā noslēgusies bezprecedenta lietas izskatīšana attiecībā uz medū atrastu ģenētiski modificēto kultūraugu putekšņu piesārņojumu. Lietas izskatīšana tika sākta pēc Vācijas biškopju iniciētas tiesas prāvas pret Bavārijas valdību, kad 2005.gadā medū tika atrastas uzņēmuma "Monsanto" tuvējo izmēģinājuma lauku kultūraugu putekšņu paliekas.

Tiesas lēmums nosaka, ka turpmāk visam šāda veida medum būs jāiziet pilni drošības novērtējumi un autorizācija izplatīšanai tirgū, kā arī jāatbilst visām ĢMO produktiem noteiktā marķējuma prasībām.
"Tā ir laba ziņa no pārtikas drošības viedokļa. Tomēr tas nozīmē lielas problēmas biteniekiem gadījumā, ja kāds lauksaimnieks kaimiņu laukos nolemj audzēt ģenētiski modificētu rapsi. Tad saskaņā ar tiesas lēmumu medu, kas iegūts no šādiem ziedputekšņiem, kā arī medus produktus nedrīkst tirgot. Biteniekam būs jāveic papildu analīzes un jāiziet ļoti sarežģīta starptautiska procedūra, lai tiktu pie pārdošanas atļaujas. Tie būs lieli zaudējumi. Būtībā uzņēmēja pienākums būtu veikt apkārtnes zemnieku medus paraugu analīzes, un, ja atrod ĢMO, lai audzētājs sedz izdevumus, kaut vai nopērkot visu sabojāto medu," sacīja Krauze.

Patlaban no 110 Latvijas novadu pašvaldībām 99 pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu kļūt par no ĢMO brīvām teritorijām, piecas pašvaldības publicējušas paziņojumu par nodomu aizliegt ĢMO, savukārt sešas pašvaldības attiecīgas procedūras vēl nav sākušas.

Biškopības biedrības vadītājs akcentēja, ka aizliegums audzēt ĢMO nekavējoties jāpieņem visām atlikušajām pašvaldībām.

"Te ir darbs pašvaldībām. Brīnos, kā vēl kāda pašvaldība uzdrošinās nepaziņot, ka tās teritorija būs brīva no ĢMO un ceru, ka Eiropas tiesas lēmums kalpos par stimulu, lai pašvaldības saprastu, cik situācija ir nopietna. Turklāt likumdošanā steidzīgi jāiestrādā noteikums, ka tām starptautiskajām firmām, kas vēlas Latvijā ienākt ar ģenētiski modificētajiem kultūraugiem, jāuzņemas finansiāla atbildība par sekām saistībā ar potenciālajiem zaudējumiem vietējiem biteniekiem," norādīja biškopības biedrības vadītājs.

Jautāts, vai bitenieki varētu nākt klajā ar attiecīgu iniciatīvu, Krauze atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka process būs sarežģīts no juridiskā viedokļa, kurā jāiesaista arī kolēģi bitenieki no citām Eiropas Savienības valstīm.

Savukārt organizācijas "Zemes draugi" pārstāvis Jānis Ulme saistībā ar Vācijā pieņemto lēmumu "Nozare.lv" norādīja, ka lēmums ir nozīmīga ziņa Latvija sabiedrībai.

"Tā ir ne tikai priecīga ziņa visiem, kam rūp apkārtējā vide un tas, ko liekam galdā. Pateicoties tam, ka vairākums Latvijas pašvaldību jau ir noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, Latvijas lauksaimniekiem un jo sevišķi biškopjiem ir iespēja pierādīt, ka lauksaimniecības nākotne ir videi draudzīgā, ekoloģiski kvalitatīvā, cilvēka veselībai nekaitīgā produkcijā. Savukārt Eiropas Komisijai šis ir kārtējais zaudējums mēģinājumos izpatikt ĢMO industrijai un centienos atvērt durvis nepārbaudītiem produktiem," sacīja Ulme.

Avots: www.bauska24.lv/zinas / 9. septembris 2011