|
Zivju pārstrādes uzņēmums
"Brīvais vilnis" jau ilgus gadus ir tirgus līderis šprotu segmentā. Tas tiek
panākts, nevis konkurējot ar cenu, bet gan noturot nemainīgi augstu produktu
kvalitāti.
Par tendencēm zivju pārstrādē un šprotu ražošanā vairāk stāsta a/s Brīvais
vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
– Vai samazinātās nozvejas kvotas atstāj iespaidu uz jūsu vadītā uzņēmuma
darbību?
– Tas mūs ļoti uztrauc, jo izejvielu trūkuma dēļ nevaram paplašināt
ražošanas apjomu. Izejvielu cenas ir būtiski pieaugušas, un, tikai pateicoties
tam, ka arī mūsu produkcija ir augstākajā cenu segmentā, mēs varam atļauties
pirkt dārgas zivis. Turklāt Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments
neizrāda interesi par šīs tautsaimniecībai svarīgās nozares sakārtošanu, lai tā
kalpotu arī zivju pārstrādātāju interesēm, nevis tikai zvejnieku labā. Es
nekautrējos pateikt: ja izejvielu trūkuma dēļ man nāksies atlaist kaut vienu
darbinieku, tad tā ir nevis uzņēmuma, bet gan Zemkopības ministrijas
Zivsaimniecības departamenta vaina.
– Kas ir izraisījis tik
lielu zivju deficītu?
– Pirmkārt, ir samazinātas nozvejas kvotas, otrkārt, mūsu zvejas kuģi nav
modernizēti, bet tikai sagriezti lūžņos, kas tiek atbalstīts arī no ES. Arī
Ministru kabineta noteikumi atbalsta nepārstrādātu zivju eksportu. Piemēram,
par neapstrādātu zivju eksportu muita netiek piemērota, bet gatavai produkcijai
izvedmuita ir 15%.
Atzīmēšu, ka, eksportējot konservus, nodokļi ir septiņas reizes lielāki nekā
pārdodot neapstrādātas zivis. Ir jāskatās, lai zivsaimniecība būtu izdevīga
valstij kopumā, nevis noteikumi strādātu par labu kādai konkrētai uzņēmēju
grupai.
– Kas ir šo zivju pircēji?
– Zivju pārstrādes uzņēmumi
Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, kas ir mūsu vistiešākie konkurenti. Sanāk,
ka ar ES naudu, kas tiek investēta jaunu saldētavu būvniecībā, tiek atbalstīti
ārvalstu uzņēmumi. Pieprasījums pēc Brīvā viļņa produktiem ir lielāks, nekā
spējam piedāvāt. Kā jau teicu, ražošanas apjomu ietekmē tikai un vienīgi
izejvielu trūkums. Tāpēc tiešām esmu dusmīgs, ka valsts nespēj izveidot
sistēmu, kas veicina vietējo pārstrādātāju konkurētspēju.
– Cik darbinieku šobrīd
strādā a/s Brīvais vilnis?
– Mēs esam lielākais darba
devējs reģionā un nodarbinām 400 cilvēkus. Jāteic, ka mūsu uzņēmumā atalgojums
ir augstākais nozarē un mēs maksājam pilnīgi visus nodokļus. Protams, nodokļu
maksāšana ir milzīgs slogs. Daudz labāk dzīvo tie uzņēmumi, kas nodokļus
nemaksā. Tā nu sanāk, lai nodrošinātu ieņēmumus valsts budžetā, tie, kuri maksā
nodokļus, ir spiesti maksāt arī par tiem, kuri strādā pelēkajā zonā.
– Kāda ir sadarbība ar
pašvaldību?
– Pašvaldība labi saprot,
ka Brīvais vilnis ir galvenais pašvaldības budžeta balsts un lielākais darba
devējs. Tāpēc sadarbība ar pašvaldību ir ļoti laba.
– Jūs esat arī zivrūpnieku
asociācijas valdes loceklis. Kāda ir šīs struktūras rīcībspēja?
– Man ir patiess prieks par
mūs asociāciju, jo tā vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj ietekmēt lēmumus ne
tikai Latvijas mērogā, bet arī Briselē. Neviens neticēja, ka spēsim aizstāvēt
5% pieļaujamo benzopirēna līmeni šprotēs, taču mums tas izdevās un visā ES
drīkst tirgot šprotes ar benzopirēna līmeni 5%. Protams, mūsu centienus
atbalstīja arī Zemkopības un Ārlietu ministrija. Tāpat sistemātiski tiekamies
ar atbildīgajiem ministriem – aizstāvam savu viedokli un veicinām zivju
pārstrādātājiem labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.
– Brīvais vilnis piedāvā
ļoti plašu šprotu sortimentu. Vai ir gaidāmi arī kādi jauni produkcijas veidi?
– Ja mēs pārtrauksim
attīstīties, tas būs solis atpakaļ. Tāpēc arī patlaban tiek strādāts pie jaunu
produkcijas veidu izgatavošanas. Ar mērķi atrast jaunus un piemērotus
ingredientus un mērces apmeklēju starptautisko izstādi Parīzē. Neraugoties uz
dažādām problēmām, uzņēmumam ir labas attīstības perspektīvas.
Trešdiena,
30.novembris (2011) | Daiga Stokenberga / nra.lv
| 
