Februārī, mēneša laikā, rūpniecības apjomi pakāpās par 0.5%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā par 1.5%. Savukārt gada laikā rūpniecības produkcijas izlaide uzrāda 9.6% pieaugumu, bet apstrādes rūpniecība par 13.3%.

Kopējā aktivitāte februārī ir palielinājusies, tomēr vairākās nozarēs vērojams arī kritums. Šīs izmaiņas galvenokārt notikušas klimatisko, izejvielu sadārdzināšanās un pieprasījuma izmaiņu rezultātā. Tā lielākais pieaugums vērojams automobiļu detaļu ražošanā, kas skaidrojams ar automobiļu pieprasījuma kāpumu pasaulē. Latvijas uzņēmēji ir ieņēmuši noteiktas nišas dažādu detaļu izgatavošanā, kas turpmāk varētu būt viena no perspektīvām Latvijas rūpniecības attīstībā. Loģistikas sadārdzināšanās spiež daudzus uzņēmumus izvērtēt piedāvājumus no potenciālajiem piegādātājiem, kas atrodas tuvāk ražošanas centriem. Arī apģērbu ražošanas pieaugums norāda uz patēriņa un pieprasījuma, galvenokārt ārējos tirgos, kāpumu. Ilgākā termiņā, to pašu iemeslu dēļ, apstākļi Latvijas tekstila industrijai varētu vēl uzlaboties. To gan noteiks plašu procesu kopums pasaulē, ko viennozīmīgi prognozēt nav iespējams. Iespaidīgu kāpumu uzrāda būvmateriālu ražošana. Neskatoties uz kopējo kāpumu, vairākas nozares uzrāda kritumu. Tā, piemēram, dzērienu ražošana, ko, visticamāk, ietekmē sezonālo faktoru diktētās izmaiņas pieprasījumā. Ķīmisko vielu ražošanu ir spiedis sašaurināt dabisko izejvielu cenu kāpums. Piemēram graudu sadārdināšanās mazina izejvielu pieejamību biodegvielas ražotājiem. Savukārt citu transportlīdzekļu sadaļā mīnusi atspoguļo sala un ledus radītos sarežģījumus ražotājiem, kā rezultātā kritās kuģu būves apjomi.

Februārī apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi saglabā veselīgu tempu, kāds tas varētu saglabāties arī par gadu kopumā (8-10%). Situācija nozarēs saglabāsies atšķirīga. To turpinās noteikt Latvijas uzņēmēju spēja sabalansēt kāpjošās izmaksas ar kvalitāti un cenu, un turpināt darbu pie produktivitātes. Pieaugošās izejvielu cenas un attiecīgi loģistikas izmaksas uzrāda tendences, kas varētu pavērt jaunas iespējas Latvijas rūpniekiem, jo mazina attālāko un lētāko valstu priekšrocības. Nozīmīgs loma būs valsts tēlam, investīciju un nodokļu politikai, lai iezīmējušās priekšrocības pārvērstos darba vietu pieaugumā.