"Sezonas sākums bija ļoti lēns, tagad jau darba pilnas rokas," saka SIA "Dagra" valdes priekšsēdētājs Jānis Zilvers. Firma Latvijā pazīstama kā bruģa ražotāji un licēji, arī grodu ražotāji. "Lielākoties izpildām pašvaldību pasūtījumus, sadarbojamies ar ceļu būves firmām, bet bruģa licēju firmas no mums pērk bruģi," stāsta Jānis Zilvers. Viņš atzīst, ka pamazām tirgus nostabilizējas. Treknajos gados bijis ļoti daudz firmu, kuras cerēja uz ātru peļņu, tagad palikušas tās, kuras prata izdzīvot. "Iepirkumos aizvien tiek piedāvātas nereāli zemas cenas. Žēl, ka darbu dabū firmas no citurienes, nevis vietējie. Šovasar mums daudz darba Kocēnos, pērnvasar strādājām Valkā," domās dalās "Dagras" vadītājs. Firma bruģa cenas saglabājusi iepriekšējā gada līmenī, kaut cements, transporta izdevumi kļuvuši dārgāki.

Mārtiņš pārstāv bruģu licēju firmu. Viņš atzīst - ja agrākos gados klienti meklēja meistarus, tad tagad pašiem jāmeklē darbs. "Konkurence ir liela. Jābūt labākam nekā citiem, un tāds vari būt tikai, strādājot ātri un kvalitatīvi. Lielās firmas var atļauties strādāt par zemāku cenu, tādēļ mums konkursos grūti konkurēt," stāsta Mārtiņš un uzsver, ka darbs ir. Pamazām par bruģēšanu sāk interesēties privātie, plānotajiem darbiem iekrājuši naudu, bet vēl domā, vai ieguldīt, un pagaidām lielas aktivitātes vēl nav. Taču viņš pārliecinājies, ka labi meistari bez darba nekad nepaliks, jo vislabākā reklāma ir klientu atsauksmes un ieteikumi.

SIA "Maribu" darbības lauks ir apkārtnes labiekārtošana. Tā nodarbina daiļdārzniekus, arī bruģa licējus. "Darbs ir. Piedalāmies konkursos, bet vienmēr jārēķinās, vai apņemšanos varēs izpildīt, vai būs, kas strādā," saka valdes priekšsēdētājs Edgars Berkolts.

Par darbaspēku, tā kvalitāti kā problēmu runā visi uzņēmēji. "Bruģēšana ir sezonas darbs. Lai ieinteresētu un nodrošinātu puišus, aizvadītajā ziemā remontējām traktortehniku. Tas ir zemniekiem vajadzīgs pakalpojums, darbs bija. Kuri gribēja, varēja strādāt. Jaunie negrib mācīties. Tagad sezonā atrast cilvēkus, kuri gribētu strādāt, ir ļoti grūti," domās dalās SIA "Dagra" valdes priekšsēdētājs. SIA "Maribu" ar sludinājumu palīdzību meklē bruģētājus, arī daiļdārzniekus. "Situācija ir bēdīga. Cilvēki nav motivēti darbam," saka Edgars Berkolts. Bieži vien ir tā - ierauga avīzē sludinājumu, piezvana, bet uz pārrunām aizmirst atnākt. Pirms pāris dienām no četriem potenciālajiem strādniekiem neatnāca neviens. Lieki teikt, ka arī neinformēja, ka nebūs. "Vairs nav pārsteigums, ka dēlus un vīrus darbā piesaka mātes un sievas. Darbs ir, tikai nav strādātāju," skumji secina Edgars Berkolts.

Mārtiņš atgādina, ka ikviena darba kvalitāte ir atkarīga arī no strādājošo attieksmes. "Darbu konkursā var dabūt. Bet nevaru dabūt divu, trīs uzticamu vīru brigādi. Pirms gadiem bruģētāji ļoti labi pelnīja. Tagad par tādām algām var tikai atcerēties. Tie, kuri apzinīgi strādāja, lielākoties ir aizbraukuši. Palikuši tie, kuri patiešām prot un grib strādāt, bet tādu ir maz, un tie, kuri uzskata, ka visu māk, nav nekādi strādāji. Neatnākt uz darbu vai atnākt iereibušam viņiem nav nekas ārkārtējs," domās dalās bruģētāju firmas pārstāvis un piebilst, ka brīžam jau nolaižas rokas, jo šķiet, ka kārtīgu cilvēku palicis pavisam maz.

Tā dīvaini jau sanāk - Latvijā bezdarbs, bet nav kas strādā. Par ikvienu jaunu darba vietu priecājas valdība, pašvaldības. Bet, ja tā paliek tukša, jo par algu, ko var atļauties maksāt uzņēmējs, strādātgribētāju nav vai arī tie, kuri tā kā gribētu, īsti nesaprot, ko nozīmē ik dienu doties uz darbu un arī kārtīgi strādāt. Vai Latvijā nav par daudz tādu, kuri nemāk un negrib strādāt? Vai tikai uzņēmējiem par to jālauza galva? Treknie gadi un krīze ierastajā kārtībā daudz ko sajaukusi.

Avots: edruva.lv / Sarmīte Feldmane / 30. maijs 2012