Daugavpils holdings „Dauer Group” noslēdzis līgumu par metāla konstrukciju piegādi lielākā lauksaimniecības kompleksa un meteolokatora būvniecībai Baltkrievijā, bet rudenī plāno pabeigt metālapstrādes rūpnīcas celtniecību Daugavpilī. Rūpnīca ražos eksportprodukciju rietumu kompānijām, kuras darbojas vēja enerģētikas nozarē. Krīze nostiprināja uzņēmējos pārliecību, ka valsts glābiņš ir uzņēmēju rokās – viņi prot stratēģiski domāt, realizēt ieceres un pelnīt. Acīmredzams piemērs tam ir Andreja Zakrževska, Sergeja Kumeiska un Alekseja Zakrževska holdinga komandas pieredze biznesa parku izveidē bijušo Daugavpils rūpnīcu teritorijās.

Lūkojoties uz šodienas situāciju no veiksmīga biznesa pozīcijas 20 gadu garumā, gribas pastāstīt par attīstības ceļu, ko veicis holdings. Īpaši svarīgi un interesanti tas būs tiem, kas neizturēja krīzes pārbaudījumu: nekustamā īpašuma „miljonāriem”, „miljonāriem” ar lielajiem kredītiem un pārējo „uzņēmēju eliti”, kas izveidoja savu pārticību uz nodokļu „optimizācijas”, spekulācijām ar nekustamo īpašumu, ar īpašām attiecībām ar valsti, kam nav nekāda sakara ar kopējo sabiedrības virzību uz priekšu.

Un tā, pagājušā gadsimta 80. un 90. gados biedru iniciatīvas grupa nolēma, ka nopietna biznesa nākotne pieder ražošanai un būvniecībai. Svarīgi atzīmēt, ka uz to brīdi visi grupas dalībnieki bija veiksmīgi uzņēmēji, visiem iegūta augstākā izglītība, visi bija uzņēmēju sabiedrībā zināmas autoritātes.

Pēc tirgus izpētes tika nolemts nopirkt nevienam nevajadzīgos, tukšos RAŽOŠANAS laukumus, lai nākotnē tos reanimētu. Mēs paredzējām, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, uz šejieni tiks pārvietoti daudzi ES teritorijā esošie uzņēmumi.

Ņemot vērā īpaši izdevīgo Daugavpils atrašanās vietu (tuvu Krievija, Baltkrievija), nolēmām bāzēties tieši te. Par galveno mūsu biznesa modeli kļuva šāda filozofija:
1. Nepiedalāmies privatizācijā – viss nekustamais īpašums tiek pirkts.
2. Neizmantojam Eiropas naudu – tikai savu naudu un komerckredītus.

Pirmā veiksmīgā pieredze – iegādājāmies bijušo Ķīmisko Šķiedru rūpnīcu, kuru, kā zināms, pilnīgi iznīcināja iepriekšējie saimnieki (iekārtas izvestas un pārdotas, cehos izsisti stikli, visur izlieta eļļa un ķīmiskie atkritumi).

Franču koncerns RHODIA izrādījās nespējīgs „vilkt šādu kravu” un tas pārdeva to tiem, kuri zināja, ko ar to darīt, - tas ir mums.

Nav iespējams vienā rakstā aprakstīt 5 gadu nepārtraukto darbu, veiksmes un vilšanos. Tomēr mērķis – maksimāli piepildīt šo objektu ar uzņēmumiem un cilvēkiem – tika sasniegts. To vislabāk var redzēt skaitļos. Kad nopirkām rūpnīcu, tur strādāja dažas firmas ar 120 cilvēku personālu. Šodien tur izvietots muitas reģionālais centrs, asfalta rūpnīca, lielas firmas – „BELMAST”, „Nexis Fibers”, „Axon Cable”, „Monteks”, „Latgales sakaru serviss”, „Belmast Būve”, „BM Nams”, „SPK” un citi. Šajā objektā strādā 900 cilvēki.

Pirmā veiksmīgā pieredze pierādīja, ka darbības virziens izvēlēts pareizi. Nākamie pirkumi – bijusī Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca Stiklu ielā, kas nestrādāja jau divus gadus, un Elektroinstrumentu rūpnīca DAUER. Pēdējai jāveltī īpašs stāsts. Pēc vācu, vietējo un Krievijas īpašnieku saimniekošanas, rūpnīcas teritorijā varēja ieraudzīt novecojošas iekārtas, kas atradās zem caurajiem jumtiem. Jebkura darinājuma pašizmaksa – 3 reizes lielāka nekā Ķīnā, darba spējīgās, daudzmaz modernās iekārtas bija pārvestas uz REBIR uzņēmumu Rēzeknē.
Tādi bija starta apstākļi. Par laimi labi sapratām, ko darām. Tagad aplūkosim rezultātu: teritoriju Stiklu ielā savā starpā dala dāņu kompānija „EAST Metall” (ražo alternatīvās enerģijas avotu elementus) un itāļu „F.A.C. Baltic” (ražo elektrokrāvējus). Kādreiz nevienam nevajadzīgās telpas, šobrīd nodrošina ar darbu 200 cilvēkus jeb 200 daugavpiliešu ģimenes ar iztiku. 2010. gadā šo uzņēmumu modernizācijai investēts 1,5 miljoni latu.

Ar uzņēmumu DAUER ir līdzīga situācija – tur sāka strādāt loģistikas centrs, polistirola ražotājs „DP Plast”, metālkonstrukciju ražotājs „BM Industrial”, „Latgales Gāzes Serviss”, „Enerteks”, „Belmast Būve” un citi uzņēmumi. Strādājošo skaits – 300 cilvēki. Protams, ka telpu daļu izmanto mūsu holdinga 8 kompānijas.

Svarīgi norādīt, ka krīze praktiski neietekmēja mūsu attīstības tempus. Vienīgā problēma, ar ko saskārāmies bija masveidīgs „burbuļu” un „burbulīšu” bankrots, kurus šī krīze vienkārši iznīcināja. Žēl, ka viņiem izdevās paķert līdzi daļu no mūsu naudas par paveiktajiem darbiem.
Mums jautā: jums ir metālapstrāde, celtniecība, sakari, elektro kompānija. Kā izdzīvojāt? Recepte vienkārša: mums nav kredītu, nepiedalāmies korumpētos konkursos, strādājam galvenokārt ar individuālajiem pasūtītājiem, 98% metālapstrādes strādā eksportam (sākot ar Kazahstānu, Baltkrieviju un Krieviju līdz Skandināvijai un pat Āfrikai).

Mēs cenšamies no maksimāli vienkāršiem pasūtījumiem nākt pie maksimāli sarežģītiem, piemēram: televīzijas torņi, tilti, speciālas konstrukcijas lidostu radariem, torņi armijas vajadzībām.

Mums nav interesanti piedalīties 20 firmu konkursā garāžas celtniecībai, mēs projektējam, būvējam un montējam sarežģītas konstrukcijas. Tam vajadzīgas speciālas zināšanas.

Tomēr vēlamies pārmaiņas. Mūs neapmierina valsts nekompetentā pārvalde, ko veic par mūsu naudu, ko mēs maksājam nodokļos, necienīga attieksme pret mūsu balsīm vēlēšanu starplaikā. Neapmierina inženieru sagatavošanas sistēma. Latvijā, Latgalē, sevišķi nepieciešams pilns tehnisko speciālistu apmācības cikls Daugavpilī. Neapmierina iepriekš iestudētie tenderi. Neapmierina spēles ar nodokļiem. Mums vajadzīga skaidra, caurspīdīga, labvēlīga uzņēmējvide valstī. Pārējo paveiksim paši. Mēs zinām kā to darīt.

Izziņa: „Dauer Group” – viens no lielākajiem un veiksmīgajiem Latgales holdingiem, nodrošina darbu 400 cilvēkiem, nodokļos valsts budžetā maksā tūkstošus latu. Holdings „Dauer Grup” apvieno 8 kompānijas, kas strādā metālapstrādē, celtniecībā, elektromontāžā, strādā ar ražošanas nekustamo īpašumu un ar visu, kas ar to saistīts. Holdinga pamatu veido būvniecības firma „Belmast Būve” un elektromontāžas firma „Latgales sakaru serviss”. Holdings piedalījās tirdzniecības centru „Ditton Nams”, „Depo”, „K-Rauta” celtniecībā. Kompānija „Belmast Būve” bija galvenais darbu veicējs autocentrā „Scania” un „Volkswagen”, supermārketā „Maxima”, vairākās rūpnīcu ražošanas ēkās, veica Ķīmiķu kultūras pils un Daugavpils universitātes kopmītņu renovāciju. Lieli celtniecības projekti saistīti ar lauksaimniecības centru izveidi Baltkrievijā. Tiek turpināts darbs telekomunikāciju jomā – mobilo sakaru torņu uzbūve Krievijā un Baltkrievijā. Ir kopīgi projekti ar Ungāriju, Čehiju, Zviedrija un Dāniju.

Avots: D-fakti.lv/ 15. septembris 2010