Tagad beidzot atklājās, ka nekāda vaina tai mūsu pārvaldei nemaz nav! Vismaz tā var secināt pēc Valsts kancelejas vadītājas Guntas Veismanes paziņotā, ka neesot daudzas valstis, kas var palielīties ar tik sakārtotu valsts aparātu atbildības un funkciju ziņā, turklāt daudzviet ierēdņi ir vēl daudz vairāk politizēti nekā Latvijā. Te nu vietā ir teorija par to, ka visi prieki un bēdas rodas no salīdzināšanas.

Ja salīdzina Latviju ar vienu otru no tā saucamā NVS bloka valstīm, varētu teikt, ka mums ir gandrīz vai paraugierēdniecība. Savukārt, paskatoties uz nelielām Rietumu demokrātijām… Šeit jāņem vērā, ka Latvija iedzīvotāju nav vairāk kā ne vienas vien rietumvalsts galvaspilsētā, tādējādi arī valsts aparātam vajadzētu būt mikroskopiskam. Taču pats galvenais ir tas, ka neapmierināti ar valsts pārvaldes lielumu, funkcijām, efektivitāti un darba stilu, ir tās uzturētāji — Latvijā strādājošie uzņēmēji. Viņiem šī pārvalde ir par dārgu un smagnēju. Un viņi balso pret šādu sistēmu, vai nu optimizējot maksājamos nodokļus, vai arī vispār pārceļot savu darbību uz kādu citu valsti.

 Parunāt vērts ir arī par Veismanes aizteikumiem attiecībā uz politizāciju… Pirmkārt, Latvijā nav viegli atrast daudz valsts līmeņa institūcijas, kur vadītājs nebūtu kādas partijas biedrs vai arī neizrādītos visnotaļ pietuvināts kādam politiskajam spēkam. Tādējādi veikt reālu valsts aparāta samazinājumu parasti ir gana grūti, jo atkarībā no tā, pie kuras aģentūras, departamenta vai institūcijas tiek mēģināts ķerties, var izrādīties, ka aizskartas tiek kādai partijai svarīga cilvēka intereses. Un vēl kāda Latvijai raksturīga parādība… Liela daļa partiju, esot opozīcijā vai vēl tikai kandidējot uz iekļūšanu Saeimā, skandina par nepieciešamību tajos uzņēmumos, kam ir valstij piederošas kapitāldaļas, iecelt profesionāļus.

Taču, kolīdz attiecīgā partija iekļūst koalīcijā, tā izrādās, ka pašiem «profesionālākajiem» ir kabatā partijas biedra karte, viņš vēl nav dabūjis nevienu citu amatu, turklāt nekad nav strādājis sfērā, ko nu gatavojas pārraudzīt. Tomēr, atgriežoties pie Veismanes paziņojuma, jāteic, ka to var tulkot kā vēlmi sagatavot augsni tam, ka nekas jau tajā mūsu valsts pārvaldē vispār nav jāmaina. Tāpat taču esam labākie un skaistākie, bet ierēdņu skaits — tik optimāls, cik vien var būt. Šajā kontekstā vēl jo vairāk aktualizējas jautājums, uz kā rēķina valdība gatavojas nākamgad samazināt valsts budžetu par pusmiljardu latu, ja ņem vērā, cik laba ir valsts pārvalde.

Acīmredzot, katru reizi izdzirdot minēto skaitli, ir laiks notrīsēt noteiktām sociālajām grupām, kā arī valsts investīciju projektu realizētājiem, jo finanšu ministrs Einars Repše (JL) ir skaidri norādījis — tos miljonus, par kuriem mēs negribējām budžetu mazināt, bet aizdevēji liek to darīt, nāksies no kaut kā griezt.

Autors: Db / 12.10.2009