Degvielas mazumtirgotāju ienākumi pēdējos 15-20 gadus nemainās un ir salīdzinoši zemā līmenī - vidēji ienākumu līmenis ir četri līdz, augstākais, septiņi santīmi litrā. Savukārt lauku degvielas uzpildes stacijas (DUS) strādā labi, ja ienākumu līmenis ir viens vai divi santīmi litrā, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» norāda Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības (DTRS) prezidents Sergejs Semjonovs.

Vienlaikus prasības lauku degvielas uzpildes staciju īpašniekiem ir tādas pašas kā pilsētā, un jāizpilda gan vides prasības, gan jāievēro iekārtu drošības pasākumi. Semjonovs skaidro, ka marža, kāda bija, tāda degvielas tirgotājiem ir palikusi, bet cena pieaugusi, jo auguši ir nodokļi, notikušas valūtas svārstības, kā arī cenu ietekmē situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos.

Arī degvielas tirgotājs «Statoil Latvija» skaidro, ka vairāk nekā 93% cenas veido degvielas iepirkuma cena un nodokļi, bet tikai apmēram 6% degvielas cenas veido mazumtirgotāja ienākumi, no kuriem tiek segtas visas izmaksas. Pirms gada gan ienākumi bijuši 8%. Izmaksu pozīcijas savukārt esot vairāk nekā 130 - degvielas glabāšana un piegāde, degvielas uzpildes staciju uzturēšana, darbinieku algas un citas.

Tas nozīmējot, ka, neskatoties uz degvielas tirgotāju apgrozījumu daudzu miljonu apmērā un lielo nomaksāto nodokļu apjomu, peļņa degvielas mazumtirdzniecības nozarē, salīdzinot ar apgrozījumu, vidēji esot no 0,5 līdz 2%.

«Statoil» arī norāda, ka Latvijā ir liela konkurence, piemēram, šeit uz vienu degvielas uzpildes staciju ir 3200 iedzīvotāji, Vācijā - 5700, bet Lielbritānijā - 7100 iedzīvotāji. Tas liecinot, ka konkurence, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir lielāka, un tas rada sīvu konkurenci mazumtirgotāju vidū - lai pastāvētu tik piesātinātā tirgū, tiem ir jāpiedāvā konkurētspējīga cena.

Avots: zz.lv / LETA / 28.03.2012