|
2011.gada februārī Valsts darba
inspekcija (VDI) sāka pastiprinātu preventīvo pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu
ražošanas uzņēmumos, jo šī nozare ir ar augstu riska pakāpi nodarbināto drošībā
un veselībā. Jelgavas uzņēmumā «Flora» pārkāpumi nav konstatēti, un tā
vadība uzskata – galvenais ir darbinieku drošība un veselība, kā arī noteikumu
ievērošana.
Jautāts, vai uzņēmumā notiek īpaša gatavošanās pirms
inspektoru vizītes, tā vadības pārstāvis Juris Bušs intervijā Latvijas Radio
sacīja: «Tam negatavojamies un no pārbaudēm nebaidāmies, jo uzskatām, ka visus
noteikumus ievērojam. Galvenais ir darbiniekus pārliecināt, ka veselība ir
pirmajā vietā, un tikai tad pakārtots viss pārējais.»
Viņš norāda, ka uzņēmumā katram darbagaldam ir sagatavoti precīzi
ekspluatēšanas noteikumi, un darbinieki regulāri tiek instruēti par to
lietošanas kartību, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, lai izvairītos no
nelaimes gadījumiem. Turklāt ekonomiski «labajos» gados uzņēmums ievērojami
uzlabojis darbagaldus, kā arī iegādājies jaunu tehniku, kas vēl jo vairāk
izskauž nelaimju iespējamību.
To, ka šajā uzņēmumā pārkāpumi nav konstatēti, apstiprināja reģionālās VDI
vadītāja vietniece – galvenā valsts inspektore Marija Jansone no Jelgavas. Viņa
teic, ka kokapstrādes un mēbeļu ražošanas joma ir viena no tām, kurā nelaimes
gadījumi notiek visai bieži, tādēļ tai tiek pievērsta tik liela uzmanība.
Turklāt tas nepieciešams, jo daudzi uzņēmumi ir «atdzīvojušies» pēc ieilgušās
ekonomiskās stagnācijas.
Vislielākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības instrukciju
neievērošana, darbinieku neuzmanība vai pieredzes trūkums. Tādēļ ļoti būtiska
nozīme ir strādājošo apmācībai un instruktāžai, kas jānodrošina darba devējam.
Turklāt tas ir nozīmīgi tādēļ, ka pašlaik daudziem uzņēmumiem ir problēmas ar
kvalificētu darbaspēku, akcentē M.Jansone.
«Uzņēmumu pārbaudēs nereti gadās, kad mums iekārtu lietošanas instrukcijas
un citu to dokumentāciju uzrāda svešvalodās, kaut gan tam jābūt tulkotam
latviski,» turpina VDI pārstāve. «Gadās arī, ka sarežģītas iekārtas uzstāda
citu valstu kompetentie eksperti, kuri vietējiem iepircējiem izskaidro to
izmantošanas un uzturēšanas prasības, taču oficiālu dokumentu vai apliecību
neizsniedz. Tādēļ darba devēji aicināti šādos gadījumos pieprasīt vai noformēt
dokumentāciju, ka viņu darbinieki prot apieties ar konkrēto ierīci.»
Savukārt J.Bušs par pēdējo gadu izmaiņām likumdošanā un normatīvos iekārtu
un ražošanas drošības jautājumos teic, ka viss palicis sarežģītāk kopš
2007.gada: «Netrūkst dažādu neloģiskumu. Piemēram, tā kā esam eksportējošs
uzņēmums, mums pēc Latvijas prasībām uz drošības zīmes jābūt uzrakstam
latviski, kas mums ir angļu valodā. Taču tas ir tikai loģiski, jo lielākā daļa
mūsu pasūtītāju ir citvalstu uzņēmumi.»
«Arī jāsaprot, ka šajā laikā nevajadzētu uzņēmējus aplikt ar vēl kaut kādām
papildus prasībām vai jaunu noteikumu ievērošanu, jo ikviens šāds solis prasa
papildus izmaksas un laika resursus. Jāpadomā ne tikai par darbinieku, bet arī
darba devēju, kuram jānopelna nauda, lai izmaksātu algu strādājošajiem,» viņš
uzsver.
Raksts
publicēts: jelgavniekiem.lv / 2011.gada 19.martā
Raksta autors: Rolands Bartaševics
|
