Liellopu gaļas tirgū pelēkais sektors ņem pārsvaru.

Ražotāji uzskata, ka valsts institūcijām un tiesībsargājošām iestādēm aktīvāk jācīnās pret darboņiem, kas strādā ar pretlikumīgām metodēm.

Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes loceklis un z/s Valti saimnieks Rihards Valtenbergs ir norūpējies par izkropļoto gaļas liellopu tirgu. «Lauksaimniecības produkcijas cenas jau sasniegušas Eiropas līmeni, cūkgaļas cenas pat ir augstākas, nekā vienā otrā ES valstī, taču liellopu gaļai cena ir 2 – 5 reizes zemāka nekā Eiropā,» stāsta Valtu saimnieks. Vēl neizskaidrojamāks esot fakts, ka Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pašpatēriņu ar ¼ no tirgum nepieciešamās liellopu gaļas, līdz ar to cenai vajadzēja pieaugt, taču tā nav noticis. R. Valtenbergs domā, ka vainīgs pelēkais un melnais tirgus, kas piepilda atlikušās ¾.

«Vēl pagājušogad Saldū un pie Rīgas atrada nelegālo gaļu bez papīriem. Pelēkais sektors traucē attīstīties legāliem ražotājiem un saņemt atbilstošu cenu,» tā z/s Valti saimnieks. Viņš spriež, ka, visticamāk, joprojām valstī ieplūst lēta saldēta importa gaļa, kas gremdē vietējos ražotājus, neļaujot konkurēt izmaksu jomā.

To, ka pelēkais sektors bremzē attīstību, DB uzsver arī z/s Jaunrubeņi īpašniece Erna Augstkalniņa. Arī z/s Gāršas direktore Ilga Straševska pauž līdzīgu viedokli. Viņasprāt, iemesls zemajām cenām ir tieši pelēkā tirgus ietekme un tas, ka liellopu gaļa pircēju vidū nav populāra. Tā kā cenas ir neadekvātas, z/s Gāršas pamatā audzē liellopus eksportam. Neiegūtos ieņēmumus sedzot subsīdijas, taču tikai daļēji, kas ļauj noturēties tirgū. Lai arī ražotāji vairākkārt mēģinājuši apvienoties kopīgai sadarbībai un savas pārstrādes izveidei, līdz šim tas nav izdevies. Jāatgādina, ka tieši kooperācijas trūkums kavē nozares attīstību.

Avots: db.lv / Sandra Dieziņa, 2012. gada 2. janvāris