Iecavas novada domes kancelejā var
parakstīties par atbalstu cukurrūpniecības atjaunošanai, vēstīts pašvaldības
mājaslapā iecava.lv.
Atbalsta parakstus Eiroparlamentā
iesniedzamajam lūgumam piešķirt Latvijai 100 000 tonnu cukura ražošanas kvotu
vāc biedrība «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu», ziņo bauskasdzive.lv.
Tajā apvienojušies cukurbiešu audzētāji un viņu domubiedri. Ja kvotas tiks
piešķirtas, mūsu valstī varētu atjaunot cukurbiešu audzēšanu un cukura
ražošanu.
Jau ziņots, ka biedrības valdes loceklis Georgs
Bagātais novembra sākumā paziņoja par nolūku dibināt akciju sabiedrību cukura
rūpnīcas izveidei. Tā taptu sadarbībā ar Vācijas uzņēmējiem. Par iespējamo
jaunās rūpnīcas atrašanās vietu minēta apkaime pie Iecavas dzelzceļa stacijas. Iepriekš ziņots, ka Dažu cilvēku ieceri celt jaunu cukurfabriku
valsts vērtē kā utopiju, jo nākamos piecus gadus Latvija saldo vielu ražot
nedrīkst, rakstīja «Zemgales Ziņas».
Biedrības «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu»
vadītājs Georgs Bagātais tuvākajos gados iecerējis uzbūvēt rūpnīcu, lai mūsu
valstī atjaunotu cukura nozari. Uz šo ieceri skeptiski
raugās Zemkopības ministrija, jo valsts līdz pat 2015.gada rudenim apņēmusies
to neražot. Turklāt par solījumu nekropļot ES cukura tirgu ievērojamas
kompensācijas saņēmušas ne vien abas fabrikas, bet arī zemnieki, kuriem tās
tiks maksātas vēl sešus turpmākos gadus.
Kopā ar vācu uzņēmējiem esot aprēķināts, ka jaunu
rūpnīcas iekārtu izgatavošana izmaksās aptuveni 50 miljonus latu, vēl 50
miljonu nepieciešams ražotnes būvniecībai. Finanšu ministrs Einārs Repše esot
solījis valsts garantiju kredītam par divām trešdaļām no nepieciešamā 100
miljonu latu kredīta, biešu audzētāji domājot ieguldīt ap 10 miljonu, bet vēl
tiekot meklētas 25 miljonu latu finansēšanas iespējas. Patlaban profesore Rasma
Alsiņa izstrādājot jaunās cukura rūpnīcas biznesa plāna pirmo variantu.
Kā «Ziņām» skaidro Zemkopības ministrijas (ZM)
pārstāvis Adris Bumbuls, tā kā cukura ražošana ES ir kvotēta, mūsu valsts
atteicās no savas kvotas 66 505 tonnu cukura saražošanai gadā līdz pat 2015.gada
30.septembrim. Pēc tam saskaņā ar regulu saldvielas ražošana ES vairs netiks
kvotēta, līdz ar to nozarē sāks valdīt brīvā tirgus principi.
«Latvija no cukura ražošanas ir neatgriezeniski
atteikusies, un kvota vairs nav atgūstama,» saka A.Bumbuls, piebilstot, ka arī
ap 330 biešu audzētāju apņēmušies no 2008.gada nākamos piecus gadus savās
platībās neaudzēt bietes. Par to zemnieki pērn saņēma 19 miljonus latu, bet
šogad un turpmāk katru gadu līdz pat kvotu sistēmas beigām atbalstā iegūst vēl
11,16 latu par katru biešu tonnu, ko iepriekš saskaņā ar līgumu piegādāja
fabrikām. Tādējādi rēķināms, ka, piemēram, vācieši par izaudzētajām bietēm
saņem 19,6 latu tonnā, bet mūsu zemnieki par to, ka bietes neaudzē, – vairāk
nekā pusi šīs summas.
Lielākā restrukturizācijas atbalsta saņēmēja Jelgavas
novadā ir SIA «Fito-AL». Pagājušajā gadā par apņemšanos pārtraukt sēt bietes tā
ieguva gandrīz 750 tūkstošus latu, bet, sākot ar šo gadu, līdz pat 2016. gadam
uzņēmums ik gadu tiks pie 142 tūkstošiem latu, jo savus laukus apsēs nevis ar
bietēm, bet, piemēram, rapšiem un citām kultūrām.
Kā zina teikt Lauku atbalsta dienesta pārstāve Olga
Ziņkovska, pēdējais 11,16 latu maksājums par katru nu jau neizaudzēto biešu
tonnu zemniekiem izmaksājams līdz 2016.gada 30.jūnijam.
Taču lauksaimnieki būtu gatavi audzēt bietes,
apstiprina lielākās zemnieku organizācijas biedrības «Zemnieku saeima»
direktora vietas izpildītāja Maira Dzelzkalēja. Daļai kādreizējo cukurbiešu
audzētāju pat esot saglabājusies tehnika.
«Zemnieki šo ideju par jaunu rūpnīcu atbalsta, esam
gatavi audzēt jebko, ja tikai ir pircējs ar atbilstošu cenu un pārstrāde,» viņa
saka. Nupat Vācijā viņa noskaidrojusi, ka pašlaik ES par biešu tonnu zemnieki
saņem 28 eiro. Vai tas ir rentabli, mūsu lauksaimnieki vēl nav rēķinājuši, bet
pieļauj, ka bietes varētu audzēt ne pārtikas rūpniecībai.
Biedrības
aicinājumu cukurrūpniecības atjaunošanai var lasīt šeit
.