AS «Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» pērn strādājusi ar 37 990 latu peļņu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA «Lursoft» informācija.

2010.gadā uzņēmums cieta 171 730 latu zaudējumus.

2011.gadā «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» apgrozījums bija 1 007 567 lati un tas bija par 37,3% lielāks nekā 2010.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 733 731 lats.

««Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» visu laiku kopš 1996.gada strādāja ar zaudējumiem, un tikai pērn pirmo reizi ir gūta peļņa. Zaudējumi radās tāpēc, ka 1996.gadā rūpnīca tika nopirkta par 1,5 miljoniem latu izsolē un ar 1,5 miljonu latu parādsaistībām. Visus šos gadus bija nepieciešami ieguldījumi, lai nokārtotu vecās saistības un savestu kārtībā ražošanas telpas, iegādātos jaunas ražošanas iekārtas,» iepriekš intervijā biznesa portālam Nozare.lv skaidroja «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

«Jelgavas mašīnbūves rūpnīca» ražo eļļošanas iekārtas un bremžu sistēmas galvenokārt Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas tirgum, bet rūpnīcas mātesuzņēmums SIA «Madara» ražo konteinerus autobūves uzņēmumiem un galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Lielbritānija, Norvēģija, Dānija. Eksportēta tiek visa saražotā produkcija.

Jautāts, kā pēc krīzes izdevās panākt apgrozījuma pieaugumu, Bila sacīja, ka tas nav nekāds īpašs sasniegums, drīzāk tas viss notika automātiski.

«2009.gadā bija šausmīgs apjomu kritums, un, ja jau esi bedres dibenā, tad pacelties nav nemaz tik grūti. Krīze bija visās valstīs un visās ekonomikas jomās, nauda jau ir ekonomikas ķermeņa asinsrite - ja kādā loceklī tā samazinās, tad samazinās visā ķermenī, bet, ja sāk riņķot, tad arī riņķo pa visu ķermeni. Tiklīdz Vācijā sāka atjaunoties autobūve, tā radās pieprasījums pēc lielāka konteineru skaita, līdz ar to «Madarai» bija vairāk pasūtījumu un auga apgrozījums. Tas pats notika arī Austrumu tirgū - augot pieprasījumam pēc metāliem, metalurģiskie kombināti sāka palielināt ražošanas apjomus un automātiski sāka palielināties pieprasījums pēc «Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas» produkcijas,» skaidroja Bila.

Jau ziņots, ka Jelgavā plānots izveidot jaunu metālapstrādes rūpnīcu, kurā tiktu ražoti vara cauruļu savienojumi jeb fitingi. Projektu paredzēts īstenot kopā ar Krievijas kompāniju «Uraļskaja gorno-metallurgičeskaja kompaņija» (UGMK), investējot desmit miljonus latu. Plānotais rūpnīcas apgrozījums varētu sasniegt 100 miljonus eiro (70 miljonus latu) gadā. Projekts ir iesniegts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu.

Avots: zz.lv / LETA / 23.04.2012