Sākums » 2010 » Maijs » 27 » Jelgavas novadā piecus gadus aizliedz audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus
Jelgavas novadā piecus gadus aizliedz audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus
17:47
Kā vienu no pirmajiem deputāti apstiprināja saistošos
noteikumus, kas nosaka, ka Jelgavas novada administratīvajā teritorijā
turpmākos piecus gadus būs spēkā aizliegums audzēt jebkādus ģenētiski
modificētos kultūraugus. Pirms lēmuma pieņemšanas deputātiem jau iepriekš bija
iespēja uzklausīt LLU vadošo speciālistu atzinumus par minēto jautājumu.
Pašvaldība pirms tam bija saņēmusi 90 Sesavas pagasta
iedzīvotāju parakstītu iesniegumu, kas aicināja aizliegt ģenētiski modificēto
kultūraugu audzēšanu novadā.
Jau ziņots, ka februāra beigās Jelgavas novada Dome nobalsoja par nodomu
liegt sēt ģenētiski modificētos augus. Noklausījušies LLU profesores Ināras
Turkas lekciju par ģenētiski modificētajiem kultūraugiem un to audzēšanas
nākotnes prognozēm, kā arī ņemot vērā Sesavas pagasta iedzīvotāju aicinājumu,
Jelgavas novada Domes deputāti lēma par nodomu noteikt aizliegumu tādu augu
sēšanai novadā. Līdz vakardienas Domes sēdei ikviens novada iedzīvotājs
pašvaldībai vēl varēja izteikt savu viedokli par modificētajiem augiem.
Profesore I.Turka deputātiem skaidroja, ka Eiropas Savienībā patlaban ir
atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – kukurūzas šķirni 'MON 810'. Kā
«Ziņas» vēstīja jau iepriekš, šī kukurūza izveidota ar izturību pret sakņu
kaitēkļiem, kas dienvidu valstīs šai kultūrai nodara lielu postu plašos
sējumos. Taču nedz Latvijā, nedz citās kaimiņvalstīs šā kaitēkļa pagaidām nemaz
nav, tāpēc būtu absurdi ļaut audzēt ĢM kukurūzu.
Profesore bija izbrīnīta par novada Domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes
izteikumiem kādā intervijā, kurā viņš jautājis – ja novadā aizliegs sēt ĢM
kultūraugus, kā mūsu zemnieki varēs konkurēt ar citu valstu rapšu audzētājiem.
I.Turka akcentēja, ka ĢM rapšus vēl nekur ES nav ļauts sēt.
«Ja sāksim audzēt ĢM rapšus, atpakaļ uz konvenciālo sistēmu vairs
nevarēsim pāriet,» nākotni ieskicēja I.Turka, piebilstot, ka rapšu sēklas
dīgtspēju augsnē saglabā pat 13 gadu. Jau tagad redzams, ka rapši ātri izplatās
savvaļā – to sēklas pārnēsā putni un tās izbirst pārvadājot, tāpēc vasarās
dzeltenos ziedos ir dzelzceļa uzbērumi un lielceļu malas. ĢM rada virkni vides
risku, piemēram, Latvijā varētu tikt iznīcināta biškopība, jo ĢM ietekmētu
derīgo kukaiņu izplatību.
Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā paredz iespēju
pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem noteikt aizliegumu savā teritorijā
audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus. Likums nosaka – minēto aizliegumu
nosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
Daudz plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 25.februāra
numurā.