Pagaidām Latvijā nav ekonomisku stimulu biogāzes izmantošanai transportā, taču dažu gadu laikā situācija varētu mainīties, šodien preses konferencē sacīja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

Patlaban Latvijā uzstādītas 23 biogāzes iekārtas, no kurām 22 ir koģenerācijas iekārtas. To kopējā jauda ir 28 megavati (MW), no kuriem septiņi - Rīgā un Pierīgā. Kārkliņš gan patlaban neredzot impulsu, lai šīs stacijas veiktu pārveidi un sāktu ražot biometānu.

Lai gan patlaban ir daudz tehnisku, administratīvu un politisku šķēršļu, viņš tomēr uzskata, ka ilgtermiņā - desmit gadu laikā - biogāze būs pievilcīga izmantošanai transportā.

Asociācijas vadītājs sprieda, ka jau pēc dažiem gadiem - 2015.-2016.gadā - varētu pienākt robežšķirtne. Proti, patlaban ir divu gadu vakuums, kad atbalsts no valsts puses nav pieejams, bet ap 2014.gadu valsts sapratīs, ka tai neizdosies izpildīt Eiropas Savienības (ES) prasības zaļās enerģijas jomā, un būs nepieciešamas kardinālas izmaiņas. Kārkliņš puspajokam piebilda, ka šāds scenārijs iespējams ar nosacījumu, ja nesabruks ES.

Viņaprāt, ātrāk varētu īstenot kādu eksperimentālu projektu, taču tas nebūtu sabiedriskais transports, bet gan attiecīgā uzņēmuma vajadzībām izmantojams transports. Kā iespējamo piemēru Kārkliņš minēja Getliņu atkritumu poligonu. Asociācijas vadītājs gan atzina, ka uzņēmumam attiecīgu izmaiņu veikšana nebūtu nedz vienkārša, nedz lēta, jo gāze jāattīra, nepieciešamas iekārtas, kā arī jāpārveido transports. Tomēr biogāzes izmantošana transportam esot efektīvāka nekā siltuma ražošanai, lietderīguma koeficients ievērojami pieaug.

Kārkliņš arī pauda viedokli, ka patlaban ir pēdējais brīdis, kad jāsāk domāt par nepieciešamajām aktivitātēm. Pēc viņa vārdiem, jāizdara daudz darbu, lai pārietu uz biometānu.

Projekta "Baltijas biogāzes autobuss" koordinators Lenards Hallgrēns žurnālistiem norādīja, ka pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem pieaug, bet samazinās degvielas resursi, turklāt pastāv arī emisiju problēma. Biogāze viņa vērtējumā ir viens no risinājumiem. Viņš norādīja, ka vairākās projektā iesaistītajās valstīs ir labi piemēri, minot gan Zviedriju, gan Norvēģiju un Lietuvu.

Satiksmes departamenta Starpinstitūciju projektu nodaļas projektu vadītāja Olita Sproģe informēja, ka Rīgas uzdevums šajā projektā ir nodrošināt rezultātu izplatīšanu partneriem.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā notiek izglītojoša konference par biogāzes ražošanas un izmantošanas iespējām. Tajā tiek apspriesta arī ārvalstu pieredze biogāzes izmantošanā autobusos pasažieru pārvadājumos.

Diskusiju organizē Rīgas domes Satiksmes departaments, kas no 2009.gada līdzdarbojas starptautiskā sadarbības projektā "Baltijas biogāzes autobuss". Projekta mērķis ir veicināt biogāzes izmantošanu pilsētās pasažieru pārvadājumos ar autobusiem un tādā veidā mazināt fosilo degvielu radīto emisiju negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Projektu atbalsta ES Baltijas jūras reģiona programma 2007-2013.

Satiksmes departaments ir viens no projekta 12 partneriem.

Projekta gaitā plānots izstrādāt rokasgrāmatu par to, kā sākt biogāzes izmantošanu pilsētu pasažieru pārvadājumos ar autobusiem, par nepieciešamo infrastruktūru un izmaksām, kā arī veikt biogāzes ražošanas un izmantošanas cikla izmaksu analīzi un apkopot informāciju par biogāzes ražošanas izejvielām un tehnoloģijām dažādās valstīs, lai popularizētu gūto pieredzi un palielinātu biogāzes izmantošanas nākotnes prognozes.

Avots: edruva / NOZARE.LV / 01.02.2012