Jaundibinātās ''Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas'' mērķis ir tuvāko gadu laikā Latvijā izveidot piecas rūpnīcas, katrā investējot vismaz 10 miljonus latu, kuras pārstrādās zemnieku audzētās kaņepes 5000 hektāru platībā, līdz ar to nākamajos 5-10 gados varētu iegūt vismaz 6% Eiropas dabiskās šķiedras tirgus daļas, intervijā biznesa portālam ''Nozare.lv'' apgalvo asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis un priekšsēdētāja vietnieks Tālis Laizāns.

''Asociācijas stratēģija paredz, ka Latvijā jāizveido piecas pirmapstrādes rūpnīcas. Viena uzņēmuma pārstrādes jauda vidēji ir 10 000 tonnu stiebriņu, ja rēķina vidējo ražību 10 tonnas no hektāra.

Nepieciešamās investīcijas vienam pirmapstrādes un gala produkta ražošanas uzņēmumam ir pieci seši miljoni latu. Aptuveni 3,5-4,5 miljoni būs vajadzīgi tehnoloģiskajām iekārtām. Šādu rūpnīcu varētu uzbūvēt gada laikā, un tā atmaksātos trijos, maksimums – piecos gados," uzskata Laizāns.

Savukārt Vilnītis norāda, ka divas rūpnīcas varētu būvēt Latgalē, vienu - Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē. Turklāt svarīgs aspekts - katri 1000 hektāri kaņepāju kopā ar pirmapstrādes rūpnīcu sniegtu darba vietas vismaz 250 cilvēkiem lauku reģionos. Lai šos ambiciozos mērķus īstenotu, jāspēj apvienot zemniekus un izveidot sistēmu - audzētāji, selekcionāri, pirmapstrāde un gala produkta ražošana.

''Ideālu sadarbības modeli redzu tādu, ka konkrēta Latvijas reģiona zemnieki vēršas asociācijā - mēs esam gatavi kooperēties, nākamgad iesēt 500 -1000 hektārus, vai esat gatavi palīdzēt uzsākt pirmapstrādes ciklu - sameklēt investoru, iekārtu piegādātājus, palīdzēt ar tehnoloģiskiem risinājumiem, ar sēklu sagādi,'' klāsta Vilnītis.

Patlaban Latvijā interese par kaņepju audzēšanu kā saimniecības blakusnodarbi pieaug un apmēram 30 zemnieki iesējuši kaņepes kopumā 200 hektāros Krāslavas, Bauskas, Tukuma, Valmieras un Jelgavas pusē. Zemnieki apzinās, ka ar kaņepēm var pelnīt, tomēr pagaidām masveidā neaudzē vienkārša iemesla dēļ - nav kur likt produkciju. Tiklīdz būšot kāds, kas savāc un realizē produkciju, būs arī audzētāji, stāsta asociācijas pārstāvji.

''Vajadzīga normatīvā bāze, kura zemniekam garantē atbalsta maksājumu un subsīdiju saņemšanu par saražoto produkciju un pārbaudes saskaņā ar Eiropas regulām. Neskrienam ratiem pa priekšu, bet vēlamies asociācijā apvienot zemniekus, selekcionārus, zinātniekus, ražotājus, lai kopīgi vērstos pie valsts iestādēm ar vienotu uzstādījumu un panāktu valsts atbalstu. Asociācija ir gatava slēgt līgumus ar zemniekiem un produkcijas noņēmējiem, investoriem, kā arī patlaban izstrādā modeli, kādai ir jābūt kaņepju pirmapstrādei - tā, lai zemnieks zina-– pavasarī iesējot, rudenī būs, kam produkciju nodot,'' norāda Vilnītis.

Kā akcentē Laizāns, no kaņepes auga kā izejviela izmantojams ir teju viss - šķiedra, sēklas, spaļi jeb koksnes atbirumi: ''Šķiedra, kas veido 20%-30% no iegūto stiebriņu produkcijas, ir izmantojama ne tikai tekstilrūpniecībā, bet arī būvmateriālu, bioplastmasu un citas derīgas produkcijas ražošanā. Tas nozīmē, ka kaņepes ir izmantojamas, piemēram, mēbeļu ražošanā, autobūvē, bet spaļus var lietot apkurei, pakaišiem vai citām vajadzībām."

''Lielākā kaņepju audzētāja Eiropā ir Francija, kur kaņepes tiek audzētas apmēram 12 000 hektāru platībā. Tur aptuveni 90% kaņepju produkcijas nonāk papīra rūpniecībā - šādu papīru izmanto vērstpapīru ražošanā, kā arī cigarešu rūpniecībā. Mums nav izredžu šajā tirgū iekļūt, bet varētu ražot būvmateriālus - izolācijas materiālus, sienu paneļus, plātnes, par kuriem noteikti ir interese gan iekšējā, gan ārējā tirgū," sacīja Laizāns.

Avots: jelgava24.lv / LETA / 02.septembris (2010)