Konstatējot nelegālo
nodarbinātību vai arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Valsts ieņēmumu
dienestam (VID) būs plašākas tiesības likvidēt uzņēmumus, paredz šodien
valdības akceptētie likumu grozījumi.
Grozījumi likumā par Valsts ieņēmumu dienestu paredz pilnveidot uzņēmumu
likvidācijas procesu, bet grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā -
paplašināt VID kompetenci.
Savukārt akceptētie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz noteikt
detalizētu nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanas un atjaunošanas
kārtību - brīdināšanu, lēmuma pieņemšanu un publicēšanu, lēmumu apstrīdēšanu,
definēt pārkāpumu veidus, kā arī paredzēt nodokļu maksātāju pienākumu ievērot
saimnieciskās darbības veikšanas aizliegumu.
Ja konkrētais aizliegums netiks ievērots, grozījumi paredz noteikt nodokļu
maksātājam administratīvo atbildību.
Finanšu ministrija norādījusi, ka šobrīd pastāvošā saimnieciskās darbības
apturēšanas kārtība (konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, nodokļu maksātāja
struktūrvienības darbība, kurā noticis pārkāpums, tiek apturēta speciālās
pārbaudes veikšanai ne ilgāk kā uz 10 dienām) ir darbietilpīga un nesasniedz
mērķi, kas paredz liegt ar saimniecisko darbību nodarboties nodokļu
maksātājiem, kuri pieļauj būtisku normatīvo aktu pārkāpumus un neizpilda
nodokļu administrācijas prasības.
Paredzēts, ka VID būs tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību,
ja nodokļu maksātājs izdarīs smagu pārkāpumu, kas ietekmēs maksājamo nodokļu
apmēru, piemēram, nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts
darba līgums atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodokļu maksātājs ir
izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas, nodokļu maksātājs veic darbības,
ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo
objektu.
Likuma grozījumi paredz, ka, konstatējot pārkāpumus, VID rakstveidā brīdinās
nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu. Ja nodokļu maksātājs
novērsīs VID konstatēto pārkāpumu 15 dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas,
saimnieciskā darbība netiks apturēta.
Taču gadījumos, kad paralēli konstatētajam nodokļu maksātāja veiktajam
pārkāpumam VID vēl arī konstatēs kādu no likumā paredzētajiem pastiprinošiem
apstākļiem (fiktīvā uzņēmuma pazīmes), nodokļu maksāta saimniecisko darbību
varēs apturēt bez brīdināšanas. VID būs noteikts pienākums uzturēt riska adrešu
sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram.
Ja komersants nenovērsīs pārkāpumu, VID tam neatjaunos saimniecisko darbību.
Minētajos likumprojektos paredzētais mehānisms ir efektīvs līdzeklis cīņai ar
fiktīvo uzņēmējdarbību, ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību.
Pēc Finanšu un Tieslietu ministriju aplēsēm, šīs likumdošanas izmaiņas
vistiešāk varētu ietekmēt ap 6000 patlaban reģistrētu komercsabiedrību.
FM sagatavotie grozījumi ir saistīti ar Tieslietu ministrijas izstrādātajiem
grozījumiem Komerclikumā, kas paredz vienkāršotās likvidācijas procesu. Komerclikumā
iestrādātais regulējums paredz sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties
arī uz VID lēmuma pamata, ja ir konstatēts kāds no objektīvi novērtējamiem
pārkāpumiem, tajā skaitā, ja sabiedrība nodarbina personas, ar kurām nav
noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir vismaz piecdesmit
procenti, bet ne mazāk kā trīs personas no nodarbināto skaita, un sabiedrība
triju mēnešu laikā pēc sabiedrības darbības apturēšanas nav novērsusi norādīto
trūkumu.
Savukārt grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz jaunu regulējumu -
tiesības nodokļu maksātājam slēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju par
darījuma tirgus vērtības noteikšanu, ja darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu
personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā vai plānotajam darījumam pārsniegs
vienu miljonu latu gadā.
Ja nodokļu maksātājs būs rīkojies atbilstoši noslēgtās vienošanās nosacījumiem,
tad nodokļu administrācijai nebūs tiesību nodokļu revīzijā precizēt konkrētam
darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus vērtību.
Normatīvais regulējums paredzēs arī stingrākus skaidras naudas lietošanas
ierobežojumus. Lai varētu veikt efektīvāku skaidrā naudā veikto darījumu
kontroli, likumprojektā ir noteikts pienākums saimnieciskās darbības veicējiem
deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, ja
viena darījuma summa (kas ir notikusi vienā operācijā) pārsniedz 1000 latu, arī
ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem
normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Šobrīd nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, ir jādeklarē tikai
savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, kuri mēneša ietvaros pārsniedz
noteiktu summu.
Ar likumprojektu tiek samazināts slieksnis no 3000 uz 1000 latiem, kuru
sasniedzot, nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums deklarēt skaidrā naudā
veiktos darījumus, kā arī tiek samazināts slieksnis no 10 000 latu uz 5000
latu, kuru sasniedzot, nodokļu maksātāji nedrīkst veikt darījumus skaidrā
naudā.
Samazinot skaidrā naudā veiktā darījuma summu, tiks pastiprināta veikto
darījumu kontrole. Iestrādājot šāda veida normas, tika ņemta vērā arī šī brīža
ekonomiskā situācija valstī, kad darījumi tiek veikti mazākā apjomā un par
mazākām summām.
Par likumprojektiem vēl lems Saeima.
Avots: edruva.lv / LETA / 29.11.2011
|