Zemkopības ministrija jau atkārtoti izplatījusi informāciju, ka valstij piederošo mežu apsaimniekotājs – akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" – ir gatavs iepirkt no īpašniekiem šā dabas resursa platības. Tikmēr Kurzemē izveidots Latvijā pirmais kooperatīvs, kas apvieno privātos mežīpašniekus un aicina viņus saskatīt savos īpašumos ekonomisko vērtību un sola palīdzēt to īstenot pašiem.

Valstij pieder aptuveni puse Latvijas mežu, tos apsaimnieko "LVM". Lai mudinātu privātos īpašniekus pašus strādāt savos īpašumos un palīdzētu viņiem no tiem gūt ekonomisku labumu, šā gada sākumā izveidots kooperatīvs "Mežsaimnieks". Tas reģistrēts Alsungā.

Kooperatīva idejas iniciators un pārstāvis, Alsungas Novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls uz ministrijas aicinājumu skatās "vairāk kā uz politiski motivētu akciju". Lai arī, pēc presē izskanējušām ziņām, ārzemju kapitāla uzņēmumiem Latvijā pieder apmēram 13 procentu no privātīpašumā esošajiem mežiem, uz viņu klātbūtni šajā nozarē varot skatīties arī no cita aspekta. "Zviedri savu darbu prot, nav pamata bažīties [par meža kopšanu un uzturēšanu]." Kooperators norāda: investēt mežsaimniecībā ir normāli, tas ir ražojošs resurss, kas nes peļņu.

Taču cilvēki mežu uztver arī ļoti emocionāli. "Un meža glābšana no ārzemnieku rokām – tas tā labi skan," G. Rozentāls pieļauj, ka aiz valsts deklarētajiem mērķiem šajā gadījumā stāv, piemēram, politiķu tēla spodrināšana.

Kooperatīvā pašlaik ir 15 dalībnieku, kuru īpašumi atrodas Kuldīgas, Alsungas, Aizputes, Dundagas, Pāvilostas, Saldus, Brocēnu un Ventspils novadā. Lielākajam īpašniekam ir 500 hektāru meža, bet visiem biedriem kopā – ap diviem tūkstošiem hektāru. "Mežsaimnieka" pārstāvis atzīst, ka kopplatība nav pārāk liela, taču tas ir sākums. Nupat kopsapulcē nolemts, ka kooperatīva struktūra ir nostabilizējusies, tāpēc izsludināta jaunu biedru uzņemšana. Interesenti jau esot.

"Nav liels skaits to īpašnieku, kam mežsaimniecība ir pamata ienākumu gūšanas veids. Bet, ja tirgū ieiet tikai pa laikam, trūkst zināšanu, nav pieredzes," G. Rozentāls saka, un ir izveidojies vesels negodīgu starpnieku slānis, kas pārtiek no tā, ka ir daudz nezinošu mežīpašnieku. Daudzi, pamēģinājuši mežā saimniekot, nolemj, ka netiks ar to galā, un pārdod īpašumu šādam starpniekam. Tāpat daudzi pārdod zviedriem vai citiem ārzemniekiem, kas strādā šajā pusē.

Plašāk lasiet laikrakstā "Kurzemes Vārds" 19. maija numurā.

Avots: liepajniekiem.lv / 20.05.2012