Pēdējos desmit gados siera
ražošana valstī kāpa vairāk nekā divas reizes, būtiski ir audzis arī šā augstas
pievienotās vērtības produkta eksports. Ir izveidotas daudzas jaunas
siera šķirnes, kas guvušas pircēju atsaucību Latvijā un daudzās citās valstīs.
Sarunā ar pirms desmit gadiem – 2002. gada 26. februārī – 19 Latvijas piena
pārstrādes uzņēmumu un privātpersonu izveidotās biedrības "Siera
klubs" valdes priekšsēdētāju Vandu Davidanovu skaidrojām, cik liels siera
ražošanas un eksporta izaugsmē ir viņas vadītās biedrības nopelns.
– Pirms desmit
gadiem siera patēriņš valstī bija 4,1 kilograms, rēķinot uz vienu cilvēku.
Patlaban statistikas ziņas rāda, ka viens Latvijas cilvēks gadā apēd gandrīz 12
kilogramus siera. Cik liels šajā izaugsmē ir "Siera kluba"
ieguldījums?
V. Davidanova: – Lai
atbildētu korekti, ir jāņem vērā vairāki nosacījumi. 2002. gadā, kad vēl
nebijām iestājušies Eiropas Savienībā, siera patēriņu statistikā uzskaitīja atsevišķi.
Pēc iestāšanās ES sieru uzskaita pēc citas metodikas – kopā ar biezpienu, ko
savienībā uzskata par svaigo sieru. Tātad šie 12 kilogrami patēriņa ir kopā ar
biezpienu. Ja ņemam atsevišķi sieru, viens Latvijas cilvēks ik gadu apēd
aptuveni sešus kilogramus šā veselībai tik vajadzīgā piena produkta. Tas ir
maz, un cilvēki to zina. Ik dienu vajadzētu apēst vismaz 100 gramus siera. Mūsu
pētījumi rāda, ka 60% Latvijas cilvēku nevar atļauties pirkt sieru tik, cik
viņi vēlētos. Daudzi, pašiem nezinot, pērk siera produktus, kam pievienoti augu
tauki, un saka – siers nav garšīgs. Labāk tomēr būtu pirkt mazāk, bet īstu
sieru, nevis siera produktu. Sierā visvairāk ir kalcijs, kura nepietiekamība ir
kļuvusi par modes slimības osteoporozes iemeslu ne tikai sievietēm, bet arī
vīriešiem un jauniešiem. Interesanti, ka sieru un citus piena produktus maz
patērē laukos. Iemesls – piens taču ir jāpārdod! Vislielākais piena produktu
patēriņš ir Kurzemē, seko Latgale, tad aptuveni vienādās pozīcijās atrodas Rīga
un Vidzeme.
Es nevaru atbildēt uz
jautājumu, cik liels ir "Siera kluba" ieguldījums ražošanas izaugsmē
un siera patēriņa rosināšanā. To nevar izmērīt.
– Ko "Siera
klubs" ir darījis, lai rosinātu siera patēriņu?
– Mēs vien pirmos četrus
piecus gadus darbojāmies kā siera popularizētāji. Patlaban klubā ir
apvienojušās 62 juridiskās un fiziskās personas un mūsu interešu lauciņš ir
visi piena produkti. Sieram gan pievērsta vislielākā uzmanība. Un cilvēki to
pieņem.
Kopš kluba dibināšanas
desmit reizes esam sarīkojuši Latvijas Novadu siera dienas, kuru laikā,
piemēram, ir uzbūvēts piemineklis "Siera dimants" un sešas skulptūras
Latvijā ražotajiem izcilākajiem sieriem. Ir gatavota tērpu kolekcija 18
sieriem, ar to rīkojām trīs skates Madonā, Rīgā un Ventspilī. Siera svētkos divas
reizes izcepām 100 kilogramus smagu siera torti. Ik gadu Siera svētkos
pasniedzam kroni kādam Latvijas Ķimeņu siera ražotājam. Šis siers taču ir mūsu
lepnums, karalis – vienīgais pasaulē līdzīgi kā Francijā "Brie" un
Rokforas šķirne vai Anglijā Čedaras šķirne. Esam rīkojuši aptuveni 100
seminārus, konkursus pavāriem "Nāc gaismā ar sieru" un "Latvijas
garša sierā un medū". Pavāri ir sastādījuši vairākus simtus siera ēdienu
recepšu, esam izdevuši trīs grāmatas par sieru, vairākus kalendārus ar ēdienu
receptēm.
Uzskatu
– "Siera klubs" lielus darbus ir izdarījis ar samērā maziem naudas
līdzekļiem. Idejas pie manis atnāk pēkšņi, vai arī tās smeļam no citu valstu
pieredzes. Bez visu kluba biedru atbalsta šīs idejas būtu tikai krāsaini
mākonīši, nevis redzamas, baudāmas un taustāmas lietas.
Siers ir ļoti labestīgs
piena produkts, enerģētisks. Aizvien esam centušies cilvēkiem stāstīt, ka no
siera var gatavot zupas, salātus un desmitiem citu ēdienu. Jauniešiem stāstām
par kosmētikas aizvietošanu ar piena produktiem. Ne velti tautasdziesmā ir
teikts "pienu dzēru, pienu ēdu, pienā muti nomazgāju". Ja meitenes
nevēlas krunkas, vajag saprātīgā daudzumā lietot arī krējumu. Šis produkts ir
ieteicams arī sportistiem.
Mēs ļoti draudzējamies ar
diētas ārstiem Lolitu Neimani un Andi Brēmani, viņi daudz uzstājas mūsu
rīkotajos semināros. Mēs cenšamies, kā protam.
– Jūs atzināt, ka
60 procenti Latvijas cilvēku nevar atļauties sieru patērēt tik, cik viņi
gribētu. Ko "Siera klubs" darīs, lai stāvokli uzlabotu?
– Latvijā neviens siera
ražotājs nepievieno sieram augu taukus, tātad neražo siera produktus. Šo augsto
kvalitātes latiņu saglabāsim arī turpmāk. Mūsu siera meistari teic, ka zem viņu
goda ir ražot siera izstrādājumus. Mēs zinām, kādas algas ir Rietumeiropas
valstīs, tāpēc tajās atbilstošs ir arī siera patēriņš. Vēl ir jāņem vērā arī
pievienotās vērtības nodoklis, kas sadārdzina produktu. Mēs pētīsim, cik lielu
ietekmi uz patēriņu atstāj šis nodoklis un veikalu uzcenojums, kas patlaban
Latvijā ražotajiem sieriem ir ļoti liels. To es varu stingri apliecināt. Šeit
gan jāņem vērā, ka siera ražotāji ar tirgotājiem ir parakstījuši vienošanos par
noslēgto līgumu nosacījumu neizpaušanu. Ir jau bijuši gadījumi, kad lielveikali
par šā nosacījuma neievērošanu noteiktu laiku atsakās no sadarbības ar
ražotāju. Siera ražotājs noteikti nopelna daudz mazāk nekā tirgotājs no viņa
produkta pārdošanas.
– Dažkārt tomēr no
mūsu lasītājiem ir bijis jādzird, ka siers līp pie naža vai tam ir rūgta garša.
– Tie noteikti ir atsevišķi
gadījumi. Francijā sieru ražo gandrīz tūkstoš gadus, bet Latvijā sāka
aizvadītajā gadsimtā. Mēs esam ļoti tālu tikuši. Nav kauns no
"Trikantālera", "Trikātas Blu", Čedaras, Tējas, Krievijas,
Latvijas, "Monterigo", "Talsu rituļa" un daudzām citām
Latvijā ražotajām siera šķirnēm, kuras lielie restorāni pasniedz saviem
apmeklētājiem. Mēs esam konkurētspējīgi un noteikti augsim. Mūsu eksportētāji –
Rīgas piena kombināts, "Smiltenes piens", "Preiļu siers",
"Trikātas piens", "Talsu piensaimnieks" un citi ražotāji –
aizvien aug. Latvijas ganāmpulkos aizvien ir laimīgās govis, piena devējas, kas
vasarā un rudenī ganās pļavās, nevis visu gadu atrodas kūtīs un ēd vienveidīgu
barību. Šā iemesla dēļ mainās arī piena un no tā gatavotā siera garša.
Viedoklis
Gundars Sisenis, SIA "Elpa" valdes priekšsēdētājs:
""Siera klubs" aizvadītajos desmit gados dažādos veidos ir
uzrunājis plašu auditoriju, tostarp tieši Siera svētku apmeklētājus, jauniešus
skolās un pavāru konkursos, un netieši – ar plašsaziņas līdzekļiem un
informatīvajiem materiāliem. Esam stāstījuši un rādījuši, ka bez
tradicionālajiem un iecienītajiem Krievijas un Holandes siera veidiem ir vēl
daudzi citi, turklāt no siera var gatavot salātus, zupu, torti, sieru var arī
panēt. Rīkojam ekskursijas uz siera ražošanas uzņēmumiem. Atdeve no šiem
mārketinga pasākumiem ir adekvāta. "Siera klubā" esam saistīti ar
darbu un cenšamies padarīt iespējami vairāk un labāk. Biedrība noteikti ir
vajadzīga, un sāktais darbs ir jāturpina."
Siera un biezpiena patēriņš*
Valsts
|
Daudzums, kg
|
Pievienotās vērtības nodokļa likme (%)
|
Dānija
|
35
|
25
|
Grieķija
|
31
|
11
|
Francija
|
24
|
5,5
|
Itālija
|
22,5
|
4 – 10
|
Vācija
|
21
|
7 – 19
|
Polija
|
19
|
3 – 7
|
Igaunija
|
18
|
20
|
Latvija
|
13
|
22
|
Lietuva
|
12
|
21
|
Īrija
|
6
|
0 – 4,8
|
*
kilogramos, rēķinot uz vienu cilvēku valstī . Avots: CSP
Autors: ULDIS GRAUDIŅŠ
Avots: la.lv / 05.03.2012
|