Dienu pirms Latgales iedzīvotāju plānotās protesta akcijas pie Saeimas Zatlera reformu partijas (ZRP) ministri bija sarīkojuši diskusiju "Iespēju Latgale 2012", kurā vērtēja situāciju Latgalē un ieteica risinājumus tās uzlabošanai.

Šodien Latgales iedzīvotāji pie Saeimas iecerējuši protestēt pret šā brīža ekonomisko un sociālo politiku Latvijas reģionos un grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli".

Vakar Vides un reģionālās attīstības ministrijā rīkotajā diskusijā kopā ar ZRP ministriem piedalījās arī Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševiča, kā arī vairāku Latgales pašvaldību vadītāji un Latgales plānošanas reģiona pārstāvji.

Z. Kalniņa-Lukaševica kritizēja valsts līdzšinējo neprofesionālo attieksmi pret reģionu izaugsmi, kā piemēru norādot, ka valsts pārvaldē nezina terminu "reģionālā ekonomika".

Viņa norādīja, ka līdz šim Latvija Latgali atbalstījusi ar atbalsta instrumentiem, par kuru neefektivitāti daudzas Eiropas valstis pārliecinājušās jau pirms gadiem divdesmit trīsdesmit. Piemēram, tā ir naudas piešķiršana uzņēmējdarbības atbalstam konkrētā teritorijā vai attīstības centriem.

"Ir pierādījies, ka svarīgākais rādītājs reģiona izaugsmē ir produktivitāte. Pat teritorijās, kur samazinās iedzīvotāju skaits, ja ir pievērsta uzmanība šim rādītājam, automātiski nenotiek tautsaimniecības kritums," tā Z. Kalniņa-Lukaševica.

Latgalē produktivitātes (darba ražīguma, efektivitātes) rādītājs ir zemāks nekā vidēji Latvijā, reģistrēto uzņēmumu skaits uz 1000 cilvēkiem tāpat. Taču naudas investīcijas cilvēkresursu izaugsmei, rēķinot uz vienu cilvēku, neesot daudz mazākas kā citos reģionos. Pēc ieguldījumiem infrastruktūrā, rēķinot uz vienu cilvēku, Latgale ieņem otro vietu valstī. Mazāk esot investīciju uzņēmējdarbībā – Latgalē tām ir vismazākā atdeve valstī. "Latvijā tikai vidēji 10% cilvēku vērtē iespēju veidot savu uzņēmumu, bet Latgalē vēl vairāk cilvēku vēlas būt darba ņēmēji. Uzņēmējdarbībā cilvēki nevēlas iesaistīties tāpēc, ka tā viņiem liekas sveša un nezināma, un tas rada bailes," teic ZRP Saeimas deputāte. Viņa un ZRP ministri ieteica darbošanos divos virzienos – cilvēku izglītošanā (ieguldījumi cilvēkkapitālā) un uzņēmējdarbības aktivizēšanā cilvēku dzīves vietās. "Cilvēki ir jāpārliecina, ka mācīties ir stilīgi, un jānodrošina, ka sākt un nodarboties ar uzņēmējdarbību ir viegli," tā Z. Kalniņa-Lukaševica.

Vai šie ieteikumi ir izpildāmi? Latgales plānošanas reģiona vadītājs Māris Bozovičs stāstīja, ka, piemēram, Dagdā vien 30% cilvēku, kas darbojās simtlatnieku programmā, būtu gatavi apsvērt biznesa sākšanas iespēju. "Patlaban ir vajadzīgi neordināri risinājumi. Ir jādod iespēja mazajām pašvaldībām pašām veikt uzņēmējdarbību. Piemēram, kurināmā gatavošanā vai medījumu produktu pārstrādē," tā M. Bozovičs.

Gan ministri, gan citi tikšanās dalībnieki norādīja – Latgalē situācija ir visgrūtākā un iecerētie atbalsta pasākumi varētu būt kā pilotprojekts līdzīgu īstenošanai citos reģionos. Varēja noprast, ka reģionam varētu piešķirt vairāk naudas, tomēr ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja: "Latgalē iepriekšējos gados ir ieguldīts daudz naudas, tomēr tā nav devusi atdevi. Svarīgi ir naudu ieguldīt tā, lai tā dod atdevi."

Līvānu novada vadītājs Andris Vaivods un Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs gan bilda, ka ES atbalstu galvenokārt tērēja tā, kā vēlējās ministrijas, – savām nozarēm, kas ne vienmēr saskanēja ar vietējo cilvēku vajadzībām. "Ir vajadzīga lielāka vietējo pašvaldību patstāvība ES atbalsta izmantošanā," tā A. Bartaševičs. 

Piebildīsim, ka rezolūciju par šādu modeli pērn apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības kongress.

Izglītības ministrs Roberts Ķīlis secināja, ka ar bezdarbnieku pārkvalificēšanu un uzņēmēju mācīšanu nodarbojoties "dienu agrāk dibinātās firmas". Paši uzņēmēji "LA" stāsta, ka šādas firmas piedāvā dempinga cenas un uzvar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajos projektu konkursos. LIAA līdz šim tas nelikās aizdomīgi. R. Ķīlis solīja tuvākajās nedēļās veikt visu mācību firmu inventarizāciju. Viņš pieļāva, ka to vairāk varētu darīt paši Latgales cilvēki, tam piekrita arī Rēzeknes mērs.

"Esam vienojušies par pārnozaru rīcības komitejas izveidi, desantu, kas nesēdēs Rīgā, bet uz vietas Latgalē pētīs konkrēto situāciju. Šajā komandā būs gan ministriju, gan vietējo pašvaldību un citu iestāžu darbinieki. Tāpat esam sākuši konsultācijas par uzņēmējdarbības konsultanta amata izveidošanu katrā pagastmājā. Izglītības ministrija un Labklājības ministrija piedāvās jaunu pieeju cilvēku izglītošanā, pētīsim, kā tiek izmantoti patlaban piedāvātie investīciju instrumenti," – tā vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs īsi raksturoja jau pavisam tuvā nākotnē sniedzamo palīdzību Latgalei.

Runājot par tālāku nākotni, viņš nosauca četrus virzienus, kur Latgalē iecerēts papildus ieguldīt valsts un ES atbalsta naudu. Tā ir cilvēkkapitāla attīstība – izmantojot esošo izglītības sistēmu rosināt cilvēkus sākt uzņēmējdarbību, piedāvāt uzņēmējdarbības jaunas programmas profesionālajā un augstākajā izglītībā. Otrs virziens ir uzņēmējdarbības rosināšana. Ministrs ieteica katrā pagastā izveidot uzņēmējdarbības konsultanta amatu, koncentrēt visus uzņēmējdarbības atbalsta veidus (garantijas, fondu nauda un citus) Valsts reģionu attīstības aģentūrā, kurai būtu nodaļas reģionos un kas palīdzētu sākt uzņēmējdarbību, piesaistītu šim mērķim naudu, palīdzētu attīstīt novadus. Trešais investīciju virziens ir infrastruktūras attīstīšana, galvenokārt ceļu būves nozarē, bet ceturtais virziens – modernās publiskās pārvaldes veidošana, tostarp arī, iespējams, tādas nodokļu sistēmas veidošana, kas rosinātu uzņēmējdarbības izaugsmi. Pašvaldībām ar uzņēmējdarbību nodarboties nevajadzētu, vajadzētu saistīties ar reģionu attīstības aģentūru, uzskata E. Sprūdžs.

Ekonomikas ministrs pastāstīja, ka no viņa pakļautībā esošās ministrijas var pārdalīt 12 miljonus latu ES fondu naudas. Viņaprāt, Latgales izaugsmi ir jābalsta uz milzīgajām aramzemes un meža platībām, transporta infrastruktūru un pierobežas tuvumu, kā arī uz rūpniecības izaugsmi industriālajos centros.

Līvānu domes pārstāve Gunta Ozoliņa gan uzsvēra – investorus nevar piesaistīt tāpēc, ka ir mazi, sadrumstaloti zemes gabali un privātīpašnieki nevar vienoties par kopīgu rīcību.

Abi ministri uzsvēra – Latgalē notiek arī daudz labu lietu, ir daudz veiksmes stāstu, tomēr cilvēkus par tiem neinformē.

Uzmanību vakar piesaistīja arī R. Ķīļa teiktais par vajadzīgo psiholoģisko atbalsta Latgales cilvēkiem, tostarp par palīdzību atbrīvoties no alkohola atkarības un solījums šos jautājumus apspriest valdībā.

"Ja tiešām īstenojam visu, ko šeit runāja, tad lūzumu var panākt. Jāatceras, ka visām labajām iecerēm līdzi pinas likumi, reglamenti un Ministru kabineta noteikumi. Ar kompleksu pasākumu kopumu Latgales atbalstam mēs radītu precedentu Latvijā," tā M. Bozovičs. Viņš arī atgādināja, ka jau 2000. gadā bija sagatavots Latgales attīstības plāns, kurā ir iekļauts daudz kas no ZRP ministru piedāvājuma.

A. Vaivods norādīja, ka ar trīs ministriju spēkiem vien labu panākumu nebūs. "Ja nepiesaistīsim Tieslietu ministriju likumu mainīšanā, neuzticēsimies cilvēkiem uz vietām novados, tad nekas neizdosies. Patlaban iniciatīvu uz vietām iznīcina," tā A. Vaivods.

Neviens no klātesošajiem ZRP ministriem nenosauca konkrētos termiņos veicamus darbus. R. Ķīlis un citi runātāji aicināja uz neordināriem risinājumiem un rīcību, kas ļaus ietaupīt laiku un ātrāk atrisināt sasāpējušās problēmas. Laiks rādīs, vai vakardienas tikšanās vērtējama vien kā tvaika nolaišana pirms šodien iecerētajiem latgaliešu protestiem pie Saeimas, vai arī gaidāma nopietna rīcība.

Avots: d-fakti.lv / Latvijas Avīze / 9. februāris 2012